Ir izskanējusi šaursliežu bānīša 119. dzimšanas diena, un jau tiek kalti plāni par grandiozākām bānīša 120.gadadienas svinībām.
“Mēs jau tagad diskutējam. Kamēr ogles ir karstas, nedrīkst atslābt, un tuvākajās nedēļās ķersimies klāt pie nākamā gada pasākuma skeleta veidošanas, lai saprastu, cik tas finansiāli prasīs, jo nevienam nav noslēpums, ka tagad it īpaši noorganizēt kvalitatīvus svētkus bez finansējuma, atbalstītājiem nevar,” “Dzirkstelei” saka SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” pārvadājumu daļas vadītājs Raitis Melders.
SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” rīkoja svētkus kopā ar Gulbenes novada Kultūras pārvaldi un Gulbenes novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centru. “Bez viņiem svētkus nevaram izveidot, viņi palīdz ar savām idejām uzturēt šos svētkus dzīvus,” saka R.Melders.
Pasniedz godarakstus
Arī šogad tāpat kā citās bānīša dzimšanas dienās priecēja tvaika lokomotīve “Ferdinands”, bet svētku izskaņā bija “Līvu” koncerts. “Priecē viņu ieraksts sociālajos tīklos, ka viņi nekad neaizmirsīs Bānīša svētkus Gulbenē. Tā ir patīkama uzslava no viņu puses,” uzsver R.Melders.
Viņš stāsta, ka Bānīša svētkos tika pasniegti godaraksti tiem ļaudīm, kas bānīša un Gulbenes dzelzceļa mezgla labā ir snieguši lielu ieguldījumu vai arī ir nostrādājuši ļoti lielus savas dzīves darba gadus. Goda rakstu saņēma ilggadējā dzelzceļa dežurante Inta Markova, kura Gulbenes dzelzceļa mezglam ir veltījusi 47 savas dzīves gadus. Godarakstus saņēma arī vēl divi ilggadēji bānīša darbinieki – Juris Viļums un Ivars Griestiņš. Godaraksti tika pasniegti arī labvēļiem, SIA “Gulbenes Alūksnes bānītis” dibinātājiem Andrim Biedriņam un Tomam Altbergam, kā arī arī Edžum Vējiņam, kurš 90.gados sniedzis ļoti lielu atbalstu šī dzelzceļa saglabāšanai.
“Šie Bānīša svētki bija tāds ieskaņas pasākums pirms nākamā gada bānīša 120.gadadienas. Šogad svētki varbūt bija bez ļoti lielām un skaļām aktivitātēm, bet notika visās stacijās – Gulbenē, Stāmerienā, Kalnienā un Alūksnē, sniedzot dažādām auditorijām dažādu piedāvājumu. Esam priecīgi, ka bānīša vagoni bija piepildīti visas līnijas garumā turp un atpakaļ braucienā, jo vīruss tāpat ceļo apkārt, un mēs šogad to ļoti izjutām uz biļešu rezervāciju. Iepriekšējā biļešu rezervācijas procesā cilvēki, kas bija rezervējuši biļetes, slimības dēļ atteica, bet mums tāpat izdevās visus vagonus piepildīt,” stāsta R.Melders.
Pasākumu bija daudz
“Paldies par labajiem laika apstākļiem, tikai naktī ballē droši vien visvairāk nosala muzikantu rokas,” saka Stāmerienas tautas nama vadītāja Gaida Vīksniņa.
Stāmerienas stacijā varēja aplūkot Gata Šļūkas karikatūru izstādi. “Varbūt karikatūru nebija daudz, bet cilvēki bija ļoti ieinteresēti,” novēroja G.Vīksniņa. Sievas labprāt kopā ar Jolantu Apsīti no Kalnienas veidoja dzīvo ziedu kompozīciju izstādi gleznas rāmī. Bija arī septītais elektromobiļu salidojums. “Ieradās no Liepājas, no Ventspils, kuri brauc katru gadu. Daudzi arī devās uz Stāmerienas pili, lai aplūkot divu mākslinieču izstādes. Notika arī tradicionālais tirdziņš,” stāsta G.Vīksniņa.
Lauzt stereotipus par kādām vietām pilsētā
Kultūras pārvaldes vadītājs Atis Barinskis uzsver, ka Bānīša svētkos svinības Gulbenes novadā notiek trīs vietās: Stāmerienā – klasiskais piedāvājums ar aktivitātēm; Kalnienā – “pop-up” restorāns; savukārt Gulbenē šoreiz aktivitātes ar Rīgas cirka mākslinieku brīnumiem.
“Tas, ka Bānīša svētki notiek dažādās vietās un dažādos formātos, tas ir lielākais ieguvums, jo katrs var atrast sev tīkamāko veidu, kā svinēt bānīša dzimšanas dienu. Tā kā “Līvu” koncerts notika Viestura ielā, tad mēs šīs ielas iedzīvotājiem dāvinājām ielūgumus uz šo pasākumu, jo koncerts notika pie viņiem, un reizi gadā šī vieta mums ir jāparāda, laužot stereotipus par kādām vietām pilsētā. Arī paši iedzīvotāji lepojas un pievēršas savai ielai, kopjot un padarot to tīkamāku gan sev, gan citiem. Šis formāts ir ļoti labs, kā iedzīvināt kādu ielu, kvartālu. Vēlamies parādīt dažādas vietas pilsētā, kas varbūt nav tik ierastas, jo arī šajā vietā (vecās stacijas kvartālā – red.) līdz šim nekas nebija noticis, un mērķis tam visam, lai pēc tam jūtam arī sekas – vieta ir sakopta,” uzsver A.Barinskis.
– Inita Savicka
