Ja daļai no mums ēst gatavošana ir pienākums, tad litenietei Laurai Rutkai tā ir sirdslieta. Viņu aizrauj gan pats ēst gatavošanas process, gan rezultāts.
Pagaidām Laurai tas ir hobijs, bet viņa plāno, ka nākotnē varētu uzsākt ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu plašāk. Kā un cik plaši, to viņa līdz galam “Dzirkstelei” neatklāj, vien sakot, ka varianti ir, un laiks rādīšot. Bet pirmā pieredze, piedaloties publiskos pasākumos ar savu gatavoto ēdienu, jau ir gūta, un tieši šī pieredze un cilvēku laipnie vārdi par garšīgo ēdienu ir liels stimuls domāt un darboties tālāk.
Liels palīgs ir meita
Lielākais izaicinājums Laurai bija itāļu dienas Stāmerienas pilī 2022.gadā, kad viņu uzaicināja šī pasākuma organizatori. Tās viņai vēl joprojām spilgti palikušas atmiņā. “Bija jāpagatavo itāļu ēdieni uz ugunskura. Papētīju itāļu virtuvi, atradu recepti zupām un sautējumiem, kas bija diezgan vienkārši. Domāju, ka būs kā eksperiments, un sanāca ļoti labi!” ar prieku atminas Laura.
Vēl viens kārtīgs izaicinājums un reizē arī pamatīga pieredzes deva gūta, iesaistoties akcijā “Mājas kafejnīcu dienas”. “Pirmo reizi tās bija Bānīša svētku laikā Gulbenē, Viestura ielā. Toreiz vārīju soļanku. Tā ir vienkārši pagatavojama un sātīga zupa. Otro reizi piedalījos “Mājas kafejnīcu dienās” Litenē. Tad gan gāja traki, bet galā tikām. Toreiz ieradās vairāk nekā 200 apmeklētāji, bet mēs paši bijām tikai četri. Tas bija liels pārbaudījums, tāpēc pēc tam jau šaubījos, vai vispār piedalīties. Pagājušajā gadā tikai pēdējā dienā izlēmu, ka tomēr piedalīšos. Mēs ēdienu pasniedzām pie muižas ēkas Pededzes upes krastā. Romantiska vieta. Bija mierīgi, un mums jau arī palīdzēja pieredze. Manā komandā darbojas arī mana meita Anete. Iesaistu viņu ar domu, lai arī viņa iemīl ēst gatavošanu. Meita man ir liels palīgs. Palīdz arī dzīvesdraugs. Kamēr gatavoju, pieskata mazāko meitiņu, kurai pieci gadiņi. Šogad arī ir doma piedalīties “Mājas kafejnīcu dienās”,” stāsta Laura.
Ēst gatavošanā neiztikt arī bez kurioziem un ķibelēm. Viņa atminas atgadījumu no kādiem Bānīša svētkiem, kad bija jāvāra divi zupas katli pie Stāmerienas pils, bet iepriekšējā naktī bija stipri lijis un zeme pamatīgi izmirkusi. “Iedzinām mietus. Zupas katli pilni, jau sāk vārīties, un mieti “izgāja” no vietām, un abi katli zemē! Saskrien cilvēki, kurš filmē, kurš fotografē, bet es stāvu un raudu. Zupa zemē. Vienu katlu gan izglābām,” tagad Laura atminas piedzīvoto ar smaidu.
Iedvesmo kulinārijas šovs
Ēst gatavošanas prieku Laura ir iepazinusi pati. Bērnībā skatījusies latviešu kulinārijas šovu, kas iedvesmojis. “Manī visu laiku ir bijis tāds ēst gatavošanas prieks. Mamma cep tortes, bet toršu cepšana mani neaizrāva, un arī tagad tas īsti mani neuzrunā,” atzīst Laura.
Viņas ģimenē iecienīti tradicionālie ēdieni, un visvairāk mājiniekiem garšo viņas pagatavotā frikadeļu zupa. Savukārt “Dzirksteli” viņa sagaida ar pašas ceptiem speķa pīrādziņiem. Laura zina, lai speķa pīrādziņi un citi ēdieni būtu gardi, vissvarīgākais – darbs jādara ar mīlestību. “Tas ir visa pamats – mīlestība un labs garastāvoklis, tad izdodas. Taisot pīrādziņu mīklu, miltus gan vienmēr izsijāju, tas dod tādu pufīgumu pīrādziņiem. No skolotājas mācītā palicis prātā, ka pīrādziņus izceptus liek nevis guļus, bet nedaudz slīpi, tad tie ilgāk ir mīksti,” stāsta Laura.
PAR LAURU RUTKU
● Dzimtā vieta: Gulbene.
● Mācījusies: Gulbenes pamatskolā, Jaungulbenes arodvidusskolā, kur apguva pavāra profesiju. Papildu zināšanas iegūtas, piedaloties meistarklasēs un semināros. Viņas receptes iekļautas grāmatā “100 ēdieni Latvijai Litenē”.
● Ģimene: dēls Silvestrs, meitas Anete un Kintija, mazdēliņš Olivers, dzīvesdraugs Andris.
Uz ugunskura – tas ir citādāk
Laura par Liteni un liteniešiem runā ar lielu sirsnību. “Te ir īpaša aura. Te ir gaidīts ikviens. Mēs cenšamies, lai cilvēkiem, kas atbrauc ciemos, te patīk. Piemēram, Meteņos Litenē mēs katru reizi cienājam ar pankūkām. Aktīvi iesaistās un pankūkas palīdz cept pagasta seniores. Miķeļos vārām zupas. Paši savā starpā esam ļoti saliedēti. Es strādāju Litenes tautas namā par tehnisko darbinieku. Te ir jauki, draudzīgi, atsaucīgi cilvēki. Te es varu izpausties,” priecājas Laura.
Viņasprāt, Litenei piestāv spēcīgi ēdieni. Piemēram, Litenes spēka rika – tā ir pašcepta maize ar tauciņiem, marinētu gurķi, sīpolu un zaļumiem. Ar to ir cienāti cilvēki pasākumos, un tā ir atzīta par gardu. Arī muižas zupa, kuru vāra uz ugunskura. Tās pamatā ir dārzeņi, liellopu gaļa, un kuru varētu arī papildināt ar medījuma gaļu, bet tas vēl esot tādā procesā. “Arī es, domājot par savu nišu ēdināšanas nozarē, vairāk vēlētos tieši pievērsties ēdieniem, kas gatavoti uz ugunskura. Uz plīts gatavo daudzi, bet uz ugunskura – tas ir citādāk,” zina Laura.
Vislielākā motivācija un iedvesma pievērsties savai sirdslietai – ēdienu gatavošanai vairāk un nopietnāk, ir cilvēku “paldies” vārdi, jo tie, kā uzsver Laura, ir vislabākā samaksa. “Mani iedvesmo arī Litenes pagasta aktīvās seniores un kolēģi, kuri mudina neapstāties un turpināt. Pašai patīk to darīt, un, ja vēl ir tik liels atbalsts no apkārtējiem! Galvenais neapstāties un sākt piedāvāt savu produkciju plašākam lokam,” smaida Laura.
Un, kā jau īstenam latvietim, Lauras kaislības ir arī dejošana, amatierteātris un sēņošana. Viņa darbojas Litenes tautas nama amatierteātrī “Nebēdnieki”, dejo Jaunannas deju kolektīvā “Oga”, savukārt pēc meža veltēm dodas kopā ar jaunāko meitiņu. Arī krājumi ziemai Laurai vienmēr ir sarūpēti – pagrabā ir sulas, dažādi salāti, marinētu gurķu burkas, savi izaudzētie dārzeņi, saldētavās – ogas.
