Nedēļu bez pasūtītās preses bija palicis un palīdzību meklēt uz “Dzirksteles” redakciju 28.februārī atbrauca jaungulbenietis Armunds Galviņš (81).
Viņš stāsta, ka “Latvijas Pastā” ir abonējis piegādei savās “Niedrās” Jaungulbenes pagastā vairākus preses izdevumus: laikrakstus “Dzirkstele”, “Latvijas Avīze”, “Meža Avīze”, “Ievas Padomu Avīze”, žurnālus “Praktiskais Latvietis”, “Likums un Taisnība”, “Biškopis”. Līdz šim vairāk nekā 20 gadus pasts bez problēmām un laikus ticis piegādāts vienmēr. Viņa pastkastīte atbilstoši prasībām esot slēdzama. Diemžēl tās atrašanās vieta neapmierina pastnieci, kā arī tā neatbilst Ministru kabineta noteikumiem Nr. 463 “Par pasta pakalpojumu sniegšanas vietu, pasta tīkla piekļuves punktu, pastkastīšu punktu un pastkastīšu ierīkošanu, izvietošanu un noformēšanu, kā arī pārrobežu pasta sūtījumu apstrādes vietu ierīkošanu”.
Vai vecam cilvēkam līdz pastkastei jāiet vairāk nekā kilometrs?
“Tagad no kaimiņa uzzinu, ka pastniece teikusi – vairs nebrauks iekšā. Pastkastītēm jābūt izliktām šosejas malā. Šo pastnieci nepazīstu, iepriekšējo gan pazinu. Šo neesmu vaigā redzējis,” stāsta A.Galviņš.
Viņa pastkaste jau gadiem ilgi stāv novietota vienā rindā kopā ar vēl divu citu kaimiņu viensētu pastkastēm. A.Galviņam un kaimiņiem neesot saprotama VAS “Latvija Pasts” izvirzītā prasība privāto pastkastīti pārvietot šosejas malā. A.Galviņš netaisoties savu pastkastīti pārvietot, jo tad līdz tai no mājām viņam būs jāiet gandrīz divi kilometri. A.Galviņa vecumā un ar viņa veselības stāvokli tas esot grūti.
“Ja pasūtītās avīzes un žurnālus “Latvijas Pasts” man nepiegādās, būs jāanulē pasūtījumi. Lai man atmaksā atpakaļ naudu! Nedāvināšu taču to “Latvijas Pastam”. Arī uz pasta nodaļu Gulbenē pēc sava pasta pakaļ es nebraukšu. Ja nevar piegādāt, tātad nevar. Ja es arī brauktu pakaļ reizi mēnesī, kāda jēga man vispār kaut ko abonēt?” saka A.Galviņš.
“Latvijas Pasta” Gulbenes nodaļā A.Galviņam paskaidroja, ka “Latvijas Pasta” informācija viņam esot nosūtīta e-pastā, kā arī divreiz drukātā formātā bijusi ievietota viņa pastkastītē. “Latvijas Pasts” uzdevis viņam līdz 7.martam sakārtot ceļus, jo pastnieks savu mašīnu lauž bedrēs, tāpēc arī atsakās braukt. Par to ir arī informēta “Latvijas Pasta” reģiona vadība. Pastniece bijusi arī pagasta pārvaldē un informējusi – ja ceļu sakārtos, tad prese būs ielikta.
A.Galviņš saka, ka ir interesējies un sapratis, ka pašvaldība ceļu netīrīs pasta piegādes dēļ. To pašu “Dzirkstelei” apstiprināja pagasta pārvaldē – runa neesot par pašvaldības ceļu, tas esot jātīra pašiem iedzīvotājiem. A.Galviņš teic – ceļš ir braucams, tikai kādu dienu bijis vairāk sniega, bet kopumā ceļš ir iztīrīts.
Pēc “Dzirksteles” iejaukšanās situācijā jaungulbenietis pastu saņem
28.februārī A.Galviņa pastkastē tomēr viņa pasūtītie preses izdevumi bija ievietoti, kā vēlāk noskaidroja “Dzirkstele”. Arī 1.martā presi viņš saņēmis.
Diemžēl daudzi citi “Dzirksteles” abonenti laikrakstu nesaņem vai arī saņem ar novēlošanos. Viņi par to ziņo redakcijai. “Dzirkstele” no “Latvijas Pasta” darbiniekiem bieži dzird atrunas un aicinājumu paciest “Latvijas Pasta” it kā objektīvās grūtības.
28.februārī “Dzirksteles” redakcijā tika saņemta informācija no kādas Tirzas pagasta iedzīvotājas, kura dzīvo pašā centrā, ka 24.februārī viņai neesot piegādāta abonētā “Dzirkstele”. Iedzīvotāja sacīja – vēl saprastu, ja kādu reizi slikto laikapstākļu dēļ nepiegādā avīzi, bet tā esot bieži, nepiegādā avīzes iznākšanas dienā. Zvanītāja zināja teikt, ka vairāki Tirzas iedzīvotāji sola neabonēt “Dzirksteli”, jo neesot vērts jaunākās ziņas lasīt pēc vairākām dienām. Žurnālu tā varot lasīt, bet ne vienīgo Gulbenes novada laikrakstu. Abonente uzsver, ka pastkastītes esot pie lielā ceļa, kur kursē sabiedriskais transports, tā ka te nu “Latvijas Pasta” atrunas būtu nevietā. Ja nepiegādā pastu laikus un noteiktā dienā, vecajiem cilvēkiem esot pazemojoši skraidīt katru dienu uz pastkastīti, turklāt, ja garāks ceļa gabals ejams.
Visā Latvijas teritorijā noteikumi ir vienādi, un tos diktē nevis “Latvijas Pasts”, bet gan paredz Ministru kabineta noteikumi Nr. 463. Tas vajadzīgs, lai nerastos problēmas, – “Dzirkstelei” uzsver minētā uzņēmuma vecākā sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Vineta Kļaviņa. Tas attiecas gan uz pastkastīšu izskatu, gan uz izvietojumu. Tajā pašā laikā par kavējumiem abonētās preses piegādē katrs konkrētais gadījums esot jāizvērtē individuāli.
Uzziņa
* Pastkastītes ierīko tā, lai būtu viegli aizsniegt to augšējo malu, kurai jābūt ne augstāk kā 165 cm no grīdas (zemes).
* Pastkastītes izmēram un pastkastītes atvēruma izmēram jābūt tādam, lai tajā varētu ievietot vienkāršas vēstules A4 formātā.
* Pastkastītēm jābūt izgatavotām no izturīga materiāla.
* Pastkastītēm, kuras izvieto ārpus ēkas, jābūt aizsargātām no nokrišņu iekļūšanas.
* Ja privātmāja atrodas pie pievedceļa (ceļš, kas savieno tuvāko valsts vai pašvaldības autoceļu ar attiecīgo privātmāju), pastkastītes un pastkastīšu punktus novieto ne tuvāk kā 5 metrus un ne tālāk kā 10 metrus no minētās tuvākās valsts vai pašvaldības autoceļa klātnes malas – vietās, pie kurām pasta komersanta autotransporta līdzekļi var ērti piebraukt un manevrēt, netraucējot ceļa satiksmi.
Avots: MK 463.noteikumi
