Vēl 13.Saeimas darbības izskaņā tika virzīts likums, kas paredz uzlikt par pienākumu pašvaldībām atbrīvoties no vietvārdiem, kas satur komunistiskā totalitārā režīma slavināšanas un rusifikācijas godināšanas pazīmes.
Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas nosaukumu pārdēvēšanas likumu ir sagatavojusi Tieslietu ministrija. Biedrības “Publiskās atmiņas centrs” valdes priekšsēdētājs Kārlis Kangeris 28.septembrī ir nosūtījis vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam, paužot atbalstu minētajam likumprojektam, kura izveides gaitā ņemtas vēra biedrības rekomendācijas.
Gulbenes novada vadībai – nogaidoša pozīcija
“Sarakste turpinās,” publiski komentēja Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis, piedaloties novada domes 29.septembra sēdē. Un pieminēja, ka tas skar Annas Sakses ielu Lejasciemā. “Kaut kā nevar mitēties un to jautājumu noteikti cilās,” sacīja A.Caunītis par biedrības “Publiskās atmiņas centrs” aktivitātēm. Domes priekšsēdētājs pauda, ka “ir jāsaprot, cik tālu ir ar režīmu saistītais un kur ir kultūras mantojums”. “Šie jautājumi noteikti būs dienaskārtībā,” piebilda A.Caunītis un atgādināja, ka ne tikai Gulbenes novadā ir A.Sakses iela. Viņš zinot par vismaz piecām citām pašvaldībām.
“Dzirkstelei” K.Kangeris teica – likumprojekts vēl tikai sācis savu ceļu pie Saeimas deputātiem. Ejams garš ceļš, līdz kļūs skaidrs, vai un kad tiks atbalstīts šis likumprojekts. Publiski ir izskanējis, ka ne mazāk kā 98 vietvārdi Latvijā joprojām slavina komunistisko režīmu vai tā atbalstītājus un vēl 47 vietvārdi slavina rusifikācijas politikas simbolus. Tā secinājusi biedrība “Publiskās atmiņas centrs”. Pie okupācijas režīmu slavinošiem uzvārdiem pieskaitāma arī Anna Abzalone (rakstniece – Sakse), kura bijusi Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas orgāna “Cīņa” nodaļas vadītāja no 1940. gada un PSRS Augstākas Padomes deputāte.
Kārlis Kangers: “Mēs jau tikai iesakām.”
K.Kangeris “Dzirkstelei” skaidroja – viņa vadītajai biedrībai A.Sakse sen jau ir sarakstos kopā ar citiem padomju varu slavinošajiem uzvārdiem, no kuriem būtu jāatbrīvojas. Tajā pašā laikā viņš uzsver: “Mēs jau tikai iesakām. Jālemj pašvaldībai.” Tā ir šobrīd. Bet, ja stāsies spēkā Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas nosaukumu pārdēvēšanas likums, Gulbenes novada pašvaldībai gribot vai negribot būs jāatsakās no A.Sakses ielas nosaukuma Lejasciemā.
“Dzirkstele” jau atspoguļojusi diskusiju par to, vai un kāpēc Lejasciema pagastā vajadzētu atteikties no ielas nosaukuma šīs personas vārdā. Annas Abzalones ieņemamie amati okupētājvalsts struktūrā, kas PSRS parlamentā ir augstāki nekā Vilim Lācim vai Augustam Kirhenšteinam, pierāda teju visaugstāko iespējamo kolaborācijas līmeni ar PSRS okupācijas varu.
Ja spēkā stāsies Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas nosaukumu pārdēvēšanas likums, tas paredzēs pienākumu pašvaldībām nomainīt virkni nosaukumu, to saskaņojot ar Valsts valodas centru. Nosaukumu pārdēvēšana tiks finansēta no valsts budžeta. Kad likums tiks izsludināts, pašvaldībām obligāti lēmums par šajā likumā paredzēto neatbilstošo nosaukumu pārdēvēšanu būs jāpieņem vēlākais pusgada laikā.
- Diāna Odumiņa
Aktuāli
Likumu par komunistiskā režīma un rusifikācijas gaitā piešķirto ielu nosaukumu nomaiņu 13.Saeima pieņemt nepaspēs, 12.oktobrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV).
13.Saeimai vēl ir paredzēta viena darba sēde, kuras laikā minēto likumu nevarēs steidzamības kārtā pieņemt abos lasījumos, jo ir nepieciešama plašāka diskusija par dažādiem regulējumā ietvertajiem aspektiem, piebilda Ašeradens.
Pēdējā 13.Saeimas sēde 27.oktobrī ir svinīgā sēde, un tajā par likumdošanu nav paredzēts lemt, atzīmēja politiķis. Tāpēc Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas nosaukumu pārdēvēšanas likumu 13.Saeima, visticamāk, nepaspēs pieņemt.
Ar likumu ir plānots aizliegt tādu nosaukumu lietošanu, kas slavina komunismu, totalitāro režīmu, PSRS varu, ideoloģiju vai ar to saistītu notikumu, jēdzienu vai personu. Tāpat paredzēts aizliegt tādus nosaukumus, kas ir radīti Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) ideoloģijas vai propagandas, tai skaitā rusifikācijas, ietvaros.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone vērsa komisijas dalībnieku uzmanību uz likumā ietvertajiem kritērijiem maināmo ielu nosaukumu noteikšanā. Šiem kritērijiem ir jābūt nepārprotamiem, lai pašvaldībām, ja to kompetencē būs iespēja lemt par ielu pārdēvēšanu, nebūtu vietas savai interpretācijai, sacīja pārstāve.
- “Leta”
Fakti
* Biedrība “Publiskās atmiņas centrs” Rīgā ir nodibināta 2018.gadā, kur viens no mērķiem ir akadēmiski kvalitatīvas, zinātnē balstītas totalitāro okupācijas režīmu pētniecības veikšana Latvijā, demokrātiskas un atbildīgas nacionālās publiskās atmiņas politikas un sabiedrības publiskās atmiņas izglītošanas veicināšana.
* Biedrības izpildinstitūcijā ir Kārlis Kangeris un Elīza Nikola Sveržicka.
* K.Kangeris 2021.gadā par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Viņš ir Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors.
- Avots: “Lursoft” un Valsts prezidenta mājaslapa
Uzziņai
* Latvijas tautai ir pašai savi, mums pašiem, nevis bijušajai svešajai varai, okupantiem svarīgi cilvēki, notikumi, piemiņas dienas, kurās būtu vērts nosaukt ielas un laukumus, kas veido mūsu ikdienas vidi un priekšstatus par vēsturi, atbrīvojoties gan redzamā, gan neredzamā okupantu režīma koloniālā mantojuma
* Vietu nosaukumi ir būtiska valsts valodas oficiālās lomas daļa. Toponīmi (īpašvārdi, kas nosauc ģeogrāfisku objektu – red.) veido ne vien telpas, bet arī sociālpolitisko naratīvu (stāstījumu – red.), kas definē un publiskajā nacionālajā atmiņā nostiprina kultūrai svarīgos tēlus. Antroponīmi (īpašvārdi, kas nosauc kādus cilvēku jeb personas – red.) pilsētvidē ir pamats citiem derivatīviem (atvasinājumiem – red.).
* Ja pat 1940.gada un 1944.gada okupāciju visaugstākā līmeņa kolaborantu un Latvijas Republikas okupācijas varas pārstāvju godam Latvijas Republika galvaspilsētā ir ielas un tās nepārdēvē, tad ir lietderīgs nacionālā līmeņa regulējums pārdēvēšanai.
- Avots: Likumprojekta “Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas nosaukumu pārdēvēšanas likums” anotācija
