Ar īpašas nozīmes rotu kolekciju mūsdienu mākslinieku darbu izstādē “Jaunā straume” Gulbenes Sarkanās pils mansardā piedalās novadniece, Mākslas akadēmijas metāla dizaina katedras vadītāja, docente Rasma Pušpure.
Jau rakstījām, ka izstāde tika atklāta starptautiskā mākslas festivāla “Divi Jūliji” laikā 27.jūlijā un būs skatāma līdz 30.septembrim. Šajā izstādē skatāmi arī mākslinieču Elīzas Māras Kamradzes-Tūteres, Lauras Vecmanes, kā arī Gulbenes mākslas skolas un radošās apvienības “Piektā māja” radītie mākslas darbi.
Rotas kā māksla un vēstījums
“Dzirkstelei” māksliniece pauda prieku par to, ka Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs vēlas parādīt jauno mākslinieku darbus. Uz jautājumu, vai ekspozīcijā redzamās R.Pušpures radītās rotas var valkāt vai tās ir tikai kā mākslas darbi, viņa atbildēja: “Var arī valkāt. Katra rota ir radīta konkrētam cilvēkam – maniem kolēģiem Mākslas akadēmijas metāla dizaina katedrā. Daļa no viņiem ir bijuši arī mani skolotāji – Andris Silapēteris un Arvīds Endziņš. Visiem kolēģiem rotas radīju, iedvesmojoties no viņu mākslas. No tā bija atkarīga materiālu, tehnoloģijas izvēle un pieeja. Es to paņēmu no viņiem un radīju savā interpretācijā. Izstādē redzama gan rota, gan blakus ir tā cilvēka portrets, kam šī rota radīta – portrets ar rotu. Rota pati par sevi ir objekts, kas, protams, var stāvēt plauktā vai rāmī pie sienas, bet portretos var redzēt, kā katra rota izskatās saistībā ar konkrētu cilvēku. Tāda bija mana doma, ka es radu mākslas darbu, domājot par konkrētu cilvēku. Nevis es piemeklēju cilvēku rotai, bet otrādi. Piemēram, Ginta Grūbe daudz strādā ar pārradītiem materiāliem vai citās jomās lietotiem. Tādēļ arī viņai veidoju kaklarotu no lustras detaļas, kas ir atrasta kāda vecā ēkā Liepājā, – pārradīta kaklarotā. A.Endziņš pats daudz strādā ar alumīniju kā materiālu lielos objektos un arī balvās. Atceros no saviem studiju gadiem, kā viņš vilka ārā no kastēm, no atvilktnēm ārā dažādus paraugus, lai rādītu studentiem, ko var ar alumīniju izdarīt, kā to var anodēt krāsainu, liet, velmēt. Nolēmu radīt viņa kaklarotu kā palīgmateriālu studiju procesam. Tur ir paraudziņi ar dažādām tehnoloģijām, dažādām krāsām, kāds var būt alumīnijs. Modris Svilāns strādā ar lieliem metāla objektiem, ar skaņu, ar kinētiku, pārsvarā viņš strādā ar melnajiem metāliem. Es viņam jautāju, ko viņš redz sev rotā. Viņš pateica: “Kaut ko rāmītī.” Es viņam radīju kaklarotu, kas var būt arī piespraude. Centrā ir dzelzs gabaliņš ar ornamentiem, kas ir dabiski veidojušies, un mazais sudraba rāmītis pa virsu ir uz magnēta. Ar tā palīdzību rotas īpašnieks var kadrēt ārā ornamentus. Tur ir tāds spēles elements. Kolēģei Unai Mikudai, kura arī ir rotu māksliniece ar ļoti lakonisku, mūsdienīgu stilistiku, es radīju kaklarotu no sudraba stieplēm, no kurām viņa var kniebt nost un taisīt pati savas rotas. Mana radītā rota ir kā materiāls tām rotām, kuras izveidos Una pati. A.Silapēterim radīju klasisku rotu, jo viņš šajā ziņā atšķiras no mums visiem pārējiem Mākslas akadēmijas metāla dizaina katedrā. Viņš pārzina dažādas fundamentālākas tehnoloģijas. Rotu pasniedzējam radīju, tobrīd atrazdamās Somijā mākslinieku rezidencē. Man prātā bija palicis skats no viņa darba galda ar objektiem, kas novietoti uz tā. Rotā sakombinēju klasisku kompozīciju no dažādiem materiāliem, iespaidojoties no A.Silapētera darba procesa. Iekļāvu rotā arī dārgakmeņus.”
R.Pušpure piebilda, ka savas darinātās rotas viņa ir uzdāvinājusi kolēģiem, kuriem tās radījusi. Tā ka pēc izstādes pašai autorei atmiņā par radīto kolekciju paliks tikai fotoportreti ar izrotātajiem kolēģiem.
Trauslums īslaicīgajā māksla
Māksliniece Laura Vecmane dzīvo un strādā Gulbenes novadā. Vairākus gadus viņa ir dzīvojusi Austrālijā, tas ir atstājis iespaidu uz viņas māksliniecisko praksi. L.Vecmanei ir tuva glezniecība, jaukto tehniku izmantošana, mozaīku māksla, īslaicīgā māksla un tēlniecība. Viņas dzimtā puse ir Talsi. Ir studējusi glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā un Spānijā, kā arī fotogrāfiju Dānijā. Multikulturālas ietekmes, dabas iespaidi, starojoša gaisma, košas krāsas, ikdienas dzīves ainas un Austrālijas fauna un flora ir bijuši daži no viņas radošās izpētes objektiem. Māksliniece meklē “augstāku” izpratni par to, kā apkārtējā vide ietekmē cilvēku un cilvēks to.
L.Vecmane izstādē rāda darbus, kas apvienoti ar nosaukumu “15 dienas Īslaicīgās mākslas rotaļās”. Tās ir 15 kompozīcijas no dažādiem organiskajiem materiāliem, kas fiksēti fotogrāfijās, atklāj dabas pārveidošanās spēku. L.Vecmane parāda, ka dabas pasaule ir ļoti trausla, taču tajā pašā laikā – izturīga. Šajos darbos māksliniece atklāj dažādu botānisko elementu estētiku, to daudzajos posmos, no sēklas līdz sadalīšanās procesam. Dažādām dabiskām formām, krāsām, ritmiem tiek dota iespēja atklāt jaunu stāstu.
Pūces kļūs par logo Vidus ielā 7
“Mūs vieno mākslinieku milzīgās darbaspējas,” izstādes atklāšanā teica Gulbenes mākslas skolas direktore Sandra Dikmane.
Mākslas skolas absolventi kā noslēguma darbus mozaīkā radīja pūcītes, iespaidojoties no divu Jūliju – Madernieka un Straumes – daiļrades. Autori ir absolventi Marianna Bildere, Kristena Korkla, Lauma Romanovska, Zane Salmiņa, Niklāvs Jānis Sirmbārdis, Amanda Taurene, Renāte Zeiļuka, Kitija Alksne, Grieta Birzniece, Loreta Dērveniece, Annija Gala, Estere Nečajeva, Elizabete Riekstiņa, Elīna Ruka, Paula Šķendere, Nils Kārlis Zilveris. Pedagogi – Mairita Ķuze-Nakoskina un Daiga Kaufmane.
Ideja par pūcēm ir saistīta arī ar brīnišķīgu notikumu skolas dzīvē. Skola Gulbenē pārceļas uz jaunām, mūsdienīgi remontētām telpām radošo iniciatīvu centrā Vidus ielā 7. S.Dikmane teica – jau laikus ir domāts par interjeru. Pūces, kas šobrīd skatāmas izstādē Sarkanās pils mansardā, vēlāk izvietosies mākslas skolas visās klasēs kā vienojošais elements.
“Patiesībā pūce būs mūsu jaunās skolas logo,” sacīja mākslas skolas direktore un piebilda, ka izveidotajā renovētajā ēkā kopā līdzvērtīgi sadzīvos mākslas un mūzikas skolas. Tas nozīmējot, ka “blakus stāvēs divas pūces līdzvērtīgā kopībā”. “Tas būs mūsu jaunais stāsts,” teica S.Dikmane.
Būtiski arī, ka Lizuma pagastā mākslas skolas nodarbībām pašvaldība ir piešķīrusi atsevišķu ēku, kura atrodas muižas apbūvē. Tā ir 19.gadsimta otrajā ceturksnī celtā dārznieka māja – reģiona nozīmes kultūras piemineklis.
Dizaina līnija divu Jūliju stilā
Gulbenes radošā apvienība “Piektā māja” ir īstenojusi projektu “Mākslinieku Jūlija Straumes un Jūlija Madernieka iedvesmota dizaina produktu līnija”. Projektu atbalstījusi pašvaldība, un tā īstenošanas laikā tika radītas atklātnes, porcelāna trauku apdrukas dekoru tehnikā un interaktīva spēle “Domino” ar mākslinieku Jūliju rakstiem.
Porcelāna trauku apdrukas tika veidotas ar motīviem no J. Madernieka 1913.gadā izdotā krājuma “Ornaments” un J.Straumes Parīzes laika tapešu rakstu motīviem. Mākslinieka J.Straumes 150.jubilejas gadā ir izstrādātas jaunas trauku apdruku kompozīcijas ar paklāju rakstu motīviem, kas radīti Latvijā pēc mākslinieka atgriešanās no Gruzijas. Daudzos ornamentos ir sastopami J.Straumes iemīļotie putnu tēli, un rakstu kompozīcijās jūtama Kaukāza paklāju rakstu ietekme. Datorgrafikas autore ir Valentīna Brūniņa. Apdruku kompozīcijas radījusi S.Dikmane. Dekori ir izgatavoti ar SIA “Dekolserviss” starpniecību.
