Vieta dzīvei, liela māja tavam radošumam – tā savā mājaslapā Abgunstes muižu reklamē tās saimnieki Asnāte un Jānis Avotnieki. 5.jūnijā būs apaļi septiņi gadi, kopš ģimene tur saimnieko.
Iepazīstot Abgunstes muižu, kas atrodas Jelgavas novada Zaļenieku pagastā, saproti, cik liela nozīme ir stāstam. Abgunstes muižai ir savs veiksmes stāsts – kaķu stāsts! Un kaķi tiešām ir visur – gan gleznās, gan skulptūrās, gan arī pavisam īsti kaķi, tikai ne jau kādi parastie “murīši”, bet – Cēzars, Hercogs, Grāfiene, Lēdija, Princese, Princis, Lords, Barons un pat Karalis. Muižas kaķiem ir arī savs konts “Instagramā”. Vietām muižā par kaķu klātbūtni liecina bļodiņas ar ēdienu, jo kaķis ir dzīvnieks, kas staigā, kur tam tīk, tāpēc visus četrkājainos iemītniekus neizdodas pamanīt.
Arī istabiņas viesiem nav numurētas, bet ir ar visai interesantiem nosaukumiem, piemēram, Mākslinieku, Grafīta, Svētistaba, Cēzara, Baložu, Vīna un Baltā, Sarkanā, Zilā, Zelta istaba. Daudzviet lielos podos aug olīvkoki.
Ne tikai muižā, bet arī tai apkārt valda mākslinieciskais gars. “Tās ir mūsu mājas, ikdienā šeit dzīvojam ar daudziem kaķiem – šobrīd septiņiem, jo divi aizgājuši oficiāli citos medību laukos un viens ir izdomājis dzīvot kaut kur citur – un mūsu četriem bērniem. Sākām pirms gadiem septiņiem, kad ienācām mājā ar sausām tualetēm, apšaubāmu elektrību un ūdeni no akas. Bet pirmo reizi ar māju iepazināmies vēl agrāk, dzīvojot Rīgā dzīvoklītī, stāsta Asnāte.
Darbošanās garšu vēsturiskā vietā ģimene reiz sajutusi Zvārtavas pilī, bet pēc divām nedēļām vīrs atradis internetā, ka tiesu izpildītāju rokās ir nonākusi Abgunstes skola. “Likās, ka zināma aura ir, bet bija viens ļoti liels trūkums – šī muiža atrodas Zemgalē. Visu bijām apsvēruši, tikai ne Zemgali – tik garlaicīga tā ainava. Beigās jau tu saproti, ka jebkur var atrast tās savas sēņu vietas, bet to tu saproti, jau tikai dzīvojot tajā vietā,” stāsta Asnāte.
Viņi nopirka “kaķi maisā”, jo iekšā māju nebija redzējuši un apkārt skats bijis bēdīgs. Mājā viņi gan varēja ieiet tikai pēc gada. “Tad sākās mūsu dzīves interesantākā sadaļa. Sākumā jau tas tā – tu taisi talkas, aicini ģimeni, draugus, dzīvojam jautri vasarā muižā, vēl īsti nezinot, kad tu vispār nonāksi līdz kaut kādām ērtībām un varēsi uzņemt pirmos viesus. Ir mūžīgā uguns pagalmā, tie vīrieši, kuriem patīk trimerēt un zāģēt, gāja un mēģināja iekarot kaut kādu teritoriju. Varēja veikt antropoloģisko pētījumu, kā katra no ģimenēm no 1970. līdz 2003.gadam bija dzīvojušas. Visa klēts bija vienkārši “getliņi”. Bija, ko darīt!” atceras Asnāte.
Kad Lauku atbalsta dienests piedāvāja pirmos projektus, Avotnieki jau zināj, ka grib daļu no mājas pārvērst par mākslinieku rezidenci ar keramikas cepli. “Tā sakrita, ka mēs uzreiz iesniedzām trīs projektus. Pirmajā vasarā kaķenei piedzima trīs skaisti kaķēni. Meitas nokristīja par Princi, Baronu un Grāfieni. Visi trīs tika adoptēti un paturēti. Un rudenī visus trīs projektus apstiprina. Agrā pavasarī iesniedzam ceturto projektu un pavasara metienā paturam strīpaino Hercogu. Un atkal projektu pastiprina. Un tad mums pēkšņi saslēdzas, ka tie projekti ir iesniegti tieši kaķu piedzimšanas mēnešos! Rezultātā piecu gadu laikā katrs no desmit kaķiem mums ir atnesis vienu lielāku vai mazāku projektiņu. Un tas ir tik mīlīgs skats, kad viņi ienāk ar tiem maziem čemodāniņiem ar naudiņu un iet uz seifu! Tāpēc Zelta kaķis ir muižas simbols un neoficiālais nosaukums ir Kaķu muiža. Viss tiek kontrolēts, jo viņiem ir tikai viena mammīte ar tēvu. Kaķu skaits ir galējais. Tad var redzēt, cik ļoti dažādi tai vienai mammītei viņi spēj būt, jo ir gan rudie – klasiskie naudas kaķi, bet mums tātad visi ir naudas kaķi, un ir raibi un strīpaini. Tā ka, ja izdodas kaut kur ieraudzīt kaķa spalvu, vāciet! Mēs vairs sen neliekam zvīņas makā Jaungadā, mēs liekam kaķu spalvas, un viss notiek. Pēdējos pāris gadus projektus vairs nerakstām, jo māja nu jau pavisam droši ir nostājusies uz savām kājām,” saka saimniece.
Visu gadu Abgunstes muižā strādā desmit darbinieki, uz vasaru nāk vēl talkā ļoti daudz studenti un vidusskolēni, jo brīvdienas ir īpaši piepildītas.
“Tas ir foršs darbs – radīt svētkus! Sanāk, ka tie mūri jau arī visu laiku piepildās ar to pozitīvo vibrāciju. Bet darbs aiz tā ir liels. Es ļoti priecājos, ka mēs ar vīru esam uz tā viena viļņa, ka abiem patīk tas vecais, bet savienots ar kaut ko neordināru, tās pērļu medības un iet kaut kādu citu ceļu, un būt atšķirīgiem. Un tad tu vienā brīdī saproti, ka var atrast to sauju zelta un no tās uztrenētās smilšu pils vienā brīdī uzbūvēt vienu spožu gaismas pili. Un tad vēl nākamajā brīdī tu saproti, ka tu pats esi tā gaismas pils! Un, lai kādi vēji nāk, nez kādas varas un vēl nezin kas, viļņi, “kovidi” un vēl kaut kas, mēs esam nesatricināmi, mēs varam vibrēt un palīdzēt citiem, un nepārtraukti izstarot gaismu. Un, ja jūtam, ka kādā brīdī vajag palīdzēt citam, tātad pietāte bez jautāšanas, bet tomēr iekāpt cita smilšu kastē un palīdzēt viņam. Jo tikai tā mēs varam kļūt par spožāko nāciju pasaulē, tā, lai mūs redz no kosmosa, apskauž un domā, kas tie tādi ir – neiznīcināmie,” saka Asnāte.
Viņa stāsta, ka kaķu uguns skulptūras top katru gadu muižas svētkos, bet kaķu gleznas ir pusgadu ilgs attālināts “kovidlaika” simpozijs, kad 60 dažādi mākslinieki pēc bildēm, daži brauca uz vietas, kopā radīja apmēram 120 darbus, veltītus muižas kaķiem. Piebilstams, ka Abgunstes muižā atrodas Baltijā lielākais keramikas ceplis.
