Beļavas pagasta bitenieka Rolanda Krevica bišu dravu Stradu pagastā pagājušajā nedēļā apciemoja lācis.
R.Krevics “Dzirkstelei” stāsta, ka šī ir ceturtā reize, kad viņa dravā viesojas lācis. Šoreiz tas notika Stradu pagastā un posta darbi nav lieli – apēsti daži rāmīši ar medu, kuri izmētāti pa visu pļavu, kā arī stropa detaļas aiznestas tālāk, bet bites, par laimi, ir dzīvas un viss jau ir sakopts. Lācis apciemojis dravu, kura atrodas 20 metru attālumā no dzīvojamās mājas, tiesa, tur gan cilvēki dzīvo tikai brīvdienās.
“Uzreiz nākamajā dienā uzliku elektrisko ganu, un lācis vairs nebija nācis, lai gan viņiem ir tendence – ja viss mierīgi izdodas, tad nākamajā naktī atkal ir klāt,” stāsta R.Krevics.
Viens no drošības pasākumiem ir elektriskais gans, kas iežogo stropus. “Zinu biškopi, kuram pēc ziemas elektriskais gans nebija pieslēgts, bet drātis palikušas, jo pa ziemu, kā zinām, lāči guļ. Lācis bija nācis, pirms vēl pieslēgta strāva šim elektriskajam ganam, un nebija ticis klāt pie bitēm. Viņš tīšuprāt nebija plēsis drātis kopā, jo lācis jau nezina – ir strāva vai nav. Un dzīvnieks vairākās vietās bija racis apakšā zem drātīm, bet tomēr nebija izracis, tātad viņam ir bijība no drātīm. Droši vien kādreiz ir dabūjis pa degunu. Cerams, ka tas būs faktors, kas atturēs lāčus no dravu postīšanas. Vēl ir variants – ja tuvumā ir koki, tad lācis var nogāzt sausāku koku uz drātīm, kas nospiež tās pie zemes, un tad lācis var tikt dravā. Bet tas nav tik bieži, parasti vairāk mēdz rakties,” stāsta R.Krevics.
Viņš arī zina stāstīt, ka bitenieku, kuram bites ir uz robežas gan Gulbenes, gan Balvu pusē, arī šogad apciemoja lācis.
“Viens gadījums bija agri pavasarī, un tad viņš uzlika elektrisko ganu un nofilmēja, kā atkal ierodas lācis un dabū ar strāvu. Pēc šī gadījuma lācis vairs nav bijis. Citus gadījumus šogad gan mūsu novadā nezinu. Bet lāču paliek vairāk. Sazinājos ar kolēģi no Lodes – viņam lācis izpostīja četrus stropus. Viņš sazinājās par kompensāciju šādos gadījumos, bet ir tā, ka, kamēr kompensācijas apmērs nesastāda minimālās algas apmēru, tad to arī neizmaksā. Manā gadījumā tas ir viens strops – zaudējumi nav lieli. Kompensāciju var dabūt, ja ir izpostīti kādi septiņi stropi, bet, ja zaudējumi ir nelieli, tad diemžēl nekā. Pirms tam bija tā, ka zaudējumus summēja sezonas garumā. Piemēram, izposta vienu stropu, komisija atbrauc, piefiksē faktu, tad šos postījumus summēja, līdz tie sasniedza minimālās algas slieksni, un tad attiecīgi izmaksāja kompensāciju. Protams, bija jābūt arī kādai aizsardzībai – elektriskais gans, biedēkļi. Nevarēja būt tā, ka aizved uz mežu bites savā vaļā un lai gaida lāci, bija jāpadomā arī pašiem cilvēkiem par aizsardzību pret iespējamajiem posta darbiem,” stāsta R.Krevics.
