Ja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) spēs piesaistīt finansējumu, ar nākamā gada 1.septembri skolās tiks ieviests jauns finansēšanas veids un modeli “Nauda seko skolēnam” nomainīs jaunais modelis – “Nauda seko programmai”.
Tā mērķis ir nodrošināt taisnīgāku pedagogu atalgojumu un uzlabot izglītības kvalitāti visos reģionos neatkarīgi no skolās esošo skolēnu skaita.
Nauda sekos programmai
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša reģionālo mediju tiešsaistes tikšanās laikā uzsvēra, ka centralizēto eksāmenu rezultāti parādīja, ka ar izglītības sistēmu kaut kas nav kārtībā.
“Demogrāfiskajā situācijā, kuras rezultātā bērnu skaits samazinās, skolām, kurās ir mazs audzēkņu skaits, finansējuma trūkuma dēļ nav iespējas nodrošināt kvalitatīvu izglītību, kā arī konkurētspējīgu atalgojumu pedagogiem,” uzsvēra A.Čakša.
Šāds finansējuma trūkums rada situāciju, kad skolotāji nereti strādā pat brīvprātīgi vai arī nevar nodrošināt atbilstošu atbalstu audzēkņiem – ne tiem, kuri ir talantīgi, ne arī tiem, kuriem nepieciešams papildu atbalsts zināšanu nostiprināšanai.
Ministre pauda pārliecību, ka jaunais modelis ļaus saņemt lielāku finansējumu trīs pozīcijās: skolotāju atalgojumam, atbalsta personāla atalgojumam un administratīvajiem izdevumiem. Visām skolām Latvijā būs jāsasniedz konkrēti izglītības rādītāji un būs jānodrošina finansējums (attiecīgi klašu lielumam), kurš ļautu šos rādītājus sasniegt.
Izglītības kvalitātes rādītāji
Jaunais modelis ir daļa no plašākas stratēģijas Latvijas izglītības sistēmas modernizēšanai, ietverot tajā arī metodisko atbalstu pedagogiem, izglītības kvalitātes monitoringu, latviešu valodas stiprināšanu un citas aktivitātes. Gadījumā, ja esošā finansēšanas kārtība netiks mainīta, vietās ar negatīviem demogrāfijas rādītājiem skolotāju atalgojums arī turpmāk samazināsies.
“Katru gadu skolās tiks veikta arī aptauja par skolēnu, pedagogu un vecāku labbūtību. Vēl viens no rādītājiem, kurš raksturo izglītības kvalitāti, ir skolēnu sasniegumi centralizētajos eksāmenos. Tāpat mums būs rīki arī, lai izvērtētu skolēnu tālāko izglītību – vai skolēns pēc pamatskolas apmeklē vidusskolu, vai pēc vidusskolas izvēlas studēt, kā jaunietis pēc skolas gaitām iesaistās darba tirgū,” informē izglītības un zinātnes ministres padomniece politiku un procesu pārvaldības jautājumos novadniece Edīte Kanaviņa un norāda uz to, ka visi šie un arī citi rādītāji tiks ņemti vērā, lai izvērtētu attiecīgās mācību iestādes sniegtās izglītības kvalitāti.
A.Čakša norāda, ka finansējums palīdzēs arī neveidot apvienotās klases vai apvienotos priekšmetus.
Novada skolas atbilst skaitliskajiem kritērijiem
E.Kanaviņa informē, ka skolām, neņemot vērā kvalitatīvos rādītājus, tomēr tik un tā būs jāsasniedz arī kvantitatīvie rādītāji.
Vidzemes un Latgales daļā vidusskolās, kurās bērnam no reorganizētajām skolām ceļā jāpavada vairāk nekā 30 minūtes, skola tiek identificēta kā “pieejamības skola” un šajā skolā no 1. līdz 9.klasei ir jābūt 15 bērniem, tas vidēji klasē ir 5 bērni. Vidusskolas posmā šis skaits ir 30 bērni, tas nozīmē, ka vidēji klasē jābūt 10 bērniem.
Uz Gulbeni attiecas divi kvantitatīvie rādītāji. Pašā pilsētā triju klašu posmā klasē ir jābūt vidēji 20 bērniem un divām paralēlajām klasēm. E.Kanaviņa uzsver, ka Gulbenes novada vidusskola šo rādītāju izpilda un pat pārpilda.
“Pagastu skolās triju klašu grupās ir jābūt vismaz 30 bērniem, tātad vidēji klasē 10 bērniem. Ja skolā ir 1.-6.klase, tiek paredzēta arī elastības daļa, tas nozīmē, ka nevar paredzēt, ka katru gadu klasē būs 10 skolēni. Tie var būt arī 7 skolēni. Ja klasē ir 7 un vairāk bērni, tad visu finansējumu sedz valsts. Ja šis rādītājs netiek izpildīts un klasē bērnu skaits ir 5-7, tad iztrūkstošo skolēnu daļu, kura nepieciešama programmas izpildei, sedz pašvaldība. Ja klasē ir mazāk par 5 skolēniem, viss finansējums un pedagogu algu nodrošinājums gulstas uz pašvaldības pleciem,” informē E.Kanaviņa.
Viņa norāda, ka IZM neiesaka slēgt nevienu skolu, bet, ja skola neizpilda rādītājus, lēmums jāpieņem pašvaldībai.
“Gulbenes novadā visas skolas atbilst rādītājiem, augsti riski šogad ir Rankas pamatskolai, taču apkārt esošās skolas, arī kaimiņu novados, ir reorganizētas, un iestājas kārtība, kurā Rankas pamatskola ir pārejas skola, un tikai ar laiku vērtēs, kā skolā noregulēsies audzēkņu skaits. Līdz ar to no IZM prasību puses pašreiz visas Gulbenes novada izglītības iestādes atbilst prasībām,” teic E.Kanaviņa.
Viens no vajadzīgajiem uzlabojumiem – lasītprasme
IZM kopējais budžets 2025.gadā plānots 1,188 miljardi eiro. No tiem 52 % jeb 621 miljons eiro plānoti kā mērķdotācija pašvaldībām skolotāju atalgojuma nodrošināšanai. Augstākajai izglītībai – 141 miljons eiro jeb 12 % no kopējā budžeta. Tālāk seko profesionālās izglītības finansējums – 106 miljoni, zinātnes finansējums – 102 miljoni eiro, vispārējā izglītība – 60 miljoni, ES fondu pasākumi – 60 miljoni, sporta finansējums – 56 miljoni, nozaru vadība – 29 miljoni, jaunatnes politika – 10 miljoni, kā arī valsts valodas politikas atbalsts – 2 miljoni eiro.
Būtisks ir arī atbalsts, kurš nepieciešams lasītprasmes paaugstināšanai. Salīdzinot Latvijas skolēnu sasniegumus 2018. un 2022. gadā, kā zināms, tie ir palielinājušies dabaszinātnēs, taču samazinājušies matemātikā un lasīšanā – liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas “PISA 2022” rezultāti.
A.Čakša uzsver, ka Latvijas skolēnu lasītprasmes sasniegumu straujāks kritums, salīdzinājumā ar citām valstīm, ko tagad atklāj pētījums, norāda uz to, ka digitālā transformācija vajadzīga arī bērnu un jauniešu lasīšanas kultūrai Latvijā.
Finansējums vēl nav rasts
Izmaiņas 2025.gadā sākumā skars tikai vispārīgās izglītības iestādes, nevis pirmsskolas un speciālās vai profesionālās ievirzes izglītības iestādes.
“Mums šis modelis ir jāievieš un jāizmēģina, līdz ar to sāksim tā ieviešanu ar vispārīgās izglītības iestādēm,” uzsver A.Čakša.
IZM tīmekļvietnē publiskotā informācija uzsver, ka izglītības joma ir vienīgā joma, kurai ārpus valsts drošības finansējuma nākamajā gadā paredzēts papildu finansējums 30 miljoni eiro, kas novirzīts pedagogu atalgojuma pieaugumam.
E.Kanaviņa informē, lai arī ir skaidrs pārmaiņu ieviešanas finansiālais apjoms, līdzekļi vēl nav gūti, taču IZM pie tā strādā. Jaunajam modelim jāstājas spēkā nākamā gada septembrī, taču to nevarēs ieviest, ja finansējums netiks gūts.
