Kamēr “Dzirkstele” sarunājas ar Baibu, bērni priecīgi skraida un iepazīst rotaļlaukumu, ir sajūsmā par jauno strūklaku un “Dzirkstelei” par savu mammu saka, ka viņa ir ļoti īpaša – visforšākā un vislabākā pasaulē!
“Viņa ir ideālā mamma! Aizrāda, kad vajag, un es to ņemu vērā. Viņa ieklausās arī manī. Mamma ir ļoti laba. Man kopā ar mammu patīk strādāt. Māmiņdienā ir koncerti vai izrāde skolā, un mammas brauc skatīties. Mēs gatavojam apsveikumus. Man patīk šie svētki! Patīk, kad mamma priecājas un smaida,” saka Baibas vecākais dēls Niklāvs Rauls.
Baibai šajos svētkos svarīgākais nav dārgas dāvanas. Viņai vislielāko prieku sagādā bērnu apsveikuma zīmējumi, jo Baiba zina – tie ir no sirds! Bet pats svarīgākais ir tas, ka šajā dienā, kā viņa saka, visi ir kopā.
Viens ēd, otrs raud un gaida
Kad pasaulē nāca Baibas un Reiņa pirmais bērns Niklāvs Rauls, Baibai viss bija jauns, nezināms un nepieredzēts. Bet tad nāca vēsts no ārsta, kas pilnībā mainīja visu. Kad Baiba uzzināja, ka gaida dvīņus, sākumā tam bija grūti noticēt.
“Tajā brīdī, kad daktere paziņoja, ka būs dvīņi, es, šķiet, trīs vai četras reizes pārjautāju, vai ar aparātu viss ir kārtībā. Teorētiski jau ar prātu sapratu, ka būs divi, bet, kamēr nav nākuši pasaulē, to ir tā grūti aptvert. Tikai tad, kad redzi viņus divus dzīvē, saproti, ka tā ir realitāte. Arī vīrs sākumā neticēja, ka būs dvīņi, kaut gan rados manai vecmammai ir dvīņumāsas. Tagad dvīņi jau mācās 1. klasē un viņiem palika 8 gadi. Kad piedzima dvīņi, tad likās: ko gan es varēju čīkstēt par vienu! Sākums bija grūts, ka viens ēd, otrs tajā pašā laikā raud un gaida. Sarežģīti, bet tajā pašā laikā uzreiz – divi! Tagad jau tā ir parasta ikdiena. Tagad tas nešķiet nekas īpašs. Bet auklējot nebija viegli, jo bija jāspēj sadalīt uzmanību visiem trim bērniem, un tas bija izaicinājums. Dvīņi ļoti prasīja uzmanību, savukārt vecākais dēls nesa grāmatiņu, lai lasu to tikai viņam. Arī viņam bija nepieciešama uzmanība. Bet ar visiem darbiem, ko vajadzēja izdarīt, tikām galā, arī ar dārza darbiem tiku galā. Vīrs palīdzēja,” ar smaidu atminas Baiba.
Joprojām viņai spilgti atmiņā arī saruna ar savu brāli Jāni, kad dvīņi jau bija dzimuši.
“Runājām ar viņu un sievu, viņiem tajā laikā bija jau viena meita. Teicu, ka tagad ir viņu kārta dvīņu pārim. Uz to viņš mums atbildēja: Dievs tev dos tik, cik tu vari panest. Šī frāze palīdz un motivē joprojām, ja gadās kādas lielākas grūtības,” atzīst Baiba.
Īpašs mirklis – vārdu izvēle
Vārdu izvēle saviem bērniem Baibai un Reinim noteikti ir bijis viens no interesantākajiem un īpašākajiem mirkļiem dzīvē. Dvīņiem vārdadiena ir vienā dienā. Un to Baiba ar vīru izvēlējušies apzināti ar domu šos svētkus apvienot, padarot tos īpašākus un stiprinot saikni starp dvīņiem.
“Zinājām, ka vēlamies, lai dvīņiem vārdadiena ir vienā dienā, jo vecākajam dēlam esam devuši divus vārdus – Niklāvs Rauls. Apdomājām arī to, ka sākumā dvīņiem tas droši vien neko neizteiks, tad varbūt arī mūs nosodīs par to, jo ir atņemti svētki, bet, kad izaugs lieli, tad viņiem būs iemesls satikties. Izskatījām kalendāru ar vārdu pāriem, kas mums nāca pie sirds. Tādi bija trīs vārdu pāri. Uzrakstījām visus vārdu pārus uz lapiņas un iedevām vecākajam dēlam izlozēt,” atminas Baiba.
Savukārt par vārda izvēli vecākajam dēlam Baiba stāsta, ka, pārskatot visu kalendāru, izrakstījuši, viņuprāt, piemērotākos vārdus.
“Patika šie divi – Niklāvs Rauls. Nevarējām izlemt, tādēļ atstājām abus. Saprotot, ka vārds Rauls ir diezgan sarežģīts, atstājām to kā otro. Sākotnēji domājām, ka Niklāvs ir ļoti moderns vārds, taču vēlāk papētot sapratām, ka vārds Niklāvs ir vārds, kas Latvijā savu vēsturi sāka jau senatnē, kad ienāca kristietība,” stāsta Baiba.
Tagad visi trīs bērni ir atzinuši, ka vecāku izvēlēties vārdi viņiem patīk.
No bailēm par grūtībām līdz mīlestībai
Baiba atzīst, ka tagad, kad visi trīs bērni ir skolēni, tas patiesībā pat atvieglo ikdienu, jo katru rītu visi kopā dodas uz skolu.
“Esam izvēlējušies Cesvaines vidusskolu. Kad aizbraucām apskatīt skolu, mums ļoti patika, un ne mirkli neesam šo izvēli nožēlojuši,” stāsta Baiba.
Baibas vecākais dēls Niklāvs Rauls, kurš mācās 5. klasē, pieskata mazākos. Bērni mācās patstāvību un atbildību. Tā viņi iegūst pieredzi un pārliecību, kā arī Niklāva Raula piemērs palīdz jaunākajiem justies droši.
Pati Baiba ir no piecu bērnu ģimenes. Skolas laikā viņa domājusi par to, kāda būs viņas ģimene. “Es atminos, ka teicu: nevēlos tik kuplu ģimeni, no kādas nāku pati. Bet tas bija tāpēc, ka man likās, ka tas ir ļoti grūti,” stāsta Baiba.
Un toreiz tās bija cilvēciski saprotamas sajūtas. Baibas izpratne par ģimeni gadu gaitā mainījās – no bailēm par grūtībām līdz mīlestībai, kas patiesībā pārsniedz nogurumu un visas grūtības. Tagad Baiba ir pārliecinājusies, ka kupla ģimene – tas ir stāsts par lielu mīlestību, spēku, kopīgiem smiekliem un vērtīgu kopā būšanu. Bērni – tā ir vislielākā dāvana! Un katrs mirklis, kas pavadīts kopā, ir tā vērts, lai tagad smaidītu, priecātos un skatītos, kā viņi aug. Tas viss dod spēku. “Cenšamies kopā pavadīt daudz laika. Ja kaut ko darām, tad kopā. Vīrs – vairāk kopā ar dēliem, es – ar meitu. Cenšos būt laba mamma un pavadīt kopā laiku ar bērniem, jo tā ir milzīga vērtība, tāpēc ka bērniem svarīgāka ir klātbūtne, mīlestība un uzmanība. Patīk iesaistīt bērnus ikdienas darbos, patīk kopā darboties dārzā, gatavot ēst. Mums šobrīd iecienītas ir medus kūku cepšanas. Visi trīs iesaistās. Man svarīgi, lai viņi izaug par godprātīgiem cilvēkiem, lai viņiem izdodas izveidot savu sapņu pasauli un lai atrod savas otrās pusītes, un lai tās ir tikpat mīlošas, kā tas ir mūsu ģimenē, kā arī lai iegūst to profesiju, par ko būs sapņojuši,” stāsta Baiba.
Viņa pavisam nesen kopā ar vīru nosvinēja astoņu gadu kāzu jubileju, bet kopā viņi ir ilgāk. “Iepazināmies 2012. gada 22. janvārī pulksten 17.15. Es savulaik mācījos Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskolā. Braucu ar autobusu, un mēs satikāmies autobusā,” ar sirsnību Baiba atminas to brīdi, kad tikšanās autobusā kļuva par sākumu skaistas un laimīgas ģimenes tapšanā.
