Dzeja ir galvenā, ilustrācijas – papildinājums. Tā par māsas Ances (no kreisās) jauno dzejoļu grāmatu saka Andra (no labās). Kā jau dvīnes viņas prot apvienot spēkus, idejas un emocijas. Foto: no personiskā arhīva 
Septiņus prombūtnes gadus, atstājot mājas Gulbenē un pārceļoties uz Poliju, Ance Lauva-Salnāja ir apkopojusi savas dzejas dienasgrāmatā 141 lappusi biezā dienasgrāmatā. Foto: Diāna Odumiņa
Gada nogalē klajā nākusi novadnieces Ances Lauvas-Salnājas dzejas grāmata “Dvēseles karuselis”. Izdevumu ilustrējusi viņas māsa Andra. Grāmatu autore izdevusi pati saviem spēkiem Polijā. “Grāmata tiek dāvināta ģimenei un tuvākajiem draugiem,” saka Ance. Vienu eksemplāru viņa ir atsūtījusi arī “Dzirkstelei”.
Ance saka: “Šī ir pirmā grāmata, kurā ir tikai manis pašas dzejoļi, bet iepriekš ar savu dzeju piedalījos vairāku autoru kopkrājumos “Pastāsti man” un “Pasaules vējos”. Dzeju ikdienā pierakstu, kur konkrētajā brīdī ir iespējams – kladē vai telefonā. Bet viss vēlāk tāpat nonāk datorā, “Google Drive”, lai nekur nepazustu.”
Viņa stāsta, ka jaunajā grāmatā ir ietverti dzejoļi kopš 2014.gada, kad viņa sākusi dzīvot Polijā. Šajā laikā Ance ir pieaugusi tieši kā personība. Viņa ir sapratusi, ka neviens cilvēks nav bez grēka un bez Dieva žēlastības. “Varbūt vairs neizkliedzu visu internetā kā pusaudža gados. Bet esmu kā atvērta grāmata. Daudz ir piedzīvots šajā laikā, daudz kam dvēsele gājusi cauri. Cīņa starp ticību un to, kas es esmu… ceļš līdz sevis pieņemšanai, dusmas uz Dievu un sapratne, ka Viņš tomēr mīl mūs visus. Varētu teikt, ka dzeja man ir kā sava veida dienasgrāmata, jo man bieži ir nepieciešams savas domas un sajūtas izlikt uz papīra. Pēc tam paliek vieglāk. Tāpēc varbūt daži dzejoļi var gadīties tādi rupjāki un neglītāki, bet tādu dzeju arī vajag,” atklāj Ance.
Grāmatā pēdējā nodaļā ir dzejoļi angļu valodā, tā uzrunājot savus cittautu draugus. Ances dzejas tēmas ir dažādas – Dievs, ticība, feminisms, mīlestība, draudzība, un, kā viņa pati saka, “domas par to, kas mēs vispār esam”. “Mana dzejas krājuma pati galvenā doma bija pateikt pasaulei, ka katrs var mīlēt, ko vēlas. Es gribēju beidzot dzeju rakstīt, neko neslēpjot. Es vēlējos būt es pati, lai nebūtu jāpārveido dzeja tikai tāpēc, lai visiem izpatiktu.”
Ances māsa Andra izceļ vienu konkrētu dzejoli, kas ir īss, vienkāršs, bet ļoti aktuāls dzejolis, tulkojumā – “Likums un taisnīgums”. “Tiem, kas nedzīvo Polijā vai kas maz zina par tur notiekošo abortu sakarā, dzejolis varētu neko neizteikt. Ilustrējot man bija svarīgi iekļaut galvenos protestos izmantotos simbolus – lietussargus,” stāsta Andra. Vēl viņa izceļ dzejoli “Dadaisma brālēns”, jo tajā esošā rindiņa “teātri spēlē burkāni” Andrai atsauc atmiņas no laika, kad abas ar māsu darbojušās Gulbenes jauniešu teātra studijā. “Vienā no izrādēm mums bija oranži tērpi, kuru dēļ sajutāmies kā burkāni,” viņa atminas.
– Diāna Odumiņa
Vilciens uz elli
Dzīvē dažkārt ir tā
Ka ne vienmēr ir kā pasakā.
Dažreiz vari lūgt Dievu
Tas ir kā sist galvu pret sienu.
Sēž Viņš bieži un neklausās,
Apzog Viņš mūs baznīcās.
Dari, centies un lūdzies,
Šis saka – tu vien sūdzies.
Notiek šis un notiek tas,
Viss sajucis uz pasaules.
Bēdas, sāpes, velns vien smejas,
Ellē tikmēr karstās dejas.
Ticīgie vien ceļos krīt,
Varbūt palīdzēs Dievs aizparīt.
Ko tu Dievam kaut ko lūdzi?
Ej vispirms un grēkus sūdzi!
Neko par velti nedos Dievs,
Bez maksas uzkrīt tikai sniegs.
Arī Dievam vajag naudu,
Jo jāklāj ir tak kalpiem galdu.
Tu labāk Dieva kalpus klausi,
Ja ne, uz elli drīz tu brauksi.
Bībele un baušļi nav nekas,
Klausies kalpu pasakās.
– Ance Lauva-Salnāja
