Sports ir nozīmīga dzīves daļa gan profesionāliem sportistiem, gan amatieriem un fitnesa entuziastiem, un nereti to diemžēl pavada dopinga lietošana. Dopingu par nozīmīgu problēmu gan sporta nākotnei, gan sabiedrības veselībai kopumā atzinuši arī mediķi. Lai gan izstrādāts sportā aizliegto vielu saraksts, joprojām nav zinātnisku pierādījumu par daudzu vielu nozīmīgumu sportiskā snieguma uzlabošanā, un ar to tiek spekulēts.
Latvijas Antidopinga birojs ir iestāde, kas valstī īsteno antidopinga aktivitātes, izglīto un kontrolē. Biroja eksperts izglītības un informācijas jautājumos Ivans Šapošņikovs norāda – Latvijā veikts pētījums apstiprināja: ja cilvēks krāpjas sportā, viņš tā rīkojas arī citās dzīves jomās, tāpēc svarīga ir izglītošana jau kopš mazām dienām. “Bērnu un jauniešu audzināšana notiek arī caur sporta nodarbībām. Sports nav tikai cīņa par uzvarām un zaudējumiem, rezultātu ietekmē ļoti daudzi faktori, ko vienmēr var uzlabot,” viņš saka.Dopings vēsturē
“Jau senos laikos gladiatori, sportisti lietoja kādas stimulējošas vielas – sēnes, noteiktas vielas kopā ar vīnu, vielas no mušmirēm, ar asinīm piesūcinātu maizi, buļļu sēkliniekus un citas, jo uzskatīja, ka tas uzlabo sportisko sniegumu. Ir pagājuši 2000 gadi, tagad mums ir n-tās sērijas “iPhone”, elektroauto un kas tikai vēl ne, bet joprojām sportisti un cilvēki mēdz lietot vielas, par kurām nav nekādu pierādījumu, ka tās var uzlabot sportisko sniegumu. Arī Eiropas sporta medicīnas žurnāls ir publicējis informāciju, ka anaboliskie steroīdi, kofeīns un auksta ūdens emisijas ir pieskaitāmi pie placebo efekta,” stāsta I.Šapošņikovs.
Anaboliskie steroīdi ir steroīdu klases hormoni, kas uzskatāmi par vīriešu dzimumhormonu, galvenokārt testosterona, atvasinājumiem. Tie šūnās pastiprina olbaltumvielu sintēzi, kā rezultātā ir novērojams šūnaudu pieaugums, īpaši muskuļos, slāpekļa, fosfora un kalcija aizture organismā, kaulu lūzumu ātrāka saaugšana.
Ne visam var ticēt
Viņš uzsver – joprojām ir aktuāls jautājums, kādēļ tad sportisti lieto aizliegtas vielas, un pats arī godīgi atbild, ka atbildes joprojām nav. “Tradicionāli ir izpratne, ka dopings saistās ar pārkāpumiem – ir motivācija lietot aizliegtas vielas, lai sacenstos, speciāli uzlabotu sportisko sniegumu, un tas ir noteikumu pārkāpums. Bet ir arī vēl cita galējība – cilvēks grib izskatīties labāk, un arī tad lieto vielas, ko forši reklamē, bet patiesībā daudzām vielām, kas ir nelegālas un nav ražotas kā medikamenti, sastāvā nemaz nav to stimulējošo vielu! Te jāatceras: tas, kas rakstīts internetā, ir līdzīgs tam, kas rakstīts uz kādas sienas – ne visam var ticēt.”
Latvijā daudziem cilvēkiem sports ir tikai vaļasprieks, tomēr eksperts uzsver, ka viss ir cieši saistīts – ja cilvēki sporto savam priekam, bet beigās tāpat piedalās sacensībās, arī uz viņiem attiecas dopinga aizliegums un jau pieminētais Pasaules antidopinga kodekss. “Starp kikbokseriem tika veikts pētījums, kas pierādīja: ja mums ir pārliecība, ka citi cilvēki lieto dopingu – lai arī mēs nezinām, ko tieši viņi lieto: varbūt tās ir tikai tabletes, kas satur vienīgi C vitamīnu un ogļhidrātus – bet tāpat pārliecība, ka citi lieto, un spekulācijas mudina arī pārējos kaut ko lietot! Tādēļ ir svarīgi atcerēties – ir maldīgs priekšstats par to, ko cilvēki mēdz lietot,” saka I.Šapošņikovs.
Jābūt modriem
Viņš uzsver, ka antidopinga kodeksā minēti 11 dažādi pārkāpumi, par ko piemēro sodu. Ja sportistam paņem paraugu un tajā atrod aizliegto vielu, tad sportists pats ir atbildīgs par to, kas atrasts viņam noņemtajā paraugā. Par pārkāpumu uzskata arī lietošanas mēģinājumu – nav svarīgi, ir vai nav sasniegts vēlamais efekts.
“Tāpēc viens no ieteikumiem ir: nekad neizlaist no rokām savu pudeli, dzert tikai no jaunas pudeles, ko atgriežot korķis nokrakšķ, neko neēst sacensību laikā, neatstāt savas mantas bez uzraudzības, jo kāds to var arī ļaunprātīgi izmantot,” saka I.Šapošņikovs.
Savukārt diskvalifikācijas gadījumi ir ļoti individuāli un niansēti, kur ņem vērā dažādus faktorus, piemēram, vai sportists līdzdarbojas izmeklēšanā vai ne, vai dopings lietots ar nodomu vai bez un tamlīdzīgi.
Aizliegto vielu saraksts
Sportā aizliegto vielu un metožu sarakstu katru gadu atjaunina. Ir vielas, kas aizliegtas vienmēr – tās nedrīkst lietot ne sacensībās, ne ārpus sacensību laika, piemēram, anaboliskie līdzekļi, peptīdhormoni, diurētiskie līdzekļi. Ir vielas, kas aizliegtas tikai sacensību laikā – stimulējošie līdzekļi, narkotiskās vielas, kanabinoīdi, glikokortikoīdi.
“Ja sacensību starts ir rīt, tad jau šodien pulksten 23.59 ir sacensību laiks un paraugā nedrīkst parādīties šīs vielas. Jāņem vērā, ka šīs vielas var būt arī medikamentos pret saaukstēšanos, tādēļ šādi medikamenti jālieto 24 stundas pirms parauga nodošanas,” skaidro I.Šapošņikovs.
Ir arī vielas, kuras lieto traumu gadījumos – arī te jābūt uzmanīgiem, jo to var darīt tikai ārīgi, piemēram, uz ādas, inhalācija degunā, bet ne tabletēs, šķidrumu veidā vai veikt injekcijas. Vēl ir vielas, kas aizliegtas noteiktos sporta veidos – tie ir bēta blokatori.
Medikamenti nav dopings
Cilvēks lieto medikamentus, kad ir slims. I.Šapošņikovs norāda – diemžēl ir gadījumi, kad medikamentus lieto arī tad, ja nav slims, ar domu gūt dopinga efektu, bet tas var izraisīt nopietnas blakusparādības. “Piemēram, anaboliskie steroīdi ir lielākā vielu klase, ko parasti atklāj. Norvēģijā veikts pētījums parādīja, ka 87 procenti dalībnieku, kuri lietoja anaboliskos steroīdus, ziņoja gan par fiziskām, gan mentālām blaknēm. Dāņu pētījums pierādīja, ka šo vielu lietotājiem ir trīs reizes lielāka mirstība, salīdzinot ar tiem, kuri nekad tos nav lietojuši. Jāatceras gan, ka ir vielas – izņēmumi: salbutamols, ko drīkst lietot atļautās devās astmas gadījumā.”
Eksperts uzsver – nav nekāda pamata sportistiem lietot medikamentu “Mildronāts”, kas pozitīvi ietekmē organisma enerģētisko vielmaiņu, kā arī viegli aktivizē centrālo nervu sistēmu, izņemot tam paredzētos gadījumus – sirds mazspēja. “Omītēm, pensionāriem šis medikaments ir nepieciešams, bet, lūdzu, nekad pat nedomājiet to lietot, lai skrietu ātrāk! Tā skriesiet tikai ātrāk uz četru gadu diskvalifikāciju!”
Par dopinga kontroli
Ikviens, kurš piedalās sacensībās, var tikt uzaicināts uz dopinga kontroli. I.Šapošņikovs mierina – šis process nav sarežģīts, un Antidopinga biroja kontrolieri ļoti zinoši. “Viņi vienmēr teiks priekšā, kas un kā sportistam jādara,” viņš saka un piebilst – šaubu gadījumā ikviens aicināts sazināties ar Latvijas Antidopinga biroju un konsultēties (e-pasts “antidopings@antidopings.gov.lv”; tālrunis 27839800). Tāpat arī atgādina, ka sportistam, trenerim, arī Olimpisko spēļu dalībniekiem, ir pienākums ziņot birojam par gadījumiem, ja kaut kādā mērā tiek ietekmēta tīra sporta vide, lai aizsargātu sportu.
“Latvijas Antidipinga birojam ir kapacitāte, lai veiktu testēšanu, un mēs varam būt klātesoši jebkādās sacensībās valstī. Tas viss ir ar mērķi par godīgu sportu, vienlīdzību, sportistu veselību,” saka I.Šapošņikovs.
- Līga Vīksna
Lieto pārbaudītus uztura bagātinātājus!
Ivans Šapošņikovs: “Cilvēkiem jābūt ļoti uzmanīgiem, lietojot uztura bagātinātājus. Lielai daļai no tiem ir piesārņojumi – to var norādīt uz etiķetes, bet lielai daļai tas netiek darīts, un to apstiprina arī pētījumi. Ja uztura bagātinātājs nav atrodams Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrā, tad tas ir vēl bīstamāks. Šis piesārņojums, lietojot konkrēto uztura bagātinātāju, var radīt pozitīvu efektu. Ir piemērs no dzīves, ka sportistam paraugā tika atrasti astoņi anaboliskie steroīdi, un viņš paskaidrojumā rakstīja, ka nav apzināti tos lietojis. Viņš lietojis tikai proteīnus, vitamīnus un tamlīdzīgi. Sportists nebija pievērsis uzmanību šo piesārņojumu efektam, bet tas neatbrīvo viņu no atbildības. Jebkāds stimulējošais vai hormonālais efekts var radīt blaknes. Atcerēsimies seno joku: ar ātrām kedām rekordu neuzstādīsi.”
Pārtikas un veterinārā dienesta Uztura bagātinātāju reģistrs atrodams “registri.pvd.gov.lv/ub”. Ievadot produkta nosaukumu, reģistrācijas numuru un citus parametrus, var gūt informāciju par produktu, ko lietojat.
Sportā atļauti medikamenti
Ikviens sportists – amatieris, profesionālis – var pārbaudīt medikamentu, vai tas nav aizliegto vielu sarakstā sportistiem. Par Latvijā iegādātiem medikamentiem informāciju var meklēt Latvijas Zāļu reģistrā internetā “antidopings.gov.lv/lv/parbaudit-medikamentu”.
