Uz sarunu pašvaldībā ar deputātiem, ar izpildvaras pārstāvjiem 31.oktobrī bija ieradušies Gulbenes kafejnīcas “Pienenīte” īpašnieki Arnis un Gunta Zači. Viņi aicināja nākt pretī ēdināšanas uzņēmumiem jautājumā par tauku uztvērēju satura savākšanu, transportēšanu un utilizāciju.
Pašvaldības izpilddirektore Antra Sprudzāne sacīja paldies šiem uzņēmējiem, ka aktualizēja problēmu. Viņa atzina, ka pašvaldība nav veikusi kontroli par to, vai, sākot ar 2019.gada 1.janvāri visur, kur tas tiek prasīts, ir uzlikti tauku ķērāji. A.Sprudzāne arī akcentēja, ka par tauku ķērāju esamību atbildīgs ir katras iestādes/uzņēmuma vadītājs. Tālāk jābūt noslēgtiem līgumiem par tauku savākšanu un utilizāciju.
Ja nekustamajos īpašumos tiek veikta sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana vai pārtikas produktu ražošana, jābūt izbūvētai atsevišķai kanalizācijas sistēmai taukaino notekūdeņu savākšanai un tauku uztvērējiem. To paredz pašvaldības saistošie noteikumi “Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Gulbenes novada pašvaldības teritorijā”, kuri ir spēkā kopš 2019.gada 1.janvāra. Kontroli veic pašvaldības policija.
UZZIŅA
Tauku ķērājus un atdalītājus izmanto notekūdeņu attīrīšanai kafejnīcās, restorānos, ēdnīcās un citos ar pārtikas nozari saistītajos uzņēmumos. Tauku ķērāji mēdz būt dažādi. Tvertnē tauki nogulsnējas, lai neieplūstu kopējā kanalizācijas tīklā un nerastos aizsērējums.
Avots: www.santehnikasparadize.lv
Tauku ķērāju saturs – bīstamie atkritumi
G.Zača stāstīja: “Mums ir līgums ar SIA “Marivo”. Visas eļļas, kas nāk no pannām, mēs lejam plastmasas mucās. Reizi mēnesī minētais uzņēmums to savāc utilizācijai. Kanalizācijā plūst tikai ūdens, kas ir no trauku mazgājamās mašīnas. Tauku uztvērēji mums ir divi. Bet vienalga divas reizes gadā tauku uztvērēji piepildās no trauku mazgāšanas ūdeņiem. Taukus līdz šim izsūca SIA “Gulbenes Energo Serviss” un mēs par šo pakalpojumu maksājām.” Tagad SIA “Gulbenes Energo Serviss” vairs šādu pakalpojumu nesniedz.
A.Začs uzsvēra, ka viņš šo jautājumu ir aktualizējis ne tikai sava uzņēmuma vārdā, bet pārstāv visus pilsētas un lauku ēdinātājus. “Kā notiek tauku savākšana no tauku uztvērējiem pašvaldības iestādēs?” viņš vaicāja. A.Začs pauda, ka pašvaldībai vajadzētu iegādāties transporta līdzekli savai kapitālsabiedrībai “Gulbenes Energo Serviss”, tam būtu jābūt tādam aprīkojumam, “kas spēj izsūknēt akas, spēj izskalot komunikācijas pilsētā, kas nav darīts gadu gadiem”.
SIA “Gulbenes Energo Serviss” valdes loceklis Rihards Korns skaidroja, ka uzņēmums pašvaldības uzdevumā šajā administratīvajā teritorijā sniedz centralizētās kanalizācijas pakalpojumus. Uzņēmums nenodarbojas ar bīstamo atkritumu – tauku – savākšanu, pārvadāšanu un utilizāciju, skaidroja R.Korns. “Tie ir dažādi pakalpojumi,” viņš teica.
Pašvaldība kontroli uzsāk tikai tagad
Pašvaldības vides pārvaldības speciāliste Dace Kurša informēja, ka līdz 30.decembrim pašvaldība pabeigs monitoringu pašvaldības iestādēs. “Pēc šiem datiem sapratīsim, cik liels finansējums ir nepieciešams, lai tauku uztvērējus ierīkotu visās pašvaldības iestādēs. Ir jāsaprot situācija, paredzot vajadzīgo finansējumu pašvaldības 2025.gada budžetā,” sacīja D.Kurša. Ir jau konstatēts, ka pilsētā visās pašvaldības iestādēs ir ierīkoti tauku uztvērēji. Savukārt laukos – tikai aptuveni 60 procentos pašvaldības iestāžu. Runa ir par bērnudārziem, skolām, sociālās aprūpes iestādēm. Atklājies, ka mazajās pamatskolās nav tauku ķērāju, jo “uzskata, ka nav tik izdevīgi”, sacīja D.Kurša. Un piebilda, ka tas būs jāizvērtē pēc monitoringa veikšanas. Tauku ķērāji tomēr arī šajās mazajās pamatskolās būs jābūvē. D.Kurša arī sacīja, ka tauku uztvērēju saturu nedrīkst kompostēt, kā tas līdz šim ir darīts sociālās aprūpes centrā “Siltais”. Tas noskaidrots, konsultējoties ar Vides valsts dienestu.
D.Kurša sacīja – pašvaldība ir izplatījusi paziņojumu, ka savā administratīvajā teritorijā no 1.decembra līdz 2025.gada 31.janvārim nekustamajos īpašumos, kuros tiek veikta sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana vai pārtikas produktu ražošana, notiks monitorings par tauku uztvērēju izbūves esamību.
A.Začs aicināja pašvaldību ne tikai kontrolēt, bet arī atbalstīt uzņēmējus, kā to paredz Pašvaldību likums. D.Kurša pauda, ka pašvaldības uzdevums ir konstatēt tauku ķērājus, kā arī lūgt uzrādīt dokumentu, kuri apliecina, kam uzņēmums atdod savāktos taukus.
Patēriņam jeb apstrādei nederīgo materiālu (tajā skaitā no tauku uztvērējiem) pārvadāšanu utilizēšanai ir tiesīgi veikt tikai tādi uzņēmumi, kuriem ir A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja, un tādi Latvijā esot 16 uzņēmumi, kuri nodarbojas ar bīstamo atkritumu – tauku – asenizāciju. Tie visi galvenokārt ir Rīgas uzņēmumi. Gulbenes novadā bīstamo atkritumu – tauku – savācējs un pārvadātājs utilizācijai ir Ķekavas SIA “Lautus”.
Diskusijas gaitā D.Kurša sacīja: “Esmu ar mieru paziņot, publicēt, kad brauks tauku savācējs.” Vajagot vienoties uzņēmumiem, iestādēm par šo procesu tā, lai pie vienas braukšanas reizes izvedēja cisterna – 14 kubi – būtu pilna. D.Kurša zināja teikt, ka jebkurš SIA “Lautus” šāds brauciens klientam maksās, sakot no 120 eiro.
