Liena Silauniece: “Jānāk pie mums, mēs stāstām, lai palīdzētu jaunietim pieņemt labāko lēmumu. Labāko viņam pašam, nevis mūsu izglītības iestādei.”
“VĒLOS VĒRST UZMANĪBU uz to, ka Gulbenes novada skolēniem netiek nodrošināta iespēja iegūt vispārējo vidējo izglītību pilsētā/novadā, kurā tie dzīvo/ir deklarēti, respektīvi – Gulbenes novada vidusskolā!” šādu e-pastu no kāda skolēnam mammas saņēma “Dzirkstele”.
Radušās neskaidrības
Sieviete raksta: “Saskaņā ar “gulbene.lv” pieejamo informāciju, Gulbenes novadā ir viena vienīgā skola, kurā teorētiski ir iespēja iegūt vidējo izglītību. Diemžēl realitāte izrādās citāda. Par uzņemšanu 10. klasē ievietotajā dokumentā “Kārtība, kādā skolēni tiek uzņemti Gulbenes novada vidusskolas 10. klasē” ir norādīti šādi nosacījumi, proti, vidusskolas 10. klasē tiek uzņemti skolēni, kuri saņēmuši apliecību par vispārējo pamatizglītību un sekmju izrakstā nav vērtējumu, kas zemāki par 4 ballēm, latviešu valodā, matemātikā, angļu valodā nav zemāki par 5 ballēm, vērtējumi centralizētajos eksāmenos nav zemāki par 20 procentiem. Skolēniem, kuri ir atbrīvoti no valsts pārbaudes darbiem – gada vērtējumi sekmju izrakstā nav zemāki par 5 ballēm, atbilstoši izvēlētajam mācību virzienam nav zemāks par 6 ballēm attiecīgos mācību priekšmetos.”
Sieviete akcentē, ka Izglītības un zinātnes ministrija 2025. gadā 9. klašu skolēniem nepaaugstināja minimālo nepieciešamo snieguma slieksni centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10 uz 15 procentiem, kā sākotnēji bija plānots. “No minētā secināms, ka visi skolēni, kuri eksāmenos ieguva noteiktos 10 procentus, vairāk vai mazāk veiksmīgi pabeidza 9. klasi un ir tiesīgi iestāties nākamajā izglītības iestādē, lai iegūtu vidējo izglītību. Tomēr Gulbenes novada vidusskolas ieskatā tas, ka eksāmeni nokārtoti, nav rādītājs bērnu uzņemšanai. No uzņemšanas noteikumiem saprotams, ka tiem bērniem, kuriem ir kaut viena atzīme, kas zemāka par 4 un 5 ballēm, automātiski tiek liegta iespēja iegūt vispārējo vidējo izglītību Gulbenes novadā esošajā vienīgajā vidusskolā, lai gan viņi eksāmenus ir nokārtojuši. Kā arī secināms, ka skolēni var netikt uzņemti vēlamajā mācību programmā, ja konkrētos mācību priekšmetos atzīme ir zemāka par 6 ballēm. Līdz ar to rodas pamatots jautājums – ko darīt bērnam, ja viņš ir nokārtojis eksāmenus un vēlas turpināt mācīties dzimtajā pilsētā, bet novadā pieejamā vienīgā vidusskola ir uzstādījusi tādu latiņu, kura nav pārvarama visiem vidējo izglītību iegūt gribošiem bērniem?” jautā sieviete.
Viņa atzīst, ka var vainot bērnus, kas nav mācījušies pietiekami uzcītīgi, bet uzsver, ka neapmierinošām atzīmēm var būt dažādi cēloņi. “Turklāt tas, ka bērns pamatskolā ir mācījies slikti, nav iemesls, lai viņu automātiski ieskaitītu pie pabirām, kurām nav tiesību mācīties “prestižajā” Gulbenes novada vidusskolā! Ko viņiem darīt – bezmērķīgi klaiņot apkārt vai sākt strādāt kokzāģētavā? Uzskatu, ka katrā novadā ir jābūt vismaz vienai skolai, kurā var mācīties visi bērni, kuri ir ieguvuši pamatizglītību. Citādi kāda gan ir jēga no pamatizglītības, ja nav skolas, kur bērniem turpināt mācības?” jautā viņa.
Papildus ir komentārs par motivācijas vēstuli, kura skolēniem jāraksta tad, ja kāda atzīme tomēr nav atbilstoša uzņemšanas noteikumos noteiktajam (tas neattiecas uz atzīmēm, kas mazākas par 4 ballēm, jo tādus bērnus automātiski “atsijā”). Motivācijas vēstulē skolēns brīvā formā pamato vēlmi mācīties Gulbenes novada vidusskolas 10. klasē, kā arī apgūt kādu no piedāvātajiem pamatvirzieniem (nosauc to un pamato izvēli) un atbild uz šādiem jautājumiem: kāda ir personīgā motivācija iegūt vidējo izglītību, kā vidējās izglītības iegūšana palīdzēs realizēt karjeras mērķus, kuri mācību priekšmeti ir prioritāri nākotnes mērķa sasniegšanai un kā sevi tajos līdz šim ir apliecinājis/-usi, kā arī raksturo talantus un intereses, un kā tie palīdzēs sasniegt mērķi – iegūt vidējo izglītību – un darboties dažādās aktivitātes skolas laikā.
Kāda iemesla dēļ bērniem tiek likts taisnoties par to, ka viņi vēlas iegūt vispārējo vidējo izglītību dzimtajā pilsētā? Kāpēc piecpadsmitgadīgiem bērniem jāpamato, kā vidējā izglītība palīdzēs realizēt karjeras mērķus? Manuprāt, nevienam cilvēkam nav jātaisnojas par to, ka viņš vēlas iegūt izglītību, un arī par to, ko viņš līdz šim ir sasniedzis, nemaz nerunājot par talantiem! Iespēja iegūt izglītību ir jādod visiem bērniem, neprasot nekādu īpašu taisnošanos vai filozofēšanu par to, kas viņi kādreiz gribētu būt. Turklāt kā gan piecpadsmitgadīgi bērni var zināt, ko viņi vēlēsies darīt nākotnē? Pat pabeidzot vidusskolu ne man, ne maniem klasesbiedriem nebija ne jausmas, ko mēs vēlētos sasniegt karjeras ziņā (protams, izņemot pāris atsevišķas personas), bet tas nav traucējis katram gūt panākumus tālākajā dzīvē. Līdz ar to prasīt paskaidrojumus no tikko pamatskolu pabeiguša bērna par to, ko mācīšanās Gulbenes novada vidusskolā varētu viņam sniegt karjeras mērķu sasniegšanā, ir absurda! Papildus ir jautājums par to, vai skola ir tiesīga prasīt iesniegumā par uzņemšanu skolā iekļaut punktu par to, ka vecāks apliecina, ka viņa bērns apņemas iesaistīties un dot savu ieguldījumu konkrētās ārpusstundu aktivitātēs?” raksta mamma.
Šodienas vidusskola ir mainījusies
Sakarā ar saņemto kritisko vēstuli un pretenzijām tajā Gulbenes novada vidusskolas direktore Liena Silauniece “Dzirkstelei” saka – viņas vadītās vidusskolas un citu Latvijas vidusskolu nosacījumi skolēnu uzņemšanai mācībām 10. klasē neatšķiras. Visur vidusskolā uzņem audzēkņus ar sekmīgiem vērtējumiem. Kāpēc Gulbenes novada vidusskola ir centusies savās prasībās “pacelt latiņu”, to L.Silauniece argumentē tā: “Bija brīdis, kad vidusskolā uzņēmām pilnīgi visus, nenosakot nekādus ierobežojumus. Bet redzējām, ka ne visi skolēni spēj apgūt vidusskolas mācību vielu un ar laiku tiek atskaitīti. Tā vēlāk notiek, ja skolēns iepriekš pamatskolā ir bijis nesekmīgs kādā no mācību priekšmetiem.”
Esot, protams, arī izņēmuma gadījumi, labie piemēri, kad tāds skolēns, kuram pamatskolā tik labi neveicās, vidusskolā saņemas, cenšas un tiek galā. Tieši šādu izņēmuma gadījumu dēļ Gulbenes novada vidusskola ir ieviesusi aicinājumu saviem potenciālajiem 10. klases skolēniem, lai noformulē motivāciju, kāpēc vēlas turpināt izglītību, kādu profesionālo karjeru plāno veidot. Pat iesaka vispirms doties parunāt pie novada Izglītības pārvaldes karjeras konsultanta. L.Silauniece saka – daudzi 9. klases beidzēji dokumentus iesniedz nevis vienā vai pāris skolās, bet pat trijās uzreiz, lai pēc tam izvēlētos, kur turpināt izglītību.
Gulbenes novada vidusskola ar saviem potenciālajiem 10. klases reflektantiem gatava runāt, skaidrot, lai jaunietī veidotos izpratne.
L.Silauniece saka: “Jānāk pie mums, mēs stāstām, lai palīdzētu jaunietim pieņemt labāko lēmumu. Labāko viņam pašam, nevis mūsu izglītības iestādei. Gadās, ka 9. klases beidzējs atnāk stāties vidusskolā un stāsta, ka viņu interesē pavārmāksla. Bet tāpēc nav trīs gadi jāsēž vidusskolā, lai pēc tam aizietu uz tehnikumu, jo tur gatavo pavārus. Augstskolā pavārus negatavo!” teic L.Silauniece.
Gulbenes novada vidusskolai nav vienalga, kādi būs vidusskolēnu mācību sasniegumi, viņa skaidro, ka nav gatavi uzņemt 10. klasē visus bez izņēmuma. “Kas tā būtu par skolu, kurai nākas atskaitīt tik daudz vidusskolēnu?!” prāto L.Silauniece.
Izšķiroša nozīme sadarbībai ar vecākiem
Viņa pieļauj, ka varbūt kaut kur citur Latvijā kāda vidusskola patiešām arī praktizē visu jauniešu uzņemšanu 10. klasē bez izņēmuma, bet tad tas notiek tikai tāpēc, lai 1. septembrī uzrādītu pēc iespējas lielāku audzēkņu skaitu, kaut gan turpmāk noteikti seko atbirums “10. vai 11., vai 12. klasē, jo jaunietis izkrīt eksāmenos”. Pēc L.Silaunieces domām, tāda pieeja ir negodīga, pirmkārt, pret jauniešiem.
“Pieredze rāda, ka vidusskolā ir jāapgūst apjomīga mācību viela un ir jāiegulda darbs,” teic L.Silauniece.
Šobrīd 9. klases beidzējiem, kuri vēlas tālāk mācīties Gulbenes novada vidusskolā, ir jāatbilst “ideālajam variantam” ar domu, ka šie audzēkņi sekmīgi apgūs izvēlēto programmu. Pamatskolas beidzējam, kuram kādā no priekšmetiem “vērtējums ir zemāks” par prasību līmeni, vidusskolā mācīties nav neiespējami, taču ir grūti, jo nepieciešams papildu darbs – skaidro L.Silauniece.
Viņa arī uzsver, ka šodienas vidusskola ir mainījusies. Tagadējo vidusskolēnu vecāki reiz ir mācījušies pavisam citādā vidusskolā. Šodien vidusskolā nav jānāk “atsēdēt trīs gadus, lai pēc tam turpinātu mācīties, piemēram, tehnikumā”, jo tad tā “ir lieka laika tērēšana”. Tad uzreiz ir jāiet uz tehnikumu jau pēc 9. klases, saka L.Silauniece. Viņa vērš uzmanību, ka šodienas vidusskola ir domāta tiem jauniešiem, kuri turpmāk plāno mācīties augstskolā. Taču arī tehnikumos negrib uzņemt 9. klases beidzējus, kuriem ir nesekmība.
“Es saprotu, kur ir problēma un vecāku bažas. Un ir ļoti labi, ka šī problēma ir aktualizēta. Šis jautājums pat nav jāadresē man kā Gulbenes novada vidusskolas direktorei. Tas ir jāadresē novada pašvaldībai. Mums tiešām ir viena vienīgā vidusskola. Un viss. Ir arī sadarbība ar Ogres tehnikumu Rankā. Ir jādomā vēl par profesionālās ievirzes izglītības iegūšanas iespējām novadā. Šī ir problēma. Un tāda problēma ir ne tikai Gulbenes novadā, bet arī citur. Proti, ja bērnam kaut kur ir nesekmīgs vērtējums, ir grūti atrast izglītības iestādi, lai mācītos pēc 9. klases pabeigšanas. Kur tad palikt tam bērnam, kurš pamatskolas beigšanas eksāmenus ir nokārtojis, sasniedzot 10 procentu slieksni, bet viņam ir nesekmīgs gada vērtējums!? Viņu nevēlas ņemt neviena skola, jo saprot – būs mācību priekšmets, kurā viņam neveiksies, un, visticamāk, 10. klases beigās viņu nāksies atskaitīt par nesekmību. Ministru kabineta noteikumi mums pasaka: vidusskolā skolēns nevar tikt pārcelts no klases uz klasi nesekmīgs; vidusskolā nav pagarinātā gada. Vidusskolā ir jāmācās tā, lai gada vērtējums būtu sekmīgs – virs 4 ballēm. Te nu jāsaka, ka pamatskolā ir jādara viss, lai bērns sekmīgi beigtu 9. klasi. Nesekmīgam vērtējumam nevajadzētu būt,” saka L.Silauniece.
Analizējot iemeslus, kāpēc tagad aktualizējusies šāda problēma, L.Silauniece spriež, ka “tās ir koronavīrusa pandēmijas sekas”, kad radās “robi” skolēnu zināšanās un bija saskarsmes grūtības, pēc mājsēdes atsākot apmeklēt skolu klātienē.
“Gandrīz divus gadus skolēni mācījās attālināti! Pierada strādāt individuāli. Pēc tam bija grūti atsākt mācīties kopā ar citiem. Te vecākiem ar skolu ir ļoti jāsadarbojas. Kopā jāstrādā, lai bērns 9. klasi patiešām pabeidz sekmīgi. Ja tas nav laikus izdarīts vai nav izdevies to izdarīt, tad ir jautājums, kur tālāk mācīties. Un ja vēl bērnam nav nekādas intereses. Bet tad vidusskola nebūs glābiņš,” viņa saka.
L.Silauniece arī uzsver, ka par bērnu sekmēm, par viņu profesionālās karjeras plānošanu ir atbildīga ne tikai skola, bet arī vecāki. “Svarīga ir vecāku līdzatbildība,” saka L.Silauniece.
Par to, vai reflektantam patiešām, kā to prasa Gulbenes novada vidusskola, ir jāapņemas arī aktīvi piedalīties skolas sabiedriskajā dzīvē un interešu izglītības apguvē, L.Silauniece saka: “Mēs mudinām attīstīt talantus. Ir, protams, arī gadījumi, kad skolēns nevēlas. Svarīgi ir arī bērnos audzināt savas skolas lokālpatriotismu.”
Izglītības pārvalde skaidro uzņemšanas nosacījumus
Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Kablukova “Dzirksteli” informē par uzņemšanas nosacījumiem izglītības posmos.
Obligātās izglītības posmā – no 5 gadu vecuma līdz 9. klases beigšanai – izglītības iestādes nedrīkst noteikt uzņemšanas kritērijus, kas balstīti uz bērna iepriekšējo zināšanu līmeni. Savukārt vidējās izglītības posmā (10.–12. klase) skolām ir tiesības noteikt uzņemšanas kārtību, tajā skaitā prasības attiecībā uz iepriekšējiem mācību sasniegumiem.
Šādi nosacījumi kalpo kā būtisks orientieris gan skolēniem, gan viņu vecākiem, ļaujot saprast, ka sekmīgai mācību turpināšanai vidusskolā ir nepieciešams noteikts zināšanu līmenis. Tāpat jāņem vērā, ka nesekmīgi vērtējumi vidusskolas posmā var būt pamats skolēna atskaitīšanai no izglītības iestādes.
To regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām…”, kuros: 25.3. punktā noteikts, ka 10. līdz 11. klases skolēns tiek pārcelts nākamajā klasē tikai tad, ja visos mācību priekšmetos ir saņemti vērtējumi, kas nav zemāki par 4 ballēm; 36. punkts nosaka, ka vispārējās vidējās izglītības programmās skolēnu neatstāj uz otru mācību gadu.
Gulbenes novada vidusskola gadījumos, kad 9. klases beigās skolēna zināšanas nav pietiekamas, piedāvā individuālas pārrunas ar skolēnu un viņa vecākiem, lai pārrunātu tālākās izglītības iespējas un sniegtu nepieciešamo atbalstu.
“Apzināmies, ka izvēlēties atbilstošu mācību virzienu pēc 9. klases nav vienkārši, tādēļ katrā novada skolā pieejams karjeras konsultants, kurš sniedz individuālas konsultācijas. Tās palīdz skolēnam izprast savas intereses un stiprās puses, kā arī izvērtēt, kuras izglītības iestādes un programmas vislabāk atbilst viņa nākotnes iecerēm. Vasara ir īstais brīdis, lai stiprinātu zināšanas un novērstu mācību robus, nodrošinot veiksmīgu pāreju uz nākamo izglītības posmu,” saka D.Kablukova.
- Diāna Odumiņa, Inita Savicka
