Itāļu dzīves garšu varēja izbaudīt tie, kuri 26.augustā devās uz Stāmerienas pili. Jāuzsver, ka tas bija pasākums, kurš izcēlās ar ļoti pārdomātu, mērķtiecīgu programmu, iedvesmojošu profesionālu mākslinieku izstādēm un augstvērtīgu mūziķu uzstāšanos. Īsāk sakot, tā bija emocionāla itāļu un latviešu mākslas un mūzikas satikšanās, kas atstāja lielisku pēcgaršu ikvienam, kas apmeklēja šo pasākumu.
Stāmerienas pils saimniece Edīte Siļķēna atzīst, ka ir ieguldīts milzīgs un ilgstošs darbs. Lai itāļu dienas pilī varētu notikt, īstenoti vairāki projekti, piesaistīts finansējums, tāpat pasākums tapis, cieši sadarbojoties ar Dantes Aligjēri biedrību Latvijā.
Jāatgādina, ka Dantes Aligjēri biedrība Latvijā apvieno vairāk nekā 50 itāļu kultūras speciālistus, māksliniekus un interesentus, kuri ar savu darbību sekmē sabiedrības interesi par Itālijas kultūru, Itālijas un Latvijas sadarbību.
Vēstules kā iedvesmas avots
“Itāļu dzīves garšas” pasākumā bija iespēja apskatīt arī pavisam svaigu mākslas darbu izstādi, kura tapusi starptautiskā kultūras simpozija laikā. Simpozijs ir Stāmerienas pils īstenots projekts, kuru finansiāli atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds. Profesionāli mākslinieki radīja izstādi ar nosaukumu “Vēstules”. Pats nosaukums jau parāda, kas bijis svarīgākais, lai iedvesmotu māksliniekus. Un tās ir Stāmerienas pils baroneses Aleksandras fon Volfas un Džuzepes di Lampedūzas vēstules, kuras jau ilgāku laiku pēta un tulko arī latviski Latvijas Kultūras akadēmijas studenti, lai ar tām var iepazīties arī plašāka publika.
Jāteic, ka vēstules ir materiāls, kur var ne tikai sajust īpašo Aleksandras un Džuzepes mīlasstāstu, bet tās ir arī sava laikmeta liecība, kura ļauj izprast attiecības, kādas valdīja starp cilvēkiem. Visu pagājušo nedēļu mākslinieki, kas pārstāv Dantes Aligjēri biedrību, kā arī tie, kurus bija uzaicinājusi Gulbenes mākslas skolas direktore Sandra Dikmane, vispirms tātad guva iedvesmu, iepazīstoties ar Stāmerienas pils vēsturi, klausoties Ilzes Lecinskas lekciju par Stāmerienas un Sicīlijas saiknēm, lasot Aleksandras un Lampedūzas mīlas vēstules, darbojoties meistarklasēs ar latviešu lielmeistaru Aleksandru Naumovu un itāļu mākslinieku Peteru Otlanu, un tad jau tapa paši darbi.
S.Dikmane atzīst, ka “ilustrēt vēstuli nav vienkārši”, tāpēc, protams, bija nepieciešams vispirms māksliniekiem sniegt informāciju, jo ne jau visi zināja šo aizkustinošo mīlasstāstu starp Aleksandru un Džuzepi, taču tēma “Vēstules” noteikti sasaucas arī ar katra paša mākslinieka pieredzi, rakstot vai saņemot vēstules no kāda tuva cilvēka.
Starp S.Dikmanes uzaicinātajiem māksliniekiem, kuri piedalījās simpozijā, bija ar Gulbenes vārdu saistītas radošās personības, piemēram, novadnieka tēlnieka Induļa Rankas meita Ilze Egle, kā arī novadnieks fotogrāfs Normunds Cercins. S.Dikmane piebilst, ka I.Egle šobrīd aktīvi strādā un šīs nedēļas nogalē tiks atklāta viņas personālizstāde kultūrtelpā “Zeit” Līgatnē.
E.Siļķēna saka, ka izstāde “Vēstules”, kas būs skatāma vēl vismaz mēnesi pils mansardā, nebija vienīgais simpozija mērķis. “Mums ir tālejošāks mērķis – izdot grāmatu ar iztulkotajām vēstulēm un šīm mākslinieku reprodukcijām. Vizuālais tiktu savīts ar kopā ar vēstulēm, un tam tad būtu pavisam cita pievienotā vērtība,” uzsver E.Siļķēna.
Pēc izstādes slēgšanas pa vienam savam darbam katrs mākslinieks dāvinās Stāmerienas pilij tās mākslas darbu arhīvam.
Vēl jāpiemin, ka pilī šajā dienā tika atklāta arī itāļu mākslinieka P.Otlana darbu izstāde. Izrādās, ka šim māksliniekam ir Gulbenes saknes. E.Siļķēna stāsta, ka pie viņas vērsusies novadniece Maija Dauškāne, kura stāstījusi par šo mākslinieku, kas šobrīd dzīvo un strādā Itālijā.
“Maiju ar P.Otlanu saista radniecības saiknes, un viņa teica, ka šī mākslinieka darbus gan vajadzētu izstādīt pilī. Toreiz es teicu, ka nav mums iespēja piesaistīt šādu mākslinieku,” stāsta E.Siļķēna. Taču pamazām viņa sākusi kontaktēties ar mākslinieku, arī pils viņam iepatikusies, un, visticamāk, arī Gulbenes saknes nostrādāja. Rezultātā P.Otlans pats uzņēmās un visus darbus no Itālijas atveda uz Latviju. Izstādi ar zīmīgu nosaukumu “Darbība – bezdarbība” var vēl apskatīt pilī līdz oktobra beigām.
Pasaulslavens mākslinieks
Kas gan būtu itāļu dienas bez itāļu mūzikas, taču šoreiz pasākuma organizatori bija parūpējušies par īpašu saldo ēdienu klasiskās mūzikas gardēžiem. Stāmerienas pils Baltajā zālē uzstājās pasaulslavens flautists Raffaele Trevisani, kurš tiek dēvēts par vienu no itāļu flautas skolas spožākajiem pārstāvjiem, savulaik strādājis “La Scala”. Kopā ar latviešu flautisti Ilzi Urbāni viņš izpildīja programmu, kurā skanēja itāļu baroka mūzika, opermūzika, kā arī pašas Dantes Aligjēri biedrības prezidentes Hellas Milbretas Holmas radītie skaņdarbi. Un šis koncerts pārspēja gandrīz visu, ko līdz šim man izdevies baudīt. Tāda meistarība, virtuozitāte, ko vienā teikumā var izteikt – kā viegls eņģeļa, ne cilvēka pieskāriens smalkajam instrumentam!
Kā iespējams piesaistīt šādus pasaules klases mūziķus, lai tie koncertētu Stāmerienas pilī? E.Siļķēna skaidro, kas tas bija iespējams tikai sadarbībā ar jau minēto Dantes Aligjēri biedrību, kā arī Itālijas vēstniecību Latvijā, kas palīdzēja atmaksāt arī mākslinieku honorāru. “Jau pērn mēs sākām sarunas ar Dantes Aligjēri biedrības prezidenti Hellu, ka vēlamies šādu īpašu mākslinieku. Faktiski gada griezumā notika sarunas, lai šis koncerts notiktu,” uzsver E.Siļķēna.
Savukārt pils klētī, kura pirmo reizi bija atvēlēta plašākai publikai, varēja klausīties itāļu mūziķa Frančesko Cassissas ģitārspēli un senā dialekta itāļu valodas dziedājumus. “Klēts patiesi publiski pirmo reizi sākta apdzīvot šovasar. Jau Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem ļāvām šeit strādāt, lai viņus neviens netraucētu, bet tad arī radās ideja, ka var notikt koncerts. Nenoliedzami, klētī arī ir īpaša garša,” piekrīt E.Siļķēna.
Viņa stāsta, ka pats Frančesko, kā izrādās, pirms pieciem gadiem ieradies Gulbenē kā brīvprātīgais, tagad viņš dzīvo Dženovā un atbraucis jau pie mums pavisam citā kvalitātē – attīstījies un izglītojies kā mākslinieks.
Ar īpašu itāļu programmu vakara koncertu piedāvāja arī Operetes teātris. E.Siļķēna stāsta, ka arī šī programma tika ilgi saskaņota, jo bija vēlme redzēt novadnieka operdziedātāja Naura Indzera uzstāšanos, kā arī pūles prasījis saskaņot mākslinieces Antas Jankovskas piedalīšanos, jo viņa pastāvīgi dzīvo Itālijā.
Koncerts bija paredzēts pils priekšā, taču nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ tika pārcelts uz pils Balto zāli, bet arī zālē koncerts izvērsās par īstu itāļu dzīves garšas baudījumu, kuru noteikti vēl pastiprināja pavadošais orķestris Atvara Lakstīgalas vadībā. Noslēgumā itāļu populārās melodijas jau dziedāja visi kopā – gan publika, gan mākslinieki.
Un vēl kāds skaists pārsteigums gaidīja pēc koncerta – iznākot no pils, to varēja redzēt īpašā izgaismotā svētku rotā! E.Siļķēna stāsta, ka to bija paveikuši vietējie novada kultūras centra gaismu meistari Raimonds Račko un Andris Kravalis. Lai arī tas bija tikai svētku noformējums un ir jau novākts, E.Siļķēna sola, ka uz nākamajām itāļu dienām pils atkal iemirdzēsies svētku rotā.
Hella Milbreta-Holma, Dantes Aligjēri biedrības Latvijā valdes priekšsēdētāja:
– Mūsu sadarbība ar Stāmerienas pili ir radoša un veiksmīga. Paldies Stāmerienas pils direktorei Edītei Siļķēnai un projektu vadītājai Anitai Birzniecei. Paldies par finansiālo atbalstu starptautiskā kultūras simpozija un festivāla “Itāļu dzīves garša” norisē Valsts kultūrkapitāla fondam, Gulbenes novada pašvaldībai un Itālijas vēstniecībai Latvijā.
Stāmerienas pili mēs redzam kā lielisku vietu, kur veidot radošas meistarklases, plenērus, pētniecības projektus, izstādes, konferences, koncertus un citus pasākumus, kas tuvina Latviju ar Itāliju. Dantes Aligjēri biedrības dibinātāja kinorežisore Laima Žurgina jau 1965.gadā piedalījās kopā ar kinorežisoru Gunāru Piesi un operatoru Henrihu Pilipsonu dokumentāla materiāla filmēšanā Stāmerienas pilī “Ar itāļu rakstnieka Džuzepes Tomasi de Lampedūzas dzīvi saistītās vietas Latvijā”.
1996.gadā, kad tika dibināta Dantes Aligjēri biedrība Latvijā, viens no pirmajiem pasākumiem bija ekskursija uz Stāmerienu, kur dzejnieks un tulkotājs Valdis Bisenieks deklamēja Dantes “Dievišķās komēdijas” fragmentus. Pils tolaik vēl nebija atjaunota tās tagadējā spožumā. Tā laika ekskursijas dalībnieki atceras, ka ir jājuši gar pili ar zirgiem, jo tuvumā esot atradies zirgu stallis.
Kopš Stāmerienas pils atjaunošanas cieši sadarbojamies ar pili, veidojot kopīgi izstādes, kurās piedalās mūsu biedrības Latvijā mākslinieki, konferences, priekšlasījumus un citus kultūras pasākumus. Piemēram, kad apgādā “Jumava” nāca klajā jaunais romāna “Gepards” izdevums, kura mākslinieciskajā noformējumā tika izmantoti Dantes Aligjēri biedrības Latvijā mākslinieku ilustrācijas, šo mākslinieku darbi bija apskatāmi arī izstādē “Geparda pēdas Sicīlijā” Stāmerienas pilī 2020.gada 1.oktobrī. Tad notika arī biedrības rīkotā konference “Divas zvaigznes bezgalīgā kultūrtelpā. Džuzepe Tomazi di Lampedūza un Aleksandra fon Volfa”. Pasākumā notika arī I.Lecinskas grāmatas “Vienā likteņdejā savijušies mūži. Džuzepe Tomazi di Lampedūza un Aleksandra fon Volfa ” atvēršana. Kā redzams, mūsu sadarbība ar Stāmerienas pili ir ļoti daudzveidīga. Esam atvērti jauniem kultūras projektiem un veiksmīgai sadarbībai arī turpmāk!
