“Censoņu” mājās Kalnienā jau otro gadu dzīvo suns Souls, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē – dvēsele. Šāds vārds suņukam dots tad, kad tas nonāca dzīvnieku patversmē “Lazdonītis” Madonas novadā.
Dzīve šo suni nebija lutinājusi. Pirms viņš nonāca dzīvnieku patversmē, mitinājies pie kāda grādīgo dzērienu cienītāja, kurš turēja viņu badā. No Soula bija palikuši pāri vien kauli un āda. Kad šis cilvēks devies viņsaulē, suns nonāca patversmē, un tas mainīja suņuka dzīvi tikai un vienīgi uz labo pusi.
Man ir kolosāls suns!
Par miermīlīgo, augumā brašo suni ar labestīgām acīm tagad rūpējas Jānis Topecs. Viņš arī labprāt piekrīt “Dzirksteli” pastāstīt, kā Souls no patversmes nonāca pie viņa.
“Mūsu iepriekšējais suns jau bija vecs, tāpēc nebija, kas palīdz ganīt govis, atdzīt tās mājās no ganībām. Sieva gribēja augumā nelielu sunīti. Devāmies uz dzīvnieku patversmi “Lazdonītis”, kur tajā mirklī bija trīs suņi. Divi bija ļoti aktīvi, no kuriem viens vēl darīja pāri šim, kas tagad ir pie manis, un tad man tieši šis suns kaut kā arī iekrita sirdī. Kā ieraudzīju, tā nodomāju – tas ir mans suns un sievai arī uzreiz teicu: es ņemu šo suni. Patversmē mums izstāstīja, ka vietā, kur viņu paņēmuši, esot bijis šausmu skats. Man pašam šķiet, ka viņam jau ir vairāk nekā desmit gadi, bet tas mani nesatrauc. Arī zobu visu viņam vairs nav. Patversmē viņš bija iesaukts par Soulu-rikšotāju. Rikšojis stalti kā zirgs. Tagad gan viņš ir apvēlies. Pēc rakstura ir mierīgs, draudzīgs, uz svešiem nerej, nav agresīvs! Bet, tiklīdz atvedām no patversmes, viņš mūsu vecajam sunim gan uzreiz krita virsū – sajutās kā saimnieks. Gribēja mūsu veco suni nolikt pie vietas, kaut arī patversmē neizskatījās, ka viņš uz ko tādu būtu spējīgs. Brīžos, kad veco suni glāstīju, Souls bija greizsirdīgs. Veco suni gan nācās iemidzināt, jo kājas viņam atteica un vecums bija liels,” stāsta Jānis.
Nav uzticīgāka dzīvnieka par suni
Jānis ne mirkli nav nožēlojis, ka devis Soulam mājas.
“Viņš arī tikai mani atzīst. Ja manis nav mājās, tad aiziet savā būdā, guļ un gaida, kamēr atgriežos mājās no darba. Kad braucu mājās ar mašīnu, jau skrien pretī un sagaida. Uzreiz jau patversmē mums viņu nedeva. Bija nepieciešams parādīt, ka mums ir sunim nepieciešamie apstākļi, lai te varētu dzīvot,” stāsta Jānis.
Souls dzīvo brīvā vaļā un no savas mājas pagalma nekur prom neiet. “Pirmajās dienās bija aizskrējis līdz kaimiņu zirga aplokam. Dabūjis ar elektrisko ganu un ārā negājis no tā. No rīta piecēlos, izgāju ārā, bet suņa nav. Dzirdu, ka rej. Devos uz to pusi, un redzu viņu, skraidot gar elektrisko ganu. Un, tiklīdz Souls mani ieraudzīja, saņēmās un skrēja pie manis caur visu elektrisko ganu,” stāsta Jānis.
Souls ir arī liels palīgs. Jānis ar sievu rūpējas par 14 slaucamu govju ganāmpulku, un Souls palīdz ganāmpulku vakaros atdzīt mājās, bet dara viņš to tikai kopā ar Jāni. “Kad sieva iet dzīt ganāmpulku, tad viņš neiet,” stāsta Jānis.
Visu sarunas laiku Souls uzticīgi guļ blakus savam saimniekam. Tiklīdz Jānis pieceļas, arī Souls ir augšā un soļo viņam līdzi. “Nav uzticīgāka dzīvnieka par suni, un to var pateikt pēc viņa acīm,” saka Jānis.
Lielākie kārumi Soulam ir tas, ko saimnieks pats ēd. “Garšo gaļa, desa. Un viņš pieklājīgi ēd no karotes,” par savu četrkājaino draugu stāsta Jānis.
Tikai ar atbildību pret dzīvniekiem
Dzīvnieki Jānim ir bijuši tuvi jau kopš bērnībās. “Cenšos nevienam pāri nedarīt. Es pat gliemezim virsū nekāpju,” saka Jānis.
Viņš arī uzsver, ka visu mūžu ar atbildību ir attiecies pret dzīvniekiem. “Ja ņem dzīvnieku, jārēķinās, ka tas nav dažām dienām. Būs jābūt kopā gadiem ilgi, tāpēc tas ikvienam ir jāapdomā,” saka Jānis.
Izrādās, viņš uzņēmies rūpes ne tikai par Soulu no dzīvnieku patversmes, bet arī par kaķenīti Munisu, kura iepriekšējiem saimniekiem bija kļuvusi lieka. Munisa ir kopā ar Jāni jau vairākus gadus.
“Nevar ar dzīvnieku darīt tā, kā ar vecu papīru, kuru izmet miskastē. Ir, kas savus dzīvniekus, kuri apnikuši, no mašīnas izsviež uz ceļa. Cilvēki paņem skaistu, mazu sunīti vai kaķīti un pēc laika apnīk. Labi tiem dzīvniekiem, kurus kāds paņem no patversmes un turpina rūpēties, bet ir jau gadījumi, kad paņem un pēc kāda laika tomēr atgriež atpakaļ patversmē. Arī suņu un kaķu čipošanai vajadzētu pievērst stingrāku uzmanību,” spriež Jānis.
UZZIŅAI
Madonas novada pašvaldības dzīvnieku patversme “Lazdonītis” strādā katru dienu no rītiem un vakaros. Patversme darbojas kopš 2016.gada un var uzņemt 13 suņus un 10 kaķus, bet, tā kā nav tik daudz voljēru, tad realitātē tiek uzņemts mazāk suņu. Šobrīd patversmē var paņemt vienu vai divus suņus, bet kaķiem visas 10 vietas ir aizņemtas. Patversmē nonāk tikai Madonas novada dzīvnieki. Pašvaldības patversme neuzņem saimnieku dzīvniekus, piemēram, ja mājdzīvnieks apnicis, savam mājdzīvniekam nekontrolēti sadzimuši mazuļi un tamlīdzīgi. Izņēmums ir gadījumi, kad saimnieks ir miris vai fiziski vairs nespēj parūpēties par savu dzīvnieku, piemēram, saimnieks ievietots pansionātā. Ja vēlas adoptēt sev draugu vai vienkārši apciemot, tad jāzvana uz tālruni 25410265.
AVOTS: DZĪVNIEKU PATVERSME “LAZDONĪTIS”
