“Tie, kam ir enerģija, noteikti radiet Gulbenē kinoteātri! Jūs noteikti varat katru dienu savākt vismaz 15 cilvēkus, kuri gribētu skatīties filmas uz lielā ekrāna,” tiekoties ar gulbeniešiem, sacīja Daira Āboliņa, kura ir filmu kritiķe, Kinematogrāfistu savienības biedre, Kultūras akadēmijas lektore, LTV žurnāliste un Rīgas kinoteātra “Splendid Palace” kuratore. Viņa mudināja saprast, ka šodien ir mainījusies kino rādīšanas tehnoloģija. Šodien kino – tas ir datora fails, kuru atver ar vienu klikšķi. Taču ir un paliek sajūta, bauda skatīties filmas uz lielā ekrāna.
“Ar ko atšķiras filmas skatītājs kinoteātrī no filmas skatītāja mājās? Mājās jums apnīk, jūs aizejat uz virtuvi pēc sviestmaizes. Un varbūt tālāk filmu skatāties vispār citā dienā. Kinoteātrī tas nav paredzēts. Filmu tur nevar patīt atpakaļ. Ko sapratāt, to sapratāt…” D.Āboliņa.
Filmu sastrēgums – tā kritiķe raksturoja Covid-19 pandēmijas seku ietekmi uz kino industriju. Pandēmijas laikā Holivuda savas jaunās filmas nesteidzās laist apritē. Toties interese par Eiropas filmām palielinājās, jo tās bija pieejamas. Kinoteātris “Splendid Palace” (Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Rīgas nami” struktūrvienība) izmantoja šo iespēju un strādāja arī tad, kad citi kinoteātri bija slēgti. Šim kinoteātrim ir arī sava mājaslapa, kur piedāvā par maksu skatīties filmas ar interneta palīdzību. Tas, protams, nav tas pats, kas būt lielajā kinoteātrī, taču skatīšanās mājas kārtībā maksā lētāk par ieejas biļeti kinoteātrī, sacīja D.Āboliņa. Starp citu, kinoteātris “Splendid Palace” nākamgad svinēs 100 gadus. Tur praktizē rīkot pirmizrādes jaunākajām latviešu filmām. Bez popkorna! To tur nepārdod, jo uzskata – traucē skatīties kino. Toties apmeklētāji var uz vietas nopirkt kafiju vai vīnu.
Pandēmija un latviešu filmas
D.Āboliņa kā kino nozares pārstāve runāja arī par to, ko gaida visa sabiedrība, visās dzīves jomās – pandēmijas beigas un ar to saistīto ierobežojumu vismaz mīkstināšanu, ja ne tūlītēju atcelšanu. Ar prieku viņa ziņoja – šobrīd Rīgā vaļā ir visi kinoteātri. Protams, darbs tur tiek nodrošināts, ievērojot epidemioloģiskās drošības nosacījumus.
Nacionālā kino 2021.gada balvas “Lielais Kristaps” pasākumu laikā notika vairāku jaunāko pašmāju filmu pirmizrādes: Armanda Zvirbuļa režisētā daudzsēriju mākslas filma “Krimināllieta iesācējam” (pēc Andra Kolberga romāna “Meklējiet sievieti” motīviem; 7 sēriju filmas tapšanu līdzfinansējusi valsts); Ivara Zviedra dokumentālā filma “Uz neredzīti, Brasa!”, kas atklāj dzīvi aiz Brasas cietuma vārtiem; Mārča Lāča sirreālā komēdija “Revolūcija”; filmas “Dusmukule” (režisore Dace Rīdūze) un “Diendusa” (Nila Skapāna pēdējā filma), un režisores Māras Liniņas “Čuči čuči”, kas domāta ļoti maziem bērniem (saņēma 2021.gada “Lielo Kristapu” kā labākā animācijas filma un bija iekļauta Berlīnes kino festivāla programmā); Andreja Verhoustinska dokumentālā filma “Delle” par mākslinieci Birutu Delli (saņēma 2021.gada “Lielo Kristapu” kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma). Turpmāk esot gaidāms vēl daudzu citu nacionālo filmu bums uz lielajiem ekrāniem.
“Mēs gaidām Viestura Kairiša jauno filmu “Janvāris”, kas ir par 1991.gada politiskajiem notikumiem. Gaidām Aigara Graubas filmu par grupu “Jumprava”. Gaidām Māra Martinsona filmu par godu Dziesmusvētku 150.gadadienai “Zeme, kas dzied”. Šīs ir tās lielās filmas, ko gaidām. Tie būs lielie stāsti. Tādi, kurus varēsim salīdzināt ar “Dvēseļu puteni”,” sacīja D.Āboliņa. Vēl viņa piesauca režisores Ilzes Kungas-Melgailes topošo spēlfilmu “Dzīve pārtraukta” par atmodas politiķi Itu Kozakeviču.
Ļoti dažāds mūsdienu kino
Pie skatītājiem nonāks jaunā režisora Matīsa Kažas pilnmetrāžas filma “Wild East. Kur vedīs ceļš”, ko viņš nodēvējis par vesternu un arī patiešām ieturējis labākajās šī žanra tradīcijās, iesaistot arī detektīva un komēdijas elementus un kopumā garantējot skatītājiem patīkamu atpūtu. Sastapšanos ar skatītājiem gaida arī M.Kažas spēlfilma “Neona pavasaris”. Mūsdienu drāmas centrā ir jauna meitene, kura nonāk Rīgas pagrīdes reivu pasaulē. D.Āboliņa to dēvē par ģimenes attiecību drāmu, kas parāda mūsdienu jauniešu dzīvi tādu, kādu līdz šim reti kurš uzdrošinājies rādīt. Tur ir narkotikas, dažādas dzimumattiecības.
Savu skatītāju gaida Latvijas un Igaunijas kopražojuma ģimenes filma “Ziemassvētki džungļos”, kas uzņemta Indonēzijā. Filmas idejas autors un producents ir Roberts Vinovskis, scenāriste – Lote Eglīte. “Tā ir filma, kura jau divus gadus gaida, kad to palaidīs uz ekrāniem,” komentēja D.Āboliņa. Turklāt tagad šai tipiskajai Ziemassvētku filmai būs konkurents – Aigara Graubas jaunā filma “Circenīša Ziemassvētki”.
Ceļā pie skatītājiem ir arī Dāvja Sīmaņa filma “Gads pirms kara”. Šī filma saņēmusi visvairāk “Lielā Kristapa” 2021.gada balvu. Filmas komandai piešķirtas labākā skaņu režisora (Sauļus Urbanavičs), labākās grima mākslinieces (Aija Beata Rjabovska), labākās filmas mākslinieces (Kristīne Jurjāne), labākā spēlfilmas operatora (Andrejs Rudzāts), labākā scenārista (Dāvis Sīmanis, Tabita Rudzāte, Uldis Tīrons), labākā aktiera otrā plāna lomā (Lauris Dzelzītis) un labākā aktiera galvenajā lomā (Petrs Buhta) balvas, kā arī filma ieguva labākās pilnmetrāžas spēlfilmas titulu. Filma ir par brīdi pirms Otrā pasaules kara un izceļas ar komplicētu domāšanu – stāsta D.Āboliņa.
2021.gada īpašais projekts
D.Āboliņa īpaši pievērsās pandēmijas laikā uzņemtajai spēlfilmai “Emīlija. Latvijas preses karaliene” , kuras tapšanu līdzfinansēja valsts. Starp citu, arī bijusī tirzmaliete Laima Muktupāvela (tagad Kota) ir sarakstījusi lasītāju augstu vērtētu romānu “Mīla. Benjamiņa”, kas arī stāsta par Emīliju. Taču filmas veidotāji uz šo avotu neatsaucas.
D.Āboliņa pati reiz esot piedalījusies firmas “Emīlija. Latvijas preses karaliene” masu skatos. Viņa zina, ko nozīmēja filmēšana pandēmijā ar visiem regulārajiem Covid-19 testiem. Šai filmai kinokritiķe prognozē daudz lielāku skatījumu skaitu nekā ir pašlaik. Viņasprāt, pagaidām jūtama pandēmijas ietekme. D.Āboliņa teica – pirmo reizi latviešu kino vēsturē vienu filmu veidoja tik daudzi scenāristi: Baņuta Rubess, Ivo Briedis, Aiva Birbele, Tabita Rudzāte, konsultanti Māra Zālīte, Ineta Lipša. Filmai ir arī četri režisori: Andis Mizišs, Kristīne Želve, Dāvis Sīmanis, Gints Grūbe. Turklāt šī ir pirmā filma, kuru mēdz saukt par producentu filmu. Tās producenti – Gints Grūbe, Inese Boka-Grūbe,Mistrus Media, kopproducenti “Tet Studio”, “Latvijas Televīzija”. Operators Andrejs Rudzāts saņēma 2021.gada “Lielo Kristapu” kā labākais savā arodā uzreiz par darbu pie divām filmām – “Emīlija. Latvijas preses karaliene” un “Gads pirms kara”.
“Tas būtībā ir tāds Holivudas modelis. Producents atlasīja tos cilvēkus, kuriem uzticēja uzfilmēt visas šīs filmas sērijas,” pastāstīja D.Āboliņa. Filmas titullomā ir Guna Zariņa, kura saņēma 2021.gada “Lielo Kristapu” kā labākā aktrise galvenajā lomā.
Ar ko izceļamies pasaulē?
Pasaules kinofestivālos Latvija tiek asociēta ar tā saucamajiem pieaugšanas stāstiem, jo tieši šādas filmas tiek pamanītas un novērtētas – sacīja D.Āboliņa. Tāda bija Renāra Vimbas 2016.gada filma “Es esmu šeit”, kas Berlīnes kinofestivālā saņēma “Kristāla lāci” nominācijā “14 plus”. 2013.gadā Jāņa Norda filma “Mamma, es tevi mīlu” arī tika atzinīgi vērtēta Berlīnes kinofestivālā. Bet, kā atzīst D.Āboliņa, diemžēl tagad festivāls nepaņēmis jauno latviešu “Neona pavasari”, nepaņēmis “Tizlenes”. Kinokritiķe teica – grūti latviešiem ar kaut ko pārsteigt pasauli. Turklāt mūsu aktieri ārpus savas zemes robežām nav zināmi. “Mums ir jāpārsteidz ar kaut kādiem ļoti personīgiem stāstiem. Maziem, personiskiem stāstiem. Visiem saprotamiem stāstiem. Šajā kategorijā mēs varam,” teica D.Āboliņa. Viņa pastāstīja – Ņujorkā Baltijas filmu festivālā rādīts latviešu vesterns “Wild East. Kur vedīs ceļš”. Un paticis, joki – saprasti. Rādīta tur arī filma “Emīlija. Latvijas preses karaliene”, bet, piedodiet, nav patikusi. “Viņiem likās – vēsture ir pārāk sagrozīta,” atklāja D.Āboliņa.
Kritiķe atzīst – līdz šim neviena latviešu filma nav varējusi pasaulē tikt līdz tā saucamajam A kategorijas konkursam.
“Mēs lēni kāpjam, bet mēs vēl neesam augšā,” D.Āboliņa.
Viņa pieminēja par latviešu brīnumbērnu saukto animatoru Gintu Zilbalodi. 2019.gadā viņš par savu pirmo pilnmetrāžas animācijas filmu “Projām” (“Away”) saņēma galveno balvu konkursa programmā “Contrechamp” Eiropas animācijas svarīgākajā festivālā Francijas pilsētā Anesī. 2019.gadā G.Zilbalodis par šo filmu saņēma arī “Lielo Kristapu”.
D.Āboliņa zināja teikt, ka G.Zilbalodis pilnīgi viens pats uztaisījis šo pilnmetrāžas animācijas filmu. Pats visu uzzīmēja, pats uzrakstīja scenāriju, pats izdomāja stāstu. Stundu un 20 minūtes garai filmai! Pats arī uzrakstīja mūziku tai filmai. Viņš bija absolūts autors! Tādu gadījumu pasaulē vairāk nav,” teica D.Āboliņa. Filma “Projām” ir stāsts par zēna draudzību ar putniņu, taču to var uzskatīt arī kā stāstu par pasaules radīšanu – sacīja kinokritiķe. Tagad G.Zilbalodis veido jaunu filmu vienlaikus trīs valstīs, un filmas budžets ir 4 000 000 eiro, pastāstīja D.Āboliņa.
– Diāna Odumiņa
Skatītākās latviešu filmas Latvijas kinoteātros
2020.gadā
* “Pilsēta pie upes” – spēlfilma, kuras scenārists un režisors ir Viesturs Kairišs (noskatījās 70 372 cilvēki);
* Andreja Ēķa režijas spēlfilma “Klases salidojums 2” (46 261);
* Dzintara Dreiberga režijas spēlfilma “Dvēseļu putenis” (226 984) – Nacionālā kino 2020.gada balva “Lielais Kristaps” kā labākajai pilnmetrāžas spēlfilmai.
2021.gadā
* “Emīlija. Latvijas preses karaliene” (18 276) – Nacionālā kino 2021.gada balva “Lielais Kristaps” kā labākajai daudzsēriju filmai.
* Režisores Martas Elīnas Martinsones veidotā pusaudžu 21.gadsimta sākuma noskaņas komēdija “Tizlenes” (16 077).
Fakti
* 2021.gadā Latvijas kinoteātri bija slēgti vairāk nekā septiņus mēnešus; kinoteātru apmeklētāju skaits bija par 44 procentiem mazāks nekā 2020.gadā.
* Portālā “Filmas.lv” šobrīd ir ievietotas 323 Latvijas filmas, kuras var par brīvu noskatīties jebkurā brīdī visā Latvijas teritorijā.
* Pasaules godalgotākās jaunākās latviešu filmas:
– režisores Daces Pūces pilnmetrāžas debijas spēlfilma “Bedre” 2020.gadā saņēma “Grand Prix” kā labākā pilnmetrāžas spēlfilma Lībekas kinofestivālā Vācijā un tāpat arī 2021.gada starptautiskajā kinofestivālā “Baltijas debijas”;
– režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas pilnmetrāžas animācijas filma “Mans mīļākais karš” 2020.gadā saņēma galveno balvu Ansī starptautiskajā animācijas festivālā kategorijā „Contrechamp”, kā arī kritiķu apvienības „SensCritique” balvu;
– režisora Vitālija Manska filma “Gorbačovs. Paradīze” 2020. gadā Amsterdamas dokumentālā kino festivālā ieguva balvu par labāko pilnmetrāžas filmas režiju; filma ir bijusi nominēta arī 14. Āzijas un Klusā okeāna kino balvai jeb tā dēvētajam Āzijas “Oskaram”.
