Lai lauksaimniekus informētu par gaidāmajām novitātēm, Zemkopības ministrija (ZM) sadarbībā ar Latvijas Lauku izglītības un konsultāciju centru jau vairāk nekā desmit gadus rīko kopīgas reģionālās konferences. Viena no tām, lai stāstītu par Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna (KLP SP) pasākumiem no 2023. gada, notika Alūksnē. Konferenci apmeklēja Alūksnes un citu Vidzemes novadu lauksaimnieki, noklausījās prezentācijas un uzdeva jautājumus.
Ir, ar ko lepoties
Konferences saturā bija iekļauti jautājumi, kas skar mūsu valsts lielākos resursus – zemi un mežus. Tie, atklājot konferenci, norādīja Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers, ir arī mūsu ekonomikas veicinātāji. “Strādājot nākamajā periodā, liela uzmanība jāpievērš ekonomikas izaugsmei, tādēļ uzskatu, ka nākotnē mums nepieciešams ar dažādiem finanšu instrumentiem stimulēt tieši mazos un nelielos uzņēmējus. Vēl būtiski ir mazināt birokrātiju, ar ko mēs saskaramies ik dienu, lai netraucētu saviem uzņēmējiem augt un attīstīties,” teica Dz. Adlers.
Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), Latvijas lauksaimniecībai ir, ar ko lepoties, uzsvēra zemkopības ministrs Kaspars Gerhards. “Produkcijas eksports šajā laikā pieaudzis no 10 līdz 20 procentiem. Latvija ir 14. vietā pēc graudu eksporta un saražojam daudz vairāk pārtikas nekā paši patērējam. Ir virkne nozaru, kas strauji attīstās, piemēram, mežsaimniecība. Pašlaik kopējo lauksaimniecības attīstības plānu nākamajam periodam no visām ES dalībvalstīm apstiprinājušas tikai septiņas. Latvijai tas vēl priekšā, un smagās diskusijās būs jāpanāk kompromiss,” norādīja K. Gerhards un, atbildot uz kādu zālē dzirdētu repliku, teica – pavasarī tomēr būs jāsēj.
Konferencē dalībniekiem bija iespēja iegūt informāciju par plānotajām izmaiņām tiešajos maksājumos un jauno nosacījumu sistēmā, kas stāsies spēkā no 2023. gada, vides un klimata pasākumiem, lauksaimniecībā izmantojamās zemes jauno pārvaldības sistēmu, lauku attīstības pasākumiem, kā arī par plānotajiem tirgus kopējās organizācijas atbalsta pasākumiem ražotāju organizācijām.
Kontrolētāji nevairosies
Pašlaik ZM prioritāte ir “palaist” jauno platībmaksājumu sezonu, kas sāksies nākamā gada pavasarī. Līdz ar to pārējos pasākumus pakāpeniski ieviesīs gada otrajā pusē, lai lauksaimnieki var mierīgi tikt galā ar jaunajiem platībmaksājumu iesniegumiem. Noklausoties ministrijas un Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra darbinieku komandas prezentācijas, lauksaimniekiem radās daudz jautājumu. Kāpēc lauksaimniekam, darba darītājam ir tik daudz kontrolētāju? Kam tas ir nepieciešams? Samazinot kontrolētājus, varētu samazināt arī birokrātiju, domā lauksaimnieki.
“Ieviešot jauno lauksaimniecības politiku, jaunus kontrolētājus neradām. Paliek tās pašas iestādes – Lauku atbalsta dienests un Valsts augu aizsardzības dienests. Tieši otrādi – tiek veidota sistēma, kurā viens no mērķiem ir samazināt fizisko kontroļu skaitu saimniecībās, lai varētu ietaupīt laiku,” atbildēja ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta pārstāvis Zigmārs Ķikāns.
Regula tomēr prasa, lai par katru atbalsta shēmu būtu vismaz piecu procentu kontrole, bet nākotnē, protams, visu monitorēs no satelītiem. Klātienē būs jāpārbauda tikai tās vietas un lauki, kur iespējama nesaprašanās, kur kādus stādījumus nevarēs atšķirt. Tas samazinās arī birokrātiju, degvielas un citus izdevumus, izbraucot uz laukiem.
Par lauku mēslošanu
Runājot par vides un klimata, agrovides pasākumiem, aktuāls bija jautājums par mēslošanas plānu sagatavošanu. Vai mēslošanas plāni un augsnes analīzes turpmāk būs jātaisa arī ilggadīgos zālājos un dabīgās pļavās, vēlējās zināt kāda konferences dalībniece. Vai tas būs jāgatavo visai saimniecībai, arī ilggadīgajiem zālājiem, bet augsnes analīzes būs nepieciešamas tām platībām, par kuru pieteikts valsts atbalsts?
Lai saņemtu ekoshēmas atbalstu par precīzo lauksaimniecību, atbalstu piešķirs tikai par noteiktām laukaugu platībām, kur izmanto precīzo tehnoloģiju. Par zālājiem precīzo tehnoloģiju atbalsts netiks piešķirts. Mēslošanas plānu sagatavošanai analīzes par zālāju platībām obligāti nav nepieciešamas. Ar zālāju mēslošanas plānu bez analīzēm var iepazīties Zemkopības ministrijas mājaslapā, kur mēslošanai norādītas konkrētās proporcijas, ja nav pieejamas augsnes analīzes. Taču tie, kuri ir profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāji, analīzes pēc normatīvajiem aktiem var veikt jebkurām platībām, tostarp arī zālājiem reizi septiņos gados, bet nitrātjūtīgās teritorijās reizi piecos gados, norādīja speciālisti. Pašlaik der gan pašu ņemtie augsnes paraugi analīzēm, gan arī augšņu agroķīmiskā izpēte. Lai analīžu rezultātus varētu izmantot, tiem jābūt noņemtiem pareizi, ne lielākā platībā par sešiem hektāriem. Par agroķīmisko izpēti – jo vairāk hektāru piesaka, jo maksa mazāka.
Kā izpildīt saistības?
Daudz jautājumu bija par jauno zemnieku iesaistīšanu darbā, jo ar 2023. gadu palielinās nosacījumi viņu ienākšanai lauksaimniecībā. Būs nepieciešama atbilstoša izglītība un jāizpilda citi nosacījumi, lai arī jaunie zemnieki saņemtu atbalsta maksājumus. Te radās pamatots jautājumu, uz kuru ministrijas pārstāvji tomēr atbildēt vēl konkrēti nevarēja. Kā jaunajam lauksaimniekam izpildīt saistības, ja viņš būs pakļauts obligātajam valsts aizsardzības dienestam vīriešiem līdz 28 gadu vecumam? Šis jautājums pagaidām paliek neatbildēts.
Augsti procenti
Lauku attīstībai turpmāk ir samazināts finansējums, līdz ar to no 2023. gada ir samazinājies arī investīciju atbalsts. “Platībmaksājumu ziņā mums jādomā zaļi, arī liela daļa investīciju ir jānovirza zaļā kursa virzienā, līdz ar ko investīciju pieejamība mainīsies, norādīja speciālisti.
Lauksaimnieki arī vērsa uzmanību uz to, ka valsts finanšu institūcijai “Altum” ir lielāki procenti kā jebkurai komercbankai Latvijā. Ministrijas pārstāvji solījās ar “Altum” kolēģiem pārrunāt, kā pieteikšanos kredītam vienkāršot, bet uzsvēra, ka kredītprocenti šajā institūcijā nevar konkurēt ar komercbankām, tādēļ primārais, kur izvēlēties kredītu, tomēr ir komercbankas. Ja kredītiestāde neizsniedz lauksaimniekam kredītu, tad “Altum” izvērtē šos riskus un sniedz savu finanšu palīdzību, bet tādēļ ar augstākiem procentiem.
Bez uzraudzības nedrīkst
Atsevišķas saimniecības iegādājušās tehniku, kam uzraudzība ir pieci vai septiņi gadi. Savukārt pēdējos gados saimniecība ir attīstījusies un par saviem līdzekļiem iegādājusies jaunu, jaudīgāku tehniku. Kādēļ nevar noņemt septiņu gadu uzraudzību tai par projekta naudu iegādātajai tehnikai, lai to varētu pārdot, jo darbam tiek izmantota jaunā tehnika? Nevar būt arī tā, ka cilvēks nopērk jaunu tehniku, neuzliek to uzraudzībā, bet arī veco noņem no uzraudzības. Ar šādu lūgumu jāvēršas Lauku atbalsta dienestā, pamatojot tā iemeslus, visticamāk, ka dienests to arī pieļaus.
Kādi agregāti nepieciešami šķidrā mēslojuma inžektoriestrādei augsnē, lai varētu saņemt valsts atbalsta maksājumus, vēlējās zināt kāds lauksaimnieks. Viņš saņēma atbildi, ka tas nav tik precīzi noteikts, bet nederēs lentveida izsmidzinātājs, jo tas mēslojumu neiestrādā augsnē, un amonjaks vienkārši izgaist. Pietiks, ja mēslojums kaut sekli, bet tiks iestrādāts augsnē.
Ar jaunām metodēm
Pasākumus, kas vērsti uz Zaļo kursu, ministrija veido tā, lai Latvijas lauksaimnieki varētu turpināt saimniekot ar tam piemērotām metodēm un sasniegt noteiktos procentus. Ir zināms, ka Latvijā turpmāk jāsamazina minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu lietojums, bet jāpalielina bioloģiskās lauksaimniecības platības. Ņemot to vērā, veidots jaunais atbalsta maksājumu piedāvājums. “Ļoti ceram, ka būsiet atsaucīgi un šiem maksājumiem pieteiksieties, ja arī pašlaik tas, iespējams, šķiet par sarežģītu,” konferences nobeigumā teica ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta pārstāve Indra Ruļuka.
Informācija par reģionālajā konferencē apspriestajām tēmām atrodama Zemkopības ministrijas mājas lapā. Ja to nav tomēr iespējams atrast, jāvēršas Lauku konsultāciju birojos, kur darbinieki uz norādīto e-pastu nosūtīs prezentācijas.
- Aivita Lizdika
