Piektdiena, 18. jūlijs
Rozālija, Roze
weather-icon
+24° C, vējš 3.26 m/s, A-ZA vēja virziens
Dzirkstele.lv ikona

Izmantos nekustamā īpašuma nodokļa sviru, Gulbenes novada pašvaldībai ir plāns, kā piespiest īpašniekus sakārtot graustus

Pašvaldība cerēja, ka privātīpašnieks sakārtos. 2018.gadā izsolē tika pārdota vēsturiskā 1933.gadā celtā Gulbenes traktiera ēka, kurā atjaunotās brīvvalsts laikā bija dzīvokļi, taču pēc vairākiem ugunsgrēkiem ēka stāvēja tukša, kamēr tika pārdota. Pievilcību no parādes puses tai rada vienīgi Gulbenes mākslas skolas veidotie logu gleznojumi. Bet iekšpagalma skats ir graujošs. Foto: Gatis Bogdanovs.

Paredzams, ka Gulbenes novada domes deputāti šonedēļ pieņems grozījumus saistošajos noteikumos “Par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas kārtību Gulbenes novadā” (pieņemti pirms diviem gadiem).

Lemšana par to notiks novada domes 31.augusta sēdē. Tas ir nepieciešams, lai sakārtotu iespēju piemērot paaugstināta nekustamā nodokļa likmi, – skaidroja pašvaldības vecākais jurists Eduards Garkuša, piedaloties novada domes finanšu komitejas sēdē 24.augustā.

Liela teikšana novada būvvaldei

Mērķis ir noteikt nekustamā īpašuma nodokļa maksimālo papildu likmi 3 procentu apmērā, lai to piemērotu vidi degradējošai, sagruvušai vai cilvēku drošību apdraudošai būvei (ja tāda tā ir oficiāli atzīta).

Deputāte Guna Pūcīte jautāja, vai šāda maksimālā likme tiks piemērota, pamatojoties uz būvvaldes izdotu īpašuma apsekojuma aktu. E.Garkuša lika saprast, ka šī prakse jau ir zināma. “Ir bijuši jau daudzi lēmumi, kas ir bijuši iniciēti no būvvaldes puses,” sacīja E.Garkuša. Pēc būvvaldes iniciatīvs pēc tam tiekot pieņemts pašvaldības lēmums.

Deputāts Normunds Audzišs gribēja zināt, vai pirms kardināla lēmuma (par paaugstinātas nodokļa likmes piemērošanu) būves īpašnieks saņem brīdinājuma vēstules. E.Garkuša sacīja – būvvalde ir tā, kura nosaka termiņus būves sakārtošanai. Ja termiņa izpildes nav, būvvalde veic jau otrreizēju apsekojumu. “2-3 šādi atzinumi, un, būvvaldei saprotot, ka nekas netiek darīts nekustamā īpašuma sakārtošanā, būvvalde raksta iesniegumu pašvaldībai un aicina pieņemt lēmumu saskaņā ar Būvniecības likumu. Sanāk tā, ka pašvaldība, pamatojoties uz būvvaldes sniegto informāciju, izvērtē visu situāciju un pieņem lēmumu būvi atzīt par graustu,” viņš teica. Tad jau pašvaldība ir tā, kura dod termiņu grausta sakārtošanai. Un vienlaikus turpmāk pašvaldība arī grausta īpašniekam noteiks paaugstināto nekustamā īpašuma likmi 3 procentu apmērā. E.Garkuša piebilda, ka tas nav process, kas notiek vienas dienas laikā, tie ir mēneši. Turklāt esot jāsaprot, ka savest graustu kārtībā mēneša vai divu laikā ir praktiski neiespējami. Pieredze liecinot, ka patiesībā runa ir par gadiem.

Jābūt vienādai attieksmei

“Bet kā ar pašvaldības pašas graustiem?” jautāja deputāts Intars Liepiņš, kurš uzstāja, ka ir jābūt vienādai attieksmei kā pret pašvaldībai piederošajiem vidi degradējošajiem objektiem, tā pret citām juridiskajām personām vai privātpersonām piederošajiem. Viņa uzskats – pašvaldībai ir jāapņemas 10 gadu laikā nojaukt visus savus graustus.

Deputāts Normunds Mazūrs iebilda, ka daudzos gadījumos runa nav par tīri pašvaldībai vienai piederošiem īpašumiem, bet gan par kopīpašumiem, kas sarežģī situāciju. Tomēr viņš piekrita, ka arī šādi īpašumi ir jāsakārto.

Novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis teica – katru gadu plānveidīgi saskaņā ar budžeta iespējām pašvaldība sakārto noteiktus objektus. Viņš arī oponēja, ka pašvaldība meklē iespēju, kā graustu īpašniekus mudināt rīkoties. “Varbūt ne vienmēr ir jānojauc, var sakārtot,” teica A.Caunītis. Viņš pieminēja Gulbenes ēku Ozolu ielā 39 (vecais traktieris/viesnīca).

E.Garkuša piebilda: “Pats galvenais – pašvaldību, tajā skaitā būvvaldes personā, interesē, lai attiecīgais nekustamais īpašums tiek sakārtots. Un, ja cilvēks (īpašnieks) jau kaut ko dara, pašvaldība būvvaldes personā izrāda pretimnākšanu un, protams, termiņu pagarina.”

A.Caunītis bilda, ka graustu teritorija pēc būtības ir apbūvēta zeme, kas nav sakārtota, un te būtu jāpieiet pēc līdzības kā ar neizmantotu lauksaimniecības zemi. Viņš arī pauda, ka grausta nojaukšana ir neatgriezenisks process. Un par to var būt diskusijas. Taču par vajadzību sakārtot teritoriju diskusijas nav.

Deputāts Gunārs Ciglis jautāja: “Bet kā būs ar valsts īpašumā esošajām ēkām?” Tādu graustu esot gana daudz. Viena tāda ēka stāvot Litenes pansionāta teritorijā. Jaungulbenē tāda esot bijusī kopmītņu ēka.

Iepriekš Gulbenes novada būvvaldes vadītājs “Dzirkstelei” jau ir paudis, ka viņa vadītajai iestādei ir graustu saraksts, par kuriem tiks palielināts nekustamā īpašuma nodoklis. “Vispirms gribas sakārtot Gulbenes centru,” teica novada būvvaldes vadītājs Jānis Ziemelis.

Dzirkstele.lv ikona Komentāri