Atraitnītes ir krāsainas un košas pavasara vēstneses. To ziediņi ir gana izturīgi un spēj paciest arī ne visai patīkamus laika apstākļus un arī aukstumu. Atraitnītes sāk ziedēt agri pavasarī un spēj izturēt salnas pat līdz mīnus 7 grādiem. Tagad ir tieši atraitnīšu izgājiens. Tās lieliski iederas gan puķu dobēs, gan uz balkona. Ciemojoties pie Kristīnes Gangnusas, kura darbojas zemnieku saimniecībā “Vāveres” Daukstu pagastā, “Dzirkstelei” bija iespēja izbaudīt īstu pavasari – ziedi, to smarža, siltums un gaisma. Šobrīd siltumnīcās viskošāk zied tieši atraitnītes, kā arī savus ziedus ver krāsainās petūnijas, pelargonijas un kalibrahojas.
Daukstu pagasta zemnieku saimniecības “Vāveres” siltumnīcā podiņos krāšņi saziedējušas sīkziedu un lielziedu atraitnītes. Tās ir pirmās puķes, ko sāk tirgot ziedu un stādu audzētāji. “Piemēram, pagājušajā nedēļā ļoti labi jau pirka atraitnītes. Mēs tās tirgojam gan pie “Betas”, gan ceturtdienas tirdziņā, un ir klienti, kas paši atbrauc pie mums,” stāsta Kristīne Gangnusa.
Lai atraitnītes būtu norūdījušās, Kristīne tās no apkurināmās siltumnīcas pārnes uz neapkurināmo.
“Ir, kas tirgo atraitnītes uzreiz no apkurināmajām siltumnīcām, un tad cilvēki sūdzas, ka visas nobirst, bet iemesls tam – atraitnītes nav pastāvējušas zemākā temperatūrā. Pirms stāda tās ārā, ir labāk, ja atraitnītes tiek norūdītas neapkurināmā siltumnīcā. Tagad tās jau var droši stādīt dobēs vai puķu kastēs, jo naktīs vairs nesola tik lielus mīnusus. Pēc aukstas nakts gan ir tā, ka no rīta labāk uz tām neskatīties, bet, dienai iesilstot, tās atdzīvojas,” smaida Kristīne.
Viņa stāsta, ka atraitnītes neaudzē no sēklām, bet gan iepērk mazus stādiņus, kuri ir miksēti, ar domu, lai sazied dažādu krāsu atraitnītes. Jāņem vērā, ka smaržīgākas ir tieši sīkziedu atraitnītes. “Vienīgais, ko sējam, ir gurķi un tomāti. Puķēm mēs iepērkam mazus mini stādiņus, tad izpiķējam un audzējam,” saka Kristīne.
Jaunums – kapu kopiņu zaļumi
Bez atraitnītēm siltumnīcā vēl tiek audzētas daudz un dažādas puķes: vasaru mīlošās balzamīnes, kas izceļas ar košajiem ziediem, bagātīgi ziedošās verbenas, nokarenās pelargonijas, bakopas, samtenes ar biezajiem ziediem, begonijas. Katrs stāds tiek aprūpēts un izlolots. “Šogad izmēģināsim arī solēnijas, būs arī dažādi nokarenie zaļumi, starp tiem arī iecienītās “peļu austiņas”. Šie zaļumi patiešām arī izskatās kā peļu austiņas, ko skaisti var izmantot, kombinējot ar puķēm gan podos, gan balkona kastēs. Šogad mums būs jaunums – uz kapu kopiņām stādāmie zaļumiņi. Izmēģināsim, tad jau redzēs, kā būs. Šogad pamēģināsim audzēt arī arbūzus. Tas būs pašu eksperiments,” saka Kristīne.
Siltumnīcās ir arī lilijas, kas arī ir pieprasītas puķes, īpaši ar pildītajiem ziediem un smaržīgās. Tās zied uz izlaidumu laiku – jūnijā, arī jūlijā.
Kristīne novērojusi, ka vienas no iecienītākajām puķēm ir eklonas jeb akmenssēkles, lietuspuķes. Nelielais puķu krūms visu vasaru ir kā noklāts ar skaistiem un daudzkrāsainiem ziediem. “Tās aug tādas kā pīpenītes, un ziedi ir dažādās krāsās – violeti, balti, dzelteni, sarkani ar baltiem vidiņiem. Tās ir dažādās krāsās, stāda dobēs. Šīs puķes cilvēki jau gaida, un, tiklīdz ziedēs, tā ir klienti, kuri uzreiz būs tām pakaļ. Reizēm ir tā, ka mums tās pat līdz tirgum nenonāk. Pārsvarā atbrauca uz mājām un izpirka,” stāsta Kristīne.
Iecienītas ir arī krāsainās petūnijas un kalibrahojas. “Ja balkons ir dienvidu pusē, tad labāk izvēlēties nevis petūnijas, bet gan kalibrahojas, jo tām nevajag tik daudz mitruma. Savukārt petūnijas ir ļoti bieži jālej, tās daudz dzers,” paskaidro Kristīne.
Petūnijas, kalibrahojas, dažādi zaļumi tiek kombinēti puķu podiņos. Kristīne novērojusi, ka šādi puķu podi ir ļoti iecienīta dāvana Mātes dienā. “Lielāko daļu puķu podu uz tiem datumiem arī iztirgojam. Savukārt, kad sākas kapusvētku laiks, pieprasītas ir ledenes un begonijas. Pārējās, ko tad katrs vēlas, to arī stāda. Pārsvarā visu arī iztirgojam. Pērn bijām ledeņu stādiņus par daudz iepirkuši, tad šogad tās paņēmām mazāk,” stāsta Kristīne.
Savukārt izcilās ziedētājas lobulārijas vairs netiek audzētas, jo pērn tām uzbruka melni kukainīši un divu dienu laikā tās noēda. “Mēs domājām, ka izglābsim. Smidzinājām. Pārnesām uz citu siltumnīcu, bet nekā, jo tie kukaiņi atrada tās arī tur un apēda. Nezinu, kas tie tādi bija, bet šo puķu mums arī vairāk nav,” saka Kristīne.
Lielāks pieprasījums pildītajām tulpēm
Lai arī novadā ir citi ziedu audzētāji, Kristīne atzīst, ka konkurenci savā starpā īpaši neizjūt. Katram ir savs klientu loks, turklāt pircēji, kuriem kārotā puķe neizaug tāda, kā vēlējušies, nākamajā gadā meklē stādus pie cita puķu audzētāja.
Arī Covid-19 laiks nav atstājis īpašas sekas vai kā citādāk ierobežojis. Pieprasījums pēc ziediem bijis arī pandēmijas laikā. Cilvēkiem patīk ziedi, viņi pēc tiem alkst un dāvina tuviniekiem. To šajos gados pierādījis arī tulpju laiks. Katru gadu Kristīne mājas pagrabā audzē vairākus tūkstošus tulpju, kuras viskrāšņāk sazied uz 8.martu.
“Kad tās zied, ievietoju informāciju sociālajos tīklos, piegādājam tās klientiem paši, un nekādu problēmu. Cilvēki grib ziedus, vēlas apsveikt. Mēs esam pārgājuši tikai uz pildīto tulpju ziedu audzēšanu, jo tādām tulpēm ir arī lielāks pieprasījums. Parastās tulpes ir parastās, un tās ir visiem. Šogad bija ļoti daudz tirgotāju, kas tulpes bija saveduši, nevis paši audzējuši. Īpaši tas bija novērojams pie “Betas”. 7.martā bijām kādi seši tulpju tirgotāji, divi no kuriem audzē tās paši, pārējie saveduši. Visiem bija parastās tulpes, un cenas īpaši neatšķiras. Pircējam, man šķiet, ir vienalga, vai viņš pērk tulpes no tā, kurš pats izaudzē, vai no tā, kurš tās ir atvedis. Tāpēc ir labi, ka mums ir pildīto ziedu tulpes. Pirmkārt, tās smaržo, jo parastās tulpes nesmaržo, otrkārt, tām ir skaists zieds, kas atgādina peonijas ziedu. Un šāds pušķis izskatās daudz kuplāks nekā no parastajām tulpēm. Mums bija tulpes sarkanā, rozā, dzeltenā, violetā, sarkanā ar dzeltenu maliņu, oranžā krāsā. Vēl tagad ir, kas painteresējas, vai tulpītes vēl ir,” smaida Kristīne.
Poļu un grieķu zemenes izkonkurē vietējās
Iepriekšējos gados “Vāverēs” jau maija beigās siltumnīcās ienācās arī pirmā zemeņu raža. Šogad no zemeņu audzēšanas un piedāvāšanas tās tirgū pircējiem viņi ir atteikušies. “Poļi, grieķi…” atzīst Kristīne, liekot saprast, ka poļu un grieķu zemenes izkonkurē vietējās. “Tā ir pašu cilvēku izvēle. Šogad pie “Betas” jau tirgo zemenes trīs vietās. Un kāda ir to cena? Reāli pat tīrumā vairs nav jēgas tās audzēt. Mums nav arī tik lielas platības – vairāki hektāri, lai pievērstos to audzēšanai. Audzēsim tīrumā, bet tikai pašu vajadzībām. Arī siltumnīcā mums tās ir priekš sevis un jau sāk ziedēt,” stāsta Kristīne.
– Inita Savicka
