2023.gads novadā – kādu to izjutām? “Dzirksteles” aptaujātie dalās savās pārdomās, cerībās un bažās.
SANDRA ZIRNE, KOKAPSTRĀDES SIA “KRAUJAS Z” ĪPAŠNIECE TIRZAS PAGASTĀ:
“Neiet viegli šajā laikā. Jau pusotru gadu strādājam izdzīvošanas režīmā. Nozare kā tāda ir fakta priekšā, vai atlaist darbiniekus vai arī kaut kā vēl vilkt laiku. Var jau stāstīt, ka AS “Latvijas valsts meži” ir liela peļņa un apgrozījums, bet uz kā rēķina?! Uz uzņēmēju rēķina. Pagaidām mūsu uzņēmumā mēs strādājam un strādāsim. Gada beigās bijām visi atpūtā. Ar 8.janvāri visi strādāsim atkal, bet ļoti mierīgā režīmā. Cenas nav tās labākās. Pasūtījumi… Kaut kādi jau ir, bet tas tā. Nav dzīvesprieka. Apgrozījums uzņēmumam ir, neliela peļņa arī ir un gan jau būs. Bet gribētos, lai varam veikt investīcijas ražotnē. Gribētos darbiniekiem iedot lielāku algu, bet pašlaik tas neizdosies. Gribētos, lai Ukrainā noregulējas situācija, lai izbeidzas karš, lai iestājas miers. Tas arī ir galvenais, ko uz priekšu ceram. Šis karš ne tikai ekonomiski, bet arī emocionāli skar visus cilvēkus Latvijā.”
MĀRIS BRENCIS, LAUKU TŪRISMA VIETAS — ZEMNIEKU SAIMNIECĪBAS “VECPĀPANI” — ĪPAŠNIEKS RANKAS PAGASTĀ:
“2023.gadā mūsu sētu ir apmeklējuši 440 tūristi. Savā saimniecībā ne tikai mājas vīnu ražojam. Nodarbojamies ar saimniekošanu laukos kā tādu, tā ka lauku tūrisms iedod tikai daļu maizes tiesas. Turam arī viesu māju. Pagājušajā vasarā pie mums ilgāku laiku uzturējās viesstrādnieki no Uzbekistānas. Šogad tāpat turpināsim darboties.”
ULDIS MISIŅŠ, MĒBEĻU RAŽOŠANAS SIA “AVOTI” ĪPAŠNIEKS LIZUMA PAGASTĀ:
“Šis ir izaicinājumiem pilns laiks. Esam varējuši pārvarēt ekonomiskās grūtības saistībā ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā. Līdz tam daļa mūsu produkcijas aizceļoja uz Krieviju. No kara pirmās dienas tas ir apturēts. Ar Krieviju, Baltkrieviju viss ir pārtraukts. Diemžēl iznāca pārtraukt arī ar Ukrainu. Tas – kara dēļ. Uzņēmēja liktenis ir tāds – pielāgoties visam, kas notiek pasaulē. Vienlaikus ir jāmeklē jauni risinājumi. Risks uzņēmējdarbībā, inovatīvu ideju ieviešanā ne vienmēr attaisnojas, bet kopumā – tomēr jā. Riskējot kādreiz kaut kas ir arī jāpazaudē. Bet kopums, saskaitot visu, dod plusu. Mūsu viens no jaunākajiem projektiem ir saules stacija, kuras tapšana tuvojas noslēgumam.”
RALFS RUBENIS, MŪZIKAS GRUPAS “TRANZĪTS” LĪDERIS STĀMERIENĀ:
“2023.gads man bija labs. Kā beidzās pandēmijas ierobežojumi, dzīve iegāja sliedēs, un ceru, ka tā būs arī turpmāk. Koncertu, uzstāšanos ir bijis daudz. Divreiz šogad – pavasarī un Jāņos – ciemojos pie latviešiem Lielbritānijā un Vācijā. Gadumijā ar “Tranzītu” uzstājāmies Gulbenes “Kantes krogā”. Tā jau ir tradīcija. Man ļoti patīk šādi mazie formāti. Šogad esmu juties novērtēts. Tādā pašā garā gribu turpināt šogad. Mani piesaista radošais process. Ar jauna repertuāra sacerēšanu nesteidzos, taču zinu – fanu lokā ir gaidīts “Tranzīta” jaunais albums.”
ANNA INĀRA VĪGANTE, GULBENES NOVADA PENSIONĀRU BIEDRĪBAS “ATSPULGS 5” VADĪTĀJA:
“Pagājušajā gadā atguvāmies pēc piedzīvotās pandēmijas un pagastos atkal senioru kustība kļuva aktīvāka. Jāsaprot, ka, aizejot no darba tirgus un darba attiecībām, cilvēka dzīve vēl nebeidzas. Tā turpinās. Ir jāiet cilvēkos un jādara labais. Ne tikai sev, bet arī citiem. Pagājušajā gadā novadā aktivizējās senioru brīvprātīgais darbs. Iesaistījāmies dažādās ziedošanas kampaņās. Palīdzējām novada cilvēkiem un palīdzējām ukraiņu cilvēkiem un Ukrainai. Senioriem novadā ir bijis daudz dažādu aktīvās atpūtas un svētku pasākumu, kā arī turpinājām tikties ar vienaudžiem sadraudzības pašvaldībās ārpus Latvijas. Man personiski pagājušajā gadā prieku sagādāja mazmeitas sasniegumi mācībās un mūzikas skolā. Negaidīts pārsteigums un saviļņojums bija saņemtais apbalvojums – Triju Zvaigžņu ordeņa sudraba goda zīme. To uzskatu par sava sabiedriskā darba novērtējumu. Ar vēl lielāku atbildību turpināšu iesākto arī šogad. Es ļoti cienu savējos novadniekus, gulbeniešus – visus. Ar savējiem vienmēr lepojos! Gribas dzīvot pozitīvi. To novēlu visiem!”
ANDIS CAUNĪTIS, GULBENES NOVADA DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJS:
“Pagājušais gads nebija tas sliktākais un arī ne tas ideālākais. Bija grūti kaut ko plānot ar gada sākumā piedzīvoto inflāciju. Nevarēja paredzēt cenas un attīstību divus, trīs mēnešus uz priekšu. Sākās mākslīgā aizdevuma procentu celšana, lai mazinātu inflāciju, kas savukārt radīja recesiju jeb ekonomikas atdzišanu. Pašvaldībā redzējām, kādu ietekmi tas atstāja uz uzņēmējiem, ar kuru palīdzību tika realizēti projekti. Visiem bija problēmas. Piedzīvotas tika arī dabas stihijas. Tā ka 2023. bija pārbaudījumu gads. Ar savu pozitīvo pienesumu. Mēs varējām un arī tagad varam dzīvot brīvi savās iespējās, savās vēlmēs. Mūs neviens neapspiež. Mēs paši varam plānot savu dzīvi, kā gribam. Tā ir lielākā vērtība un lielākā iespējamā laime. Arī šogad varbūt nav savas gaidas jāveltī 2024.gadam, bet pašiem ir kaut kas jācenšas darīt. Kā zināms, zem guļoša akmens ūdens netek. Katrs pats esam savas laimes kalējs. Bieži sūkstāmies par to, kā trūkst, bet ne vienmēr novērtējam to, kas mums ir, kādi resursi un iespējas mums ir. Nav jāgaida tikai no valdības, no dabas. Ir lietas, ko katrs varam darīt pats. Vajag tikai pozitīvu noskaņojumu.”
GUNTIS BLŪMS, SENIORS DAUKSTU PAGASTĀ, KURAM KĀ TAUTAS FRONTES ATBALSTĪTĀJAM UN TAUTAS DEPUTĀTAM (1989.-1991. GADĀ) IR PIEŠĶIRTS VI ŠĶIRAS TRIJU ZVAIGŽŅU ORDENIS:
“Savā vecumā saku paldies dieviņam par katru gadu, kas ir nodzīvots. Uzskatu, ka 2023.gads novadam un Latvijai bija pietiekami labs, un ceru, ka tā būs arī turpmāk. Vēlu, lai Gulbenes novadā pašvaldība nepieļautu tādas kļūdas, kādas ir pieļautas Rēzeknē, Valmierā, Valkā. Jāizvairās no metodēm un rīcībām, kuras var tikt iztulkotas kā afēras, kā rezultātā Eiropas Savienības finansējumu pašvaldībai var nākties aizstāt ar savējo. Tas, kā zināms, var novest pie bankrota. Savā laikā pirms Gulbenes novada izveides Druviena un Litene ar neapdomīgi veiktiem ieguldījumiem sporta būvēs faktiski nonāca maksātnespējā. Tikai novada izveide izglāba šos pagastus no finanšu stabilizācijas procesu uzsākšanas. Arī turpmāk nevajadzētu ķerties pie megaprojektiem, ja nav skaidrs, ka tos varēs finansēt. Šobrīd Gulbenes novadā lielas summas tiek ieguldītas infrastruktūras projektos, kā arī kredītmaksājumos par jau sabūvēto un uzturēšanas izdevumos. Cilvēku aktivitātēm sportā, kultūrā, pasākumiem atliek nožēlojami maz naudas. Kā saka, vairāk naudas aiziet betonā, bet mazāk cilvēkos. Bet kopumā pie mums viss ir labi, ja salīdzinām ar to, kas notiek citur pasaulē, piemēram, Ukrainā. Paēduši esam, drošībā esam, liela daļa – arī siltumā. Galvenais – nedarīt aplamības un nepakļauties uz populistiskām idejām.”
JĀNIS STĪBELIS, FUTBOLA TRENERIS GULBENES NOVADA BĒRNU UN JAUNATNES SPORTA SKOLĀ UN NOVADA SPORTA PĀRVALDES DARBINIEKS:
“Aizvadītais gads sporta dzīvē bija bagātīgs gan novadam, gan Latvijai. Novads ir sevi apliecinājis dažādos sporta veidos un visās paaudzēs. Prieks par jaunajiem futbolistiem! Par Lauru Kallasi, kura spēlē Latvijas izlasē meiteņu futbolā. Lielu prieku ir sagādājis pilsētas rekonstruētais mazais stadions pie sporta centra. Futbola laukumam ir mākslīgais klājums, kas ļauj treniņus turpināt arī rudenī un ziemā. Stadiona mākslīgais apgaismojums ir viens no labākajiem, salīdzinot ar citām sporta bāzēm Vidzemē. Kā tētis es priecājos, ka pilsētā bērniem ir rotaļlaukumi, arvien sakārtotāka top apkārtējā vide. Un te ir arī iedzīvotāju dalība, ar savām idejām nākot uz pašvaldību. Ļoti ceru, ka tādā veidā tiks sakārtota Spārītes parka taka, kas savieno Ozolu ielas stāvlaukumu ar Brāļu kapu aleju. Kā gulbenietis priecājos par to, ka mani vienaudži, kuri pastrādājuši ārzemēs, vēlas atgriezties Gulbenē un palikt šeit. Zinu ne vienu vien tādu cilvēku. Lai tā turpinām šogad!”
SANDRA ĀRE, “SILMAČU” IZRĀDES MUZEJEKSPOZĪCIJAS VADĪTĀJA DRUVIENĀ:
“Negaidīti aktīva “Silmačos” ir bijusi aizgājušā gada tūrisma sezona. Sevišķi daudz pie mums viesojās tieši kurzemnieki. Sarunas muzejā notika ne tikai par ekspozīciju, par “Skroderdienām Silmačos”, bet arī par latviešu tautas likteņgaitām, par piedzīvotajām politiskajām represijām. Negaidītu vērtību ieguva stāsts par šķietami ikdienišķu sadzīves priekšmetu – pannu. To esmu saņēmusi mantojumā no saviem radiniekiem, kuri šo pannu ņēma līdzi, dodoties bēgļu gaitās Vācijā. Šo pannu turu muzejā, rādu un stāstu, kā tā palīdzēja izdzīvot latviešu ģimenei svešumā. Un saviļņojoši bija dzirdēt no muzeja apmeklētājiem – Kurzemes politiski represēto latviešu delegācijas – viņu līdzīgos stāstus. Tā ka sarunas “Silmačos” mēdz būt ļoti dziļas un sakņotas gan latviešu kultūrā, gan tautas vēsturē un personiskajās likteņgaitās. No šā gada gaidu “Silmaču” muzeja tālāku saglabāšanu, lološanu. Esmu dzirdējusi, ka, iespējams, šim muzejam vairs nebūs savas atsevišķas štata darbinieka vietas. Varbūt “Silmaču” pastāvēšana tiks savienota ar Druvienas vecās skolas-muzeja darbu. Jāsaprot, ka “Silmačos” glabājas Nacionālā teātra fondu krājumi. Pret tiem nedrīkst izturēties vieglprātīgi.”
VILNIS LAPIŅŠ, LITENES PAGASTA PĀRVALDES VADĪTĀJS:
“Aizgājušais gads bija labs. Ar darbiem, ar svinētajiem svētkiem, notikušajiem dažādajiem pasākumiem Litenē un Latvijā. Ceram, ka arī šis gads būs labvēlīgs. Prieks, ka Litenē daudzi ir iemācījušies strādāt attālināti. Arī visi citi litenieši, kuri grib strādāt, darbu atrod. Litene atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā. Ir labi izbraukt uz darbu visos virzienos. Arī visi Litenes uzņēmēji, kuri strādā, turpina to darīt.”
SIGITA DRUBIŅA, GULBENES SLIMNĪCAS GALVENĀ ĀRSTE:
“Aizgājušais gads bijis salīdzinoši mierīgs. Bez pārsteigumiem. Ar “Covid-19” joprojām saskaramies, bet esam iemācījušies sadzīvot ar šo infekcijas slimību, saprast un ārstēt to. Ir bijusi laba sadarbība ar ģimenes ārstiem. No šā gada gaidu stabilitāti medicīnas nozarē. Lai nezaudējam to, kas mums ir izveidots! Gribas, lai iedzīvotāji novērtētu to, ka Gulbenē ir SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” struktūrvienība, ka šeit ir pieejama samērā plaša ambulatorā palīdzība, ir aprūpes nodaļa, kur pacienti nonāk ar ģimenes ārsta nosūtījumu, tiek izmeklēti un apārstēti, lai pēc tam turpinātu ārstēties mājās saziņā ar savu ģimenes ārstu.”
