Kavaliera karaļa Čārlza spaniela meitene Cīnija Mia – skan ļoti iespaidīgi! Ar savām skaisti tumšajām, apaļajām actiņām un sirsnīgo, labestīgo izturēšanos Cīnija Mia spēj iekarot ikviena sirdi. Viņas saimniece gulbeniete Velga Skudra ir ļoti laimīga, ka viņai ir šāds suņuks, kurš dāvā laimi un prieku katru dienu.
Velga stāsta, ka tieši šīs šķirnes suņi ir maigi, draudzīgi, pēc dabas ļoti mierīgi un nosvērti, sirsnīgi, lieliski draugi un ļoti labi dzīvojas kopā ar bērniem, reti kad rej. “Visiem viņa patīk!” priecīgi saka Velga.
Vēlējās pēc dabas labestīgu sunīti
“Man vienmēr ir patikuši suņi, bet šādas šķirnes suns ar visiem ciltsrakstiem gan nekad nav bijis. Man ir bijuši jauktenīši, bet arī ļoti jauki suņuki. Bērnībā augu kopā ar suni vārdā Čalis,” stāsta Velga.
Pirms Velga izlēmusi ņemt sunīti, viņa meklēja informāciju internetā tieši par labestīgu šķirņu suņiem. “Labradori, šīs šķirnes suņi, kas ir man, un baseti ir labestīgi,” saka Velga.
Internetā viņa pamanījusi, ka Gulbenē ir Kavaliera karaļa Čārlza spaniela suņi un viņiem būs pēcnācēji. “Pieteicos. Kad sunīti jau drīkstēja vest mājās, aizbraucu un izvēlējos tieši Miu. Mia uzreiz iekrita sirdī. Viņa ir sava tēva kopija. Pirmais vārds bija jāizdomā, lai sāktos ar burtu “C”, un es ilgi nevarēju izdomāt. Zināju, ka īsu vārdu – Mia gan es atcerēšos, bet Cīnija… Vēl tagad grūti atcerēties, un viņa arī uz šo vārdu neatsaucas, bet gan atsaucas uz Mia, un es arī gribēju vārdu Mia. Pirmajās naktīs un arī tagad guļ man blakus. Adaptējās ļoti labi. Es vēlējos tieši suņu meitenīti, jo man šķiet, ka suņu meitenes ir uzticīgākas, neskrien prom no mājās. Man ir bijuši suņi puikas, un puikas uzvedas kā jau puikas, aizbēg arī no mājas,” piedzīvoto tagad ar smaidu atminas Velga.
Viņa ir dzirdējusi ierejamies savu suni tikai vienu reizi. “Televizorā kādā raidījumā rēja suņi. Viņa skatījās un ierējās. Un vairāk nav rējusi. Klusa, ļoti mierīga. Šīs šķirnes suņi ir mazāk kā mājas sargi, bet gan vairāk sirdij. Mia kā jau kucēns gribētu arī kaut ko pagrauzt, bet es pērku speciāli dažādus graužamos. Protams, jāuzmana viņa ir kā mazs bērns,” stāsta Velga.
Lai sevi disciplinētu
Suns palīdz cilvēkam kļūt disciplinētākam. Arī šis bija viens no iemesliem, kāpēc Velga paņēma suni. “Lai sevi disciplinētu iet ārā!” viņa uzsver.
Suns – tās ir regulāras pastaigas, rūpes, kā arī atbildība. Veselīgs dzīvesveids un iespēja katru dienu izbaudīt svaigu gaisu un kustības. “Ja neesmu darbā, tad pastaigas ir garākas un ejam ārā vairākas reizes dienā. Vislabāk mums patīk pastaigāties Spārītes parkā. Un spēles ar kociņu svaigā gaisā Mia patīk visvairāk,” stāsta Velga.
Par to pārliecinās arī “Dzirkstele”. Velga met kociņu, un Mia, dabisku instinktu vadīta, skrien un nes to atpakaļ. No malas vērojot – abu starpā tā noris kā jautra rotaļa, kur gan saimniece, gan suns gūst pozitīvas emocijas. “Pēc šādām pastaigām Mia mājās ir mierīga,” novērojusi Velga.
Iespējams, piedalīsies izstādēs
Viņa prāto, kā gan cilvēkam var būt depresija, ja mājās ir dzīvnieks! Neviens tā mājās nesagaida kā suns, un katru reizi tā ir neviltota sajūsma, liels prieks, it kā nebūtu redzējušies mēnešiem ilgi. Nav vientulības sajūtas. “Suns – tas ir kā otrs cilvēks, var parunāties. Doma ir apmeklēt arī suņu skolu, bet baida tas, ka suņu skolā ir kopā liela auguma suņi un maza. Plānoju, ka Mia varbūt varētu piedalīties izstādēs. Nepieciešamās formalitātes jau ir nokārtotas. Redzēs, kā būs. Man liekas, ja mēs piedalīsimies izstādēs, tad viņa uzvarēs. Tik smuku suni, kāds ir man, neesmu redzējusi nevienam!” ar savu četrkājaino draugu lepojas Velga.
Viņa zina, ka ir svarīgi jau no mazotnes iemācīt sunim būt vienam mājās, lai viņš justos mierīgi, bez satraukuma, kamēr neviena nav mājās. “Tajos brīžos, kad eju prom, viņa tā uz mani skatās, ka ir grūti iziet no mājām un atstāt viņu vienu,” savas sajūtas neslēpj Velga.
Savukārt katra atgriešanās mājās ir īpašs mirklis gan sunītim, gan pašai Velgai. “Milzu prieks! Nevar iekrist depresijā, jo suns uzlabo garastāvokli ar savu dzīvesprieku un uzticību. Protams, ja mīl dzīvniekus. Uzticība ir fantastiska! Viņai ļoti patīk bērni. Man ir mazdēliņš, un viņi abi kopā labprāt spēlējas ar bumbu. Dēla ģimene ir Rīgā, man te ir mamma un tagad man ir arī suņuks,” laimīga ir Velga.
Uzziņa
Kavaliera karaļa Čārlza spaniels ir Lielbritānijas izcelsmes suņu šķirne, kura Latvijā nav populāra. Tos bieži kļūdaini uzskata par maza auguma kokerspanieliem, taču šīs šķirnes ir atšķirīgas. Mazie spanieli Eiropas mākslinieku gleznās sāka parādīties 15. vai 16.gadsimtā. Eiropas karaliskajos galmos un dižciltīgo cilvēku namos šie suņi bija ļoti pieprasīti. Stjuartu dinastijas laikā Kavaliera karaļa Čārlza spanieli kļuva vēl iecienītāki. Čārlzam I šie suņi esot ļoti patikuši, taču vēl ciešāk spanieli saistās ar Čārlzu II, jo savu nosaukumu ieguvuši karaļa Čārlza II valdīšanas laikā. Viņš izdeva rīkojumu, ka karaļa Čārlza spanieliem ir atļauts atrasties jebkurā publiskā vietā, ieskaitot parlamenta ēku.
AVOTS: “WIKIPEDIA.LV”
