Sulīgo pavasara dārzeņu – sparģeļu sezona rit pilnā sparā, un tā ir samērā īsa – aptuveni mēnesi. Tā “Dzirkstelei” saka “Kalnienas sparģeļa” audzētājs Krišjānis Upāns.
Svaigs sparģelis garšo tieši tāpat kā cukurzirņu pāksts un paši zirņi. Krišjānis stāsta, ka sparģelis joprojām ir nepazīstams un ar to ir jāiepazīstina. Ir, kas pirmo reizi nogaršo un atzīst par labu. Svaigs, kvalitatīvs sparģelis ir kraukšķīgs un sulīgs. Ja sparģelis ir koksnains, tad tas jau ir nostāvējis. Ar sparģeļiem ir tā, ka ir, kam tie garšo, bet citi, pat nenogaršojuši, saka, ka nepatīk.
Savukārt vēl citiem ir bijusi slikta pieredze, proti, nopērk veikalā sparģeļus, kas ir no Itālijas vai Spānijas. “Protams, apzinoties to loģistikas ķēdi, kāds laiks paiet no lauka līdz pircējam, proti, tas veikala plauktā nonāk pēc 5 vai 6 dienām pēc novākšanas, tas nebūs sapuvis vai beigts, bet koksnains gan. Mūsu piegādes ķēde ir salīdzinoši īsa, un pie tā visa mēs aktīvi tos laistām, lai nezaudētu mitrumu,” stāsta Krišjānis.
Siltā laikā aug strauji
Pirms vairākiem gadiem “Dzirkstele” rakstīja, ka SIA “Dalans” izvērsa sparģeļu audzēšanu Kalnienā. Tās īpašnieks dzīvo un strādā Zviedrijā. Viņš joprojām arī ir īpašnieks un joprojām ir Zviedrijā, bet audzēt sparģeļus te vairs nevēlas. “Mēs ar brāli to pārņemam,” saka Krišjānis.
Zaļie sparģeļi tiek audzēti 4,7 hektāru platībā. “Gribu teikt, ka esmu lielākie sparģeļu audzētāji Latvijā. Ir, kas audzē līdz hektāram,” zina teikt Krišjānis.
Pirmos sparģeļus šajā sezonā Kalnienā sāka vākt 15.maijā. Tagad tos vāc katru dienu. Asni spraucas laukā cits pēc cita. Palīgā nāk sezonas laukstrādnieki, kas vāc sparģeļus, un dienā tiek novākti aptuveni 200 līdz 250 kilogrami.
“Siltā laikā tie strauji aug, bet tagad sola vēsākas naktis, tad tie atkal tik strauji nelīdīs ārā. Ja naktī gaisa temperatūra ir plus 10 un vairāk, tad tie strauji aug. Šobrīd ir optimāls variants ar to, ko varam aizgādāt prom. Kad sākas vēl siltāks laiks, tad sparģeļus var vākt no rīta un arī vakarā, lai tie nepāraug. Un, ja sāksies vēl siltāks laiks, tad tie būs 300 un 350 kilogrami dienā. Sparģeļu augšanu var salīdzināt arī ar avenēm: ja vienā dienā oga vēl nav ņemama, tad nākamajā dienā tā jau ir vācama. Un, ja ir karsts laiks, tad, ja no rīta vēl nav ņemama, vakarā jau ir lasāma,” stāsta Krišjānis.
Uz tirdziņiem nedodas
Ja kāds vēlas svaigus, gardus un sulīgus sparģeļus, tad pašam jādodas uz Kalnienu, jo tirdziņos satikt Krišjāni ar sparģeļiem nav iespējams. “Doties uz tirdziņiem nav tik vienkārši. Mums nav tam atbilstošu iekārtu, jo tad, kad sparģelis ir novākts, šādi laika apstākļi tam ir nāve pēc divām stundām, un tā vairs nebūs tirgus prece. Būs savītis, nekāds. Sparģeļi ir jāuzglabā maksimāli īsu laiku šādos laika apstākļos, jāved uz dzesētavu, un mums tie arī stāv dzesētavās, tad tālāk no dzesētavām tie aiziet uz apstrādi, kur tiek šķiroti – nestandarta, kas līki vai ļoti tievi, un tad pēc resnuma. Tad atkal uz dzesētavu, un, protams, mitrums, kas tiem ir vajadzīgs, lai neizžūtu,” skaidro Krišjānis.
Pie tā apjoma, kas dienā tiek novākts no lauka, būtu jādodas uzreiz uz vairākiem tirdziņiem, jo šādu daudzumu sparģeļu notirgot vienā tirdziņā nav iespējams. Viņi savus audzētos sparģeļus piegādā vairākiem restorāniem Rīgā, kā arī tie nonāk “Rimi” veikalos. Apjoms, ko aizved prom divās dienās, ir aptuveni vismaz pustonna.
“Kad sezona sākās, bija liels sparģeļu imports, un tad mums vienīgā izvēle bija iet eksportā par zemu cenu, lai nebūtu jāmet ārā. Tad caur “Rimi” nonācām arī Igaunijā un Lietuvā,” stāsta Krišjānis.
Viņš atzīst, ka darbs ar sparģeļiem ir samērā piņķerīgs. Tos lasa pulksten piecos, ap pulksten desmitiem vai vienpadsmitiem tie jau ir novākti. Šķirošana notiek līdz aptuveni pulksten diviem dienā. Tas viss ir roku darbs. Tiklīdz tie novākti, jāseko līdzi, lai nezaudētu sulīgumu un kraukšķīgumu. “Tajā pašā dienā, kad tie novākti, nav iespējams nogādāt uzreiz līdz patērētājam, līdz ar to jāskatās līdzi, lai tas būtu labs, svaigs un kvalitatīvs,” uzsver Krišjānis.
Par nākotni vairāk būs skaidrības, kad šī sezona būs noslēgusies. “Ir klusa ideja, ka varētu mēģināt ražot produktu – likt tos burkā, fermentēt, bet vēl redzēs,” viņš saka.
Ap Jāņiem raža beigsies
Sparģeļiem vispiemērotākā ir plaša, saulaina vieta. Vietas izvēle ir nozīmīga jau no paša sākuma, jo augiem nepatīk, ja tos pārvieto. Arī zeme, kur iepriekš auguši sparģeļi, nevar tikt kultivēta sparģeļu izmantošanai – ir jāpaiet vairākiem gadiem, pirms sparģeļus var stādīt turpat, kur iepriekš. Krišjānis stāsta, ka vienā no laukiem sparģeļi aug ceturto gadu, otrā laukā krietni ilgāk.
“Tur jau iet uz izskaņu, jo tam laukam jau ir astoņi vai desmit gadi, un tad viss. Jāļauj tai vietai atpūsties un jāmeklē cita vieta, kur stādīt. Būs jāiestāda citur kādi divi hektāri. Jebkuram augam ir kaut kādas slimības, kaitēkļi, bet mēs, paldies dievam, tos neesam redzējuši,” stāsta Krišjānis.
Maija beigās, jūnija sākumā būs visintensīvākais sparģeļu ražas laiks. “Jūnija otrā izskaņā tie jau daudz sāks iet ziedos. Tad būs daudz atbiruma un tas jau būs sparģeļu sezonas noriets. Sezona ir aptuveni mēnesi. Ap Jāņiem beigsies raža, tad notiks ravēšanas darbi. Kārtojam arī bio sertifikāciju. Produkts arī tagad ir bioloģisks, tikai papīri vēl jānokārto,” saka Krišjānis.
Uzziņa
Sparģeļus, ko mēs ēdam, latīniski sauc ‘Asparagus officinalis’. Pastāv vairāk nekā 100 zināmas sparģeļu šķirnes, ieskaitot tās, kas ir dekoratīvas un tiek audzētas kā mājas augi. Sparģelis ir daudzgadīgs tauriņziedis, kas profesionālas kultivēšanas rezultātā var augt pat desmit vai vairāk gadus, taču pienāk brīdis, kad pats sparģelis izaug tik tievs, ka turpināt tā audzēšanu nav vērts. Tad ir laiks stādīt jaunus augus.
Senie grieķi sparģeļus izmantoja kā medicīniskus augus. Pagatavotas sparģeļu saknes tika izmantotas pret dažādām veselības problēmām – aknām, žultspūslim, nierēm un urīnpūslim. Tika uzskatīts, ka auga lapas un sēklas atvieglo zobu sāpes.
Avots: “Kalnienas sparģelis”
