Itāļu mūziku, īstu burvju mākslinieku, itāļu valodas burvīgo skanējumu un, protams, arī vīnu un ēdienus atkal varēja izbaudīt ikviens, kurš pagājušajās brīvdienās bija Stāmerienas pilī.
Kā zināms, 1923.gada 24.augustā Rīgā Stāmerienas pils baronese Aleksandra Alise fon Volfa apprecējās ar Džuzepi Tomazi di Lampedūzu, itāļu aristokrātu un rakstnieku, romāna “Gepards” autoru. Tieši šim faktam par godu, ko izcēluši gaismā Stāmerienas pils darbinieki, augusta nogalē pilī jau trešo gadu pēc kārtas notiek tradicionālā itāļu diena, kur, protams, pulcējas gan latvieši, gan itāļi.
Jāuzsver, ka organizatores – Stāmerienas pils vadītāja Edīte Siļķēna un viņas labā roka Anita Birzniece atkal bija parūpējušās par pārdomātu, augstvērtīgu un iedvesmojošu programmu dažādām gaumēm un uzaicinājušas arī īstu hercogieni – Nikoletu Polo Lancu Tomazi no Itālijas. Viņa ir Aleksandras un Džuzepes audžudēla Džoakīno Lanca Tomazi sieva, Džoakīno jau pāris gadus ir aizsaulē. Nikoleta patiešām ir cilvēks, kas šodien ir dzīvā saikne ar slaveno rakstnieku un Stāmerienas pils baronesi, kura bija arī viena no ievērojamākajām sava laika psihoanalītiķēm. Nikoleta dzīvo ģimenes namā Palermo, kas glabā atmiņas, vēstules, dienasgrāmatu, fotogrāfijas par Aleksandras fon Volfas un Džuzepes Tomazi di Lampedūzas dzīvi Sicīlijā.
Varbūt viņa ir komuniste?
Stāmerienas pilī un Latvijā Nikoleta bija pirmo reizi pēc Stāmerienas pils ielūguma.
“Jūtos brīnišķīgi! Esmu pirmo reizi Latvijā un pirmo reizi Stāmerienā. Liekas neticami, ka esmu šeit, kur Tomazi un Aleksandra dzīvojuši. Esmu pateicīga, ka mani draugi organizēja šo braucienu,” “Dzirkstelei” saka hercogiene.
Par Stāmerienu viņa līdz šim, protams, lasījusi, pirms pāris gadiem arī Stāmerienas pils komanda viesojās Palermo, bet viena lieta ir lasīt vai klausīties par to, bet otra – ieraudzīt pašas acīm, saka hercogiene. Viņa priecājas par to, ka Stāmerienas pils piedzīvojusi savu atdzimšanu, jo labi atceras – kad Stāmerienā pirms vairāk nekā desmit gadiem viesojies viņas vīrs Džoakīno, viņš teicis, ka pils nav labā stāvoklī. Hercogiene jūsmo par dabu, ezeru un brīnišķīgo laiku Latvijā, kas kā reizi iekritis viņas ciemošanās reizē.
Pati Nikoleta dzīvē nav satikusies ar baronesi Aleksandru. “Kad mēs iepazināmies un gatavojāmies precēties ar Džoakīno, viņš runāja par mani ar Aleksandru, bet viņa negribēja tikties,” stāsta hercogiene. Aleksandra jau tad bija cienījamā vecumā un slimoja, bet bijis arī kāds amizants iemesls. Nikoleta ir savulaik mācījusies Maskavā un māk runāt arī krievu valodā. “Aleksandra baidījās, ka esmu komuniste. Tas bija tik smieklīgi, kad viņa teica Džoakīno: varbūt viņa ir komuniste?” atceras Nikoleta.
Hercogiene savulaik strādājusi par krievu valodas tulku, organizējusi mūzikas festivālus, bet pati ir no Venēcijas. Kopā ar Džoakīno, kurš bija operas direktors Romā, viņi atgriezās Palermo, atpirka no radiniekiem ģimenes namu, lai to atjaunotu. Nikoleta šodien turpina tur izīrēt apartamentus tūristiem, viņa ir prasmīga pavāre un popularizē Sicīlijas kulinārijas un kultūras tradīcijas, rīkojot meistarklases.
Varēja vērot, kā hercogiene iejūtas pils atmosfērā un bauda visus pasākumus. Viņa pameta pili tikai vakarā, solot atkal atgriezties šeit nākamajās itāļu dienās.
Stāmerienas pili apmeklēja arī Itālijas vēstnieks Latvijā Alesandro Monti, kurš, kā stāsta Edīte, jau otro reizi apmeklē itāļu dienas Stāmerienā. Par godu hercogienei viņš rīkoja arī īpašas vakariņas Rīgā Itālijas vēstniecībā, kur piedalījās arī E.Siļķēna. Kopā ar vēstnieku pārrunātas iespējas vairāk pētīt Aleksandras paveikto psihoanalītikā, varbūt organizēt psihoanalītikas kongresu vai savest kopā psihoanalītikas biedrību Latvijā un Itālijas speciālistus kādā pasākumā Stāmerienā. Tādas jaunas idejas jau kaldina Edīte.
Uz kāpnēm – “Mama Maria”
Pārsteigums bija arī Diāna Černe, kura sagaidīja Itālijas vēstnieku, hercogieni un citus uzaicinātos viesus un pils apmeklētājus, dziedot uz pils skaistajām kāpnēm grupas “Ricchi e Poveri” populāro dziesmu “Mama Maria” itāļu valodā.
Diāna, izrādās, tagad ir lejasciemiete. Dzimusi Rīgā, desmit gadus dzīvojusi Vācijā un profesionāli uzstājusies, bet pirms četriem gadiem atgriezusies Latvijā un iegādājusies īpašumu Lejasciemā. “Gribēju mieru pēc Berlīnes, brālis dzīvo Dzelzavā, un mani senči ir no Cēsīm, tā tā māja atnāca pati pie manis īstajā laikā!” viņa saka.
Netīšām viņa arī atbraukusi uz Stāmerienas pili un satikusies ar Edīti: “Tā kā es stāstīju, ka zinu vairākas valodas, arī itāļu, tad viņa palūdza nodziedāt šajos svētkos.” Latvijā Diāna nav šos četrus gadus koncertējusi, bet, ieraugot pils Balto zāli, sapratusi, ka vēlas šeit organizēt koncertu. Tas paredzēts jau 21.septembrī.
Eksperimentāls trio
Jau tradicionāli itāļu dienā ir iespēja dzirdēt augstvērtīgu klasiskās mūzikas koncertu. Šoreiz klausītāju pārpildītajā Baltajā zālē uzstājās mūziķes no Latvijas: Dita Krenberga ar flautu, Dārta Tīsenkopfa-Muselli ar arfu un itāliešu mūziķe Džūlija Arnaboldi ar vijoles altu. Koncertu vadīja Dārta, kura klausītājiem pastāstīja par skaņdarbiem gan latviešu, gan itāļu valodā.
E.Siļķēna stāsta, ka ar mūziķi D.Tisekopfu-Muselli Stāmerienas pils sāka sadarbību pirms gada. “Mēs gribējām, lai pilī skan arfa, teicām mūziķei, ka rakstīsim projektu, lai iegūtu finansējumu. Un Valsts kultūrkapitāla fonds mūs atbalstīja!” Speciāli Stāmerienas pils itāļu dienai tapa šī programma, protams, ar itāļu mūziku.
Dārta “Dzirkstelei” stāsta, ka šo arfu, kuru nemaz tik viegli nebija nogādāt Stāmerienā, viņa spēlē jau pāris gadus, tā ražota Japānā. Dārta pati ir mācījusies Itālijā, taču vairāk viņas repertuārā ir franču mūzika, tāpēc šī programma bijis īsts izaicinājums, jo, kā saka profesionālā mūziķe, itāļu mūzikas izpildījumam jābūt vieglam un lidojošam. Dārta ir spēlējusi iepriekš kopā gan ar Ditu, gan Džūliju, bet šāds trio izveidots pirmo reizi, kā viņa pati saka, eksperimentāls trio, taču ir daudz repertuāra, ko atskaņot tieši šādam trio ar arfu. Tāpēc Dārta priecātos, ja trio vēl būtu iespēja kaut kur uzstāties.
Gan senās dejas, gan tautasdziesmas
Kur tad svētki pilī bez senajām balles dejām no 19.gadsimta, ar tām apmeklētājus priecēja seno deju grupa “Magnolia” no Cēsīm, kuru vada diplomēta baletdejotāja, horeogrāfe un deju skolotāja Guna Ezermale. Valsis, kadriļa, polonēze, kurā tika iesaistīti arī skatītāji, kā uzsvēra Guna, noteikti tika dejotas arī Stāmerienas pilī.
Beigās atraktīvā Katrīna Dimanta pils pagalmā rādīja latviešu tautasdziesmas spēku. Edīte atzīst, ka vienmēr programmā tiek ietverts arī kas latvisks, ne tikai viss itāliskais. Kad Katrīna Dimanta vaicāja, no kādām vietām cilvēki atbraukuši uz koncertu pie Stāmerienas pils, atskanēja gan Balvi, gan Talsi, gan Baldone, kas ir Katrīna dzimtā vieta.
Edīte secina, ka itāļu dienas pasākumi vairāk piesaista cilvēkus no citām Latvijas vietām, un arī tagad viņi atkal aiznesīs vēsti, ka ir tāda vieta Gulbenes novadā kā Stāmerienas pils, kur noteikti ir vērts atkal atgriezties.
“Kopumā joprojām ir tāda jauka svētku sajūta,” atzīst Edīte, kad pasākums jau izskanējis un nosēdies prātā. Viņa bija uzaicinājusi uz itāļu dienu kā brīvprātīgos arī bijušos darbiniekus, kas savulaik strādājuši pilī un var pielikt palīdzīgu roku, lai apjomīgais pasākums izdotos. Kā atzīst Inga Lapse, kura arī vairs nestrādā pilī, – Stāmerienas pilī bijušo darbinieku nav.
