Bez rezultāta beidzās 28.janvārī sasauktā Gulbenes novada domes ārkārtas sēde, kurā notika deputātu balsošana par Jāņa Barinska iecelšanu pašvaldības izpilddirektora amatā. 5 deputāti bija par šo kandidatūru, 10 – pret. Domes sēde tika translēta “YouTube” kanālā un tur ir skatāma joprojām. “Dzirkstele” vēroja sēdi klātienē.
Kad kļuva zināms, ka J.Barinskis nav apstiprināts amatā, viņš nekavējoties publiski iesniedza atlūgumu un paziņoja, ka ar 1.februāri pārtrauc darba attiecības ar Gulbenes novada pašvaldību. Viņš teica, ka deputātu balsojumu uzskata par sava līdzšinējā darba novērtējumu, strādājot administrācijā 12 gadu garumā, 7 gadus vadot Attīstības un projektu nodaļu. Kopš 25.novembra J.Barinskis ir bijis arī pašvaldības izpilddirektora vietas izpildītājs, kad šo krēslu labprātīgi bija atstājusi Lienīte Reinsone-Leišavniece.
Novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis (LRA), parakstoties par J.Barinska atlūguma saņemšanu, aicināja pēc domes sēdes viņu turpināt sarunu darba kabinetā un “mēģināt vienoties par darba attiecību turpināšanu” pašvaldības administrācijā. J.Barinskis neko neatbildēja A.Caunītim un devās prom no sēžu zāles. Arī uz “Dzirksteles” aicinājumu intervijai jau pēc sēdes J.Barinskis atbildēja noraidoši.
“Andi (Caunīti – red.), neesi tik bezkaunīgs un neaicini vairāk Jāni (Barinski uz sarunām – red.), vai tad tu neredzi, kādā stāvoklī viņš ir? Tu ar savu uzaicinājumu vēl vairāk viņu traumēsi un nenovērtēsi. No tavas puses tas bija ļoti netaktiski,” pēc domes sēdes, visiem dzirdot, teica deputāts Normunds Audzišs (ZZS), kurš arī demonstratīvi no deputātiem pats pirmais pameta sēžu zāli.
Vēlāk, kā redzams sociālajos tīklos, ZZS Gulbenes nodaļa J.Barinska neapstiprināšanu izpilddirektora amatā ir pārvērtusi par politisku farsu.
Opozīcija pārmet domes vadībai un iesaistās polemikā
Kā zināms, uz pašvaldības izpilddirektora amata vakanci bija izsludināts atklāts konkurss, kuram pieteicās seši pretendenti. Vērtēšanas komisija izvēlējās J.Barinski.
Novada domes 28.janvāra sēdē par J.Barinska kandidatūru pašvaldības izpilddirektora amatam nobalsoja deputāti N.Audzišs, Gunārs Ciglis (LA), Daumants Dreiškens (ZZS), Lāsma Gabdulļina (LA), Mudīte Motivāne (ZZS). Pret balsoja deputāti Ainārs Brezinskis (LRA), A.Caunītis, Aivars Circens (LA), Atis Jencītis (LRA), Ivars Kupčs (JKP), Intars Liepiņš (JV), Normunds Mazūrs (LA), Guna Pūcīte (NA), Anatolijs Savickis (NA), Guna Švika (JKP).
Balsojums bija pārsteidzošs un it kā varēja liecināt par opozīcijas sašķelšanos. Sarunā ar “Dzirksteli” N.Mazūrs šīs aizdomas noraidīja. Viņš paskaidroja, ka divi partijas “Latvijas attīstībai” deputāti (viņš pats un A.Circens) balsoja pret J.Barinska kandidatūru tikai tāpēc, ka uz izpilddirektora amatu bija kandidējusi arī viņu pārstāvētās partijas biedre Antra Sprudzāne – Gulbenes novada bibliotēkas direktore. “Un tikai tas iemesls! Jo Jānis (Barinskis – red.) arī ir ļoti labs cilvēks un darītājs,” teica N.Mazūrs.
Savukārt divi citi šīs partijas deputāti, kuri nav šīs partijas biedri – G.Ciglis un L.Gabdulļina, balsoja paši pēc saviem ieskatiem.
Domes sēdē, visiem dzirdot, izskanēja spilgti citāti un domas, ko pauda opozīcijas deputāti. “Kāpēc tas balagāns bija vajadzīgs?!” sacīja M.Motivāne. Viņa apšaubīja, vai konkurss vispār bija jārīko. M.Motivāne atgādināja, ka pirms atklātā konkursa izsludināšanas uz pašvaldības izpilddirektora amatu ir jautājusi A.Caunītim, vai viņam ir padomā kāda konkrēta kandidatūra. Toreiz skanējusi noraidoša atbilde. Tagad, kā uzsvēra M.Motivāne, izskatās, ka A.Caunītim “ir cilvēks, kuru grib ielikt amatā”. Tāpēc 28.janvāra domes sēdi viņa nodēvēja par teātri.
G.Ciglis paziņoja: “Es izsaku neuzticību A.Caunītim un G.Švikai, jo viņi piekrita, ka vērtēšanas komisijas lēmumu virzām uz apstiprināšanu novada domē.”
G.Švika atbildēja, ka, būdama viena no izpilddirektora kandidātu vērtēšanas komisijas loceklēm, ir respektējusi vairākuma viedokli, taču viņas pašas balsojums ir bijis citādāks.
I.Liepiņš skaļi komentēja, ka ir jāsaprot atšķirība starp komisijas vērtējumu un deputātu balsojumu. “Tas nav bāžams vienā maisā,” teica deputāts.
G.Pūcīte, kura arī bija izpilddirektora amata kandidātu vērtēšanas komisijas sastāvā, “Dzirkstelei” teica – komisijā pati personīgi priekšroku ir devusi J.Barinskim, jo viņš pratis angliski atbildēt uz uzdoto jautājumu. Taču domes sēdē G.Pūcīte esot balsojusi pret J.Barinski, tādējādi pieslienoties koalīcijas vienotajai nostājai.
D.Dreiškens bilda, ka viņam kā deputātam šis ir pirmais sasaukums un nav pieredzes. Tāpēc viņš vaicāja kolēģiem, vai bieži gadās, ka domes deputāti neapstiprina pašvaldības izsludinātā atklātā konkursa rezultātus. Kāds atbildēja – tā noticis pirmoreiz. Pēc domes sēdes “Dzirkstelei” D.Dreiškens teica – domes sēdes iznākums ir tāds, ka slikti jūtas ne tikai J.Barinskis, bet arī atklātā konkursa uz izpilddirektora amatu vērtēšanas komisijas locekļi. Viņš ir neizpratnē, vai pašvaldība bija izveidojusi nepietiekami kompetentu vērtēšanas komisijas sastāvu.
Koalīcijas skaidrojums par notikušo domes sēdē
A.Caunītis “Dzirkstelei” teica – notikušajam ir aisberga redzamā un neredzamā daļa. Jau līdz domes sēdei J.Barinskis esot skaidri pateicis – ja netiks apstiprināts par izpilddirektoru, pārtrauks darba attiecības ar novada pašvaldību. A.Caunīša un deputātu vairākuma skatījumā, J.Barinskis “ir vissvarīgākais un vērtīgākais pašvaldības administrācijā tieši kā Attīstības un projektu nodaļas vadītājs”, jo pašlaik pašvaldība novadā realizē tik apjomīgus projektus, kādi nekad vēl līdz šim nav bijuši. A.Caunītis atzina – savā darbā J.Barinskis līdz šim ir strādājis vairāk, nekā viņam var samaksāt. Arī atvaļinājumus ir izmantojis tikai formāli. Pēc A.Caunīša domām, J.Barinska apstiprināšana par izpilddirektoru būtu kā viņa “palikšana zem tanka”, ļaujot viņu darbā “izspiest kā citronu, lai pēc tam izspļautu”. Tīri cilvēciski, apzinoties, ka J.Barinskis ir tuvu izdegšanai, A.Caunītis uzskata – izpilddirektora amats šajā brīdī viņam nav piešķirams.
Jau līdz sēdei ar J.Barinski runāts par to. Īsi pirms 28.janvāra domes sēdes A.Caunītis un G.Švika vēlreiz esot atklāti runājuši ar J.Barinski. Viņš zinājis, ka netiks apstiprināts par izpilddirektoru. Tātad sēdes iznākums viņam nevarēja būt pārsteigums. J.Barinskis jau pirms domes sēdes bija uzrakstījis atlūgumu, stāsta A.Caunītis, bet J.Barinskis esot pateicis, ka vēl dod laiku deputātiem pārdomām. Tomēr uz domes sēdi J.Barinskis atnācis, jau līdzi ņemot gatavu atlūgumu.
“No manas puses varbūt tas skarbi skan, tomēr es pateikšu. Jebkura iecelšana kādā amatā nav balva vai atlīdzība par iepriekšējiem darba sasniegumiem. Iepriekšējais darbs ir kā novērtējums, lai saprastu, ko cilvēks spēj. Armijā varbūt, kad nodienē, tad zvaigznītes pienākas un paaugstinājums dienesta pakāpē. Civilajā sektorā pēc 10 gadu pašaizliedzīga, cītīga darba nevienam nepienākas augstāks amats,” teica A.Caunītis. Tajā pašā laikā viņš uzsvēra – deputātu “balsojumā nav ne grama necieņas pret Jāni un pret darbu, ko viņš ir darījis”, strādājot novada pašvaldības administrācijā.
I.Liepiņš “Dzirkstelei” pauda, ka viņam par notikušo novada domes 28.janvāra sēdē ir divējādas domas un sajūtas. Tīri cilvēciski “ir žēl un nepatīkami balsot pret kādu cilvēku neatkarīgi no tā, vai viņu sauc Jānis vai Juris”. I.Liepiņš pats bijis tas, kurš virzījis J.Barinski kā pašvaldības izpilddirektora vietas izpildītāju un redzējis viņā potenciālu izaugsmei karjerā. “Bet izpeldēja ārā politiskā pieskaņa. Visu laiku! Administrācijai būtu jābūt pilnībā brīvai no politikas. Taču iepriekšējā sasaukumā izpildvarā bija iesakņojusies politizācija un tā nekur nepazuda,” komentē I.Liepiņš. Viņš piekrīt tam, ko domes sēdē paudusi kolēģe M.Motivāne. Vienā vārdā – teātris. Taču I.Liepiņš šai izrādei kā režisoru redz N.Audzišu. Un, pēc I.Liepiņa domām, izrāde ir sākusies jau daudz agrāk – ar L.Reinsones-Leišavnieces aiziešanu no darba pašvaldībā. Ne mirkli no atsevišķu cilvēku puses neesot rimušas “nemitīgas šantāžas”, mēģinājumi sev vēlamo panākt “no spēka pozīcijām”. Skanot draudi, ka administrācijā būs vēl citi atlūgumi. Tas viss I.Liepiņam iekšēji “nospēlēja pret” J.Barinski kā iespējamo pašvaldības izpilddirektoru. “Jānis ir politisko intrigu upuris,” rezumē I.Liepiņš.
– Diāna Odumiņa
