Ar mākslinieka Alekseja Naumova stāstījumu, kas tikpat košs kā viņa gleznas, Stāmerienas pilī sestdien tika atklāta izstāde “Domājot par Lampedūzu. Latvija, Itālija…”. Izstāde būs skatāma līdz 31.augustam, un iesaku izmantot šo izdevību.
Pavisam 57 mākslinieka A.Naumova darbi izvietoti pils 11 telpās, kā arī lielajā vestibilā. Pats mākslinieks un visi klātesošie izstādes atklāšanā nonāca pie viena secinājuma – vērienīgie darbi iegūluši pils telpās, it kā tiem te būtu vienīgā vieta. Pats A.Naumovs pajoko, ka dažas gleznas uzreiz atradušas savu vietu pilī, bet ar dažām viņam nācies staigāt vairākas reizes pa lielajām pils kāpnēm augšā un lejā, lai atrastu piemērotu vietu. Taču ar rezultātu viņš apmierināts un Stāmerienas pils viņam šķiet īpaša vieta ar īpašu senatnes šarmu. Savukārt mums, kas piedalās atklāšanā, tas ir lielisks ceļojums ar izcilu mākslinieku un interesantu personību viņa krāsu pasaulē.
A.Naumovs Stāmerienas pilī neciemojas pirmo reizi, viņš te viesojies kopā ar studentiem un gleznojis. Viņu sajūsmina izjust reālas vietas, kur pats leģendārais rakstnieks Džuzepe di Lampedūza sēdējis un rakstījis “Gepardu”, kur dzēris konjaku vai nodevies pārdomām, vai saviesīgām sarunām ar pils saimnieci un savu mīļoto Aleksandru fon Volfu.
Pils saimniece Edīte Siļķēna uzdāvina A.Naumovam grāmatu “Vienā dejā savijušies mūži” par Aleksandras un Lampedūzas neparasto dzīvesstāstu. E.Siļķēna savelk paralēles ar Lampedūzu un A.Naumovu – abi radošas izcilas personības, viņus vieno košas krāsas un mīlestība uz dienvidiem un gaismu. Pat nedaudz līdzīgi izskatā, E.Siļķēna pajoko, mākslinieks tam nepretojas.
Grāmatā ir fotogrāfija ar Lampedūzu ziemā uz Stāmerienas pils fona ar kažociņu un dūrainīšiem rokās, tās reprodukciju rāda E.Siļķēna. Dūrainīši A.Naumovam izraisa asociācijas, kā viņš gleznojis ļoti aukstā laikā – mīnus 19 grādos, bet ūdens, ar ko atšķaida akrilu, sācis sasalt. Vajadzējis kaut kā atrisināt situāciju, tāpēc ūdens vietā izmantots alkohols. Izrādās, var gleznot arī ar degvīnu, secina mākslinieks.
A.Naumovs arī bijis ciemos Palermo pie Lampedūzas audžudēla, kur pretstatā bijis ļoti karsti un krāsaini. Paguvis vēl satikties ar viņu, jo, izrādās, maija sākumā rakstnieka mantinieks aizgājis mūžībā. Arī pils saimniecei Edītei ar komandu vēl pirms dažiem mēnešiem izdevās Palermo satikties ar dižā rakstnieka audžudēlu un, kā piebilst A.Naumovs, īstu aristokrātu, ar ko bijis ļoti interesanti parunāt. “Divas brīnišķīgas kultūras – Itālijas un Latvijas – ir savienojis Lampedūza!” trāpīgi secina mākslinieks.
Izstādē Stāmerienas pilī, protams, skatāmi arī Palermo tapušie darbi, arī Lampedūzas pils, kā arī citu Itālijas pilsētu – Venēcijas, Florences – ainavas. “Nesen atkal biju Venēcijā, man ļoti patīk tā gaisma,” uzsver mākslinieks, un tas arī saprotami, ka dienvidu zemēs gaismas ir daudz un krāsas ir daudz košākas nekā pašu mājās. “Bieži krāsa man ir kā sižets,” atklāj A.Naumovs, jo, kā zināms, viņš glezno tikai ainavas, ko pats redz ar savām acīm, tādēļ dodas uz dažnedažādākajām vietām visā pasaulē, un top ainavas. Mākslinieks stāsta, ka reizēm process, kad atrodi īsto rakursu, kā iemūžināt ainavu, ir daudz garāks nekā gleznas tapšanas brīdis. Ir bijis, ka pat mērots tūkstoš kilometru, lai atrastu īsto skatu, bet pati glezna top apmēram trīs stundās, tad, protams, mājās vēl tiek piestrādāts.
Taču izstādē nav tikai dienvidu zemju košās ainavas, ir arī mūsu Latvija. Virs pils lielā kamīna vestibilā iegūlusi liela formāta glezna “Zaļā Vidzeme”, ir tāpat arī vēl citas gleznas ar Latvijas vietām, piemēram, Rundāles pili. Ir arī vienkārši makšķernieki ostā. Tur māksliniekam atkal košs stāsts. Kad viņš gleznojis šo darbu, makšķerējuši vairāki vīri un pie mākslinieka pienācis kāds makšķernieks, kurš teicis, ka nevajag gleznot to, kas neko nemāk noķert.
Arī E.Siļķēna saņem dāvanu no mākslinieka – gleznu ar Stāmerienas pili, kura tapusi iepriekšējā vakarā pirms izstādes atklāšanas. “Bija labs laiks, gaisma,” piebilst mākslinieks. Viņš vēl un vēl jūsmo par pils iekšpusi un sienām, ko nav sabojājis eiroremonts, viņš novērtē, ka katra siena šeit ir vēstures lappuse.
