Kurš tic vai netic otrajai vai “padsmitajai” jaunībai, bet kāds to arī piedzīvo. Ir laimīgie stāsti. Cilvēki pusmūžā satiekas, samīlas, sadraudzējas, izveido attiecības un pat precas. Un ir nelaimīgie vai komiskie stāsti, kad vēlmes nav sakritušas.
Nekad nedomātu, ka arī mūža otrajā pusē cilvēkiem mēdz būt ļoti kaislīga savstarpējo attiecību skaidrošana, partneru maiņa, asaras, greizsirdības scēnas un fiziska atriebība.
Kāda man labi pazīstama pensionāre pēc piecus gadus ilgām attiecībām ar sava vecuma vīrieti piedzīvoja ne tikai pēkšņas šķiršanās radītas sirdssāpes (jo vīrietis deva priekšroku šīs dāmas labākajai draudzenei; viņa pati abus bija sapazīstinājusi). Sieviete piedzīvojusi arī fiziskas sāpes, jo bijušo mīlnieku savstarpējā vārdiskā izskaidrošanās beidzās ar vardarbību – vīrietis saspārdīja dāmu, kuru nolēmis pamest. Man viņa sacīja – domājusi, ka nomirs. Otrā dienā pēc šā notikuma es videoierakstā fiksēju visus šai sievietei nodarītos miesas bojājumus. Pati piezvanīju sitējam un pateicu, ka tā pret sievieti izturēties var tikai nelietis.
Es uzreiz ieteicu un tagad vēl mudinu piekauto sievieti vērsties ar iesniegumu policijā. Viņa pagaidām to vēl nav izdarījusi. Bet vīrietis, kurš piekāva šo sievieti, joprojām nav viņai atvainojies. Varbūt šī nav pirmā dāma, kuru viņš ir fiziski iespaidojis? Varbūt viņam tā ir dzīves norma?
Arī man pašai nesen bija “otrās jaunības” piedzīvojums. Tikai tāds jocīgs. Veikalā pamanīju iepērkamies cittautībnieku. Pēc dabas būdama ļoti atsaucīga, metos palīgā. Viņš meklēja kaut ko no putnu gaļas, jo cūkgaļu vai liellopa gaļu neēd – ticība neļauj. Meklējām kopā, devāmies uz citu veikalu. Tā iepazināmies. Viņš – par mani divas galvastiesas mazāks, uz pusi tievāks. Noteikti arī gadus desmit jaunāks. Kā noskaidrojās – atbraucis te uzstādīt saules paneļus kā uzņēmuma darbinieks, bet pats ir no Kirgizstānas. Tur viņam – divas mājas, divas mašīnas. Un sievas neesot. Bet tik grūti dzīvot bez sievietes! Vārdu pa vārdam… sarunbiedrs sajuta, ka neizrādu sievišķīgu pretimnākšanu vai interesi par viņa atvērto sirdi. Abi kopā iepirkāmies. Katrs par sevi. Bildu, ka man šis tas jānopērk vēl draudzenei, kurai ir maza pensija un tāpēc gribu viņu atbalstīt. Un mazais vīrelis uzreiz pretimnākoši bilda: “Varu viņai kaut kā palīdzēt?” Tas izklausījās naivi un mīļi. Un atmiņā paliekoši. Paldies!
