28.oktobrī norisinājās Leģendu nakts dažādās Latvijas pilīs un muižās. Stāmerienas pilī uzmanību pievērsa Stāmerienas muižas krogā pirms 145 gadiem dzimušajai dzejniecei Zemgaliešu Birutai.
Leģendu nakts pilī aizvadīta ar dzeju pils teātra aktieru izpildījumā un filoloģes Līvijas Baumanes-Andrejevskas stāstu.
Maz zināma rakstniece
L.Baumanei-Andrejevskai ir patiess prieks, ka šīgada Leģendu naktī Stāmerienas pilī tika pieminēta Zemgaliešu Biruta. Viņa “Dzirkstelei” stāsta, lai arī šonbrīd rakstniece relatīvi maz zināma, viņas vieta latviešu literatūrā ir neliela, taču spoža un leģendām apvīta. Filoloģe uzsver, ka “Zemgaliešu Biruta bija rakstniece, kura ar vienu roku tukšoja vīna kausu, ar otru skāva mīļoto vīrieti buduārā, lai jau pēc brīža sēstos pie rakstāmgalda strādāt ar tinti un rakstāmspalvu, kamēr kambarī līdzās viņas istabai, kā vēsta nostāsti, tika gatavots spridzeklis teroraktam, vērstam pret augsta ranga cariskās varas pārstāvi”.
“Tāpēc prieks, ka novadnieki spodrina viņas piemiņu, turpinot senas tradīcijas. Piemēram, 1939.gadā uz Stāmerienas aizsargu nodaļas saviesīgu vakaru bija lūgts rakstnieks Viktors Eglītis, un arī viņš uzstājās ar stāstījumu par Zemgaliešu Birutu. Šī 28.oktobra vakara poētiskā un viegli bohēmiskā noskaņa pilī brīnišķīgi piestāvēja Birutas pieminēšanai – siltās sveču gaismas, vīna glāzes, senatnīgās telpas, dzejas lasījumi. Prieks par Gulbenes bibliotēkas veikumu – gaumīgi noformētajām planšetēm, kurās koncentrēti apkopots ieskats Zemgaliešu Birutas mūža gaitās un rakstniecībā,” saka L.Baumane-Andrejevska.
Viņas interese par šo neparasto rakstnieci aizsākās, studējot baltu filoloģiju, literatūrzinātnes moduli, vērtīgs bija profesora Viestura Vecgrāvja aizraujošais, erudītais stāstījums par procesiem latviešu literatūrā 20.gadsimta sākumā un, vēstot par tā saucamo dekadences posmu, simbolisma izpausmēm, klātesoša 20.gadsimta sākuma literārajā kopainā bija arī Zemgaliešu Biruta.
“Un nu jau diezgan daudzus gadus esmu veltījusi viņas pētniecībai. Esmu arī sagatavojusi manuskriptu, kurā apkopota Zemgaliešu Birutas proza un pievienots manis sarakstīts plašs biogrāfiskais ievads – šis manuskripts gan vēl gaida savu īsto izdevēju. Gribētos ticēt, ka tuvā nākotnē arī Birutas proza beidzot, pēc vairāk nekā 115 gadiem, tiks izdota grāmatā,” saka L.Baumane-Andrejevska.
Atmosfēra – valdzinoša
Stāmerienas pils vadītāja Edīte Siļķēna “Dzirkstelei” stāsta, ka tieši tāpēc, ka Zemgaliešu Birutai šogad apritēja 145 gadi un viņu daudzi nemaz nezina, Leģendu nakts Stāmerienas pilī bija veltīta viņai. “Lai ir šī pievienotā vērtība,” uzsver E.Siļķēna un turpina, lai arī Zemgaliešu Biruta Stāmerienā ir pavadījusi vien sava mūža pirmos desmit gadus, mums viņa ir jāizceļ.
“Viņai bija īss, bet ļoti spilgts mūžs. Viņa bija viena no retajām dzejniecēm dekadentēm. Drosmīga priekš tiem laikiem, izglītota sieviete. Ir vērts izcelt, aizdomāties un paklausīties, kā skan viņas dzeja. Šogad Leģendu nakts akcents bija izcelt sievietes – leģendas,” stāsta E.Siļķēna.
Leģendu nakts atmosfēra pilī bija valdzinoša – atzīst L.Baumane-Andrejevska. “Rudens nakts, pilī – gaismas un mūzika. Dzejas deklamācija uz kāpnēm bija iespaidīga! Efekts – ļoti suģestējošs,” uzsver L.Baumane-Andrejevska.
Par Zemgaliešu Birutu
Izšķīrās veikt pašnāvību
Zemgaliešu Biruta, īstajā vārdā Konstance Augustīne Grencione (1878–1906), nereti saukta par rakstnieci – leģendu. Par spīti tam, ka viņas dzīvesgājums nebija garš un arī sarakstīt viņa nepaspēja ļoti daudz, Zemgaliešu Biruta kļuva neaizmirstama.
Un šī spožā, krītošai zvaigznei līdzīgā jaunā rakstniece dzimusi tepat – Stāmerienas muižas krogā. Konstances vecāki ir Pēteris Grencions, tirgotāja Kārļa Grenciona un viņa sievas Zanes dēls, māte – Emilija, dzimtajā uzvārdā Elstiņa, krodzinieka Spriča un viņa sievas Lotes meita. Rakstnieces vecāki Emilija un Pēteris apprecējušies pāris mēnešus pēc bērna nākšanas pasaulē – 1879.gada februārī.
Kāda versija vēsta, ka īstais Konstances tēvs esot bijis muižnieku Lēvisu of Menāru pārstāvis. Konstances ģimene īsi pirms 1890.gadiem no Stāmerienas pārcēlās uz Doles salu.
1906.gadā Zemgaliešu Biruta tiek aizturēta, pratināta un apcietināta saistībā ar dalību revolucionārās aktivitātēs. Iespējams, tieši arests bija viens no galvenajiem dzejnieces traģēdijas iemesliem: neilgi pēc atbrīvošanas no aresta Zemgaliešu Biruta izšķīrās veikt pašnāvību: viņa noindējās 1906.gada decembrī, iedzerot Bertolē sāls šķīdumu.
Rakstnieks Jānis Akuraters par Zemgaliešu Birutu: “Viņa bija smalka, dzīva un gracioza – kā no citas pasaules (..), vēl ilgi mums nebūs tik brīvas un inteliģentas dzejnieces.”
Aspazijas un Annas Brigaderes ēnā
Zemgaliešu Birutas vieta literatūras vēsturē ir neliela, taču spilgta. Viņa sarakstījusi dzeju, kā arī ap 20 īsos stāstus un vienu dramaturģisku skici. Rakstniece Zemgaliešu Biruta, līdzās Aspazijai, ir viena no izteiktākajām 20.gadsimta pirmās desmitgades modernās sievietes tēla un sievietes psiholoģijas atklājējām. Viņas radītajā sievietes tēlā vērojami laikmetīgi meklējumi.
Interesi raisa viņas noslēpumos tītais dzīvesstāsts un traģiskā nāve, bet radošais mantojums daļēji piemirsts. Zemgaliešu Birutas daiļrade mūsdienās zināma relatīvi maz, jo autore gan atstāto darbu daudzuma ziņā, gan pāragrās nāves dēļ palikusi Aspazijas un Annas Brigaderes ēnā.
“Noklusējumu” veido arī apstāklis, ka rakstnieces darbi nebija izdoti atsevišķā grāmatā – līdz pat 2005.gadam, kad klajā nāca dzejas izlase “Sārtais skūpsts” Kārļa Vērdiņa sakārtojumā. K.Vērdiņš salasīja un apkopoja Birutas dzeju, kas bija izkaisīta 20.gs. preses izdevumos.
Dažādos laika posmos 20.gs. sākumā (aptuveni līdz 1940.g.) vairākkārt aktualizēta doma, ka Zemgaliešu Birutas raksti noteikti izdodami, tomēr ideja allaž palikusi nerealizēta. Viņas proza arvien gaida savu izdevēju.
Interesi par dzejnieci 21.gadsimtā apliecina 2009.gadā tapušais iestudējums “1906. Trakāk vēl kā piektā gadā”, kur centrālā tēla prototips ir tieši Zemgaliešu Biruta.
Zemgaliešu Biruta ir prototips vienam no tēliem Ingas Ābeles romānā “Klūgu mūks” (2014). Viņas dzīvesstāsta motīvi kalpojuši par iedvesmu spēlfilmas “1906” scenārijam (2019).
Avots: Līvija Baumane-Andrejevska
Zemgaliešu Birutas dzejoļi no izlases “Sārtais skūpsts”
Brīvības karotāja
Es rauju rozes iz viļņošiem matiem
Un cīņas priekā zibošiem skatiem
Tveru pēc šķēpa – ap gurniem to jožu…
Iet cīņā, iet cīņā par uzvaru spožu!
Vēl nāvēto brāļu asinis kūp.
Vēl brūces sāp
Un lāsti uz debesīm kāp…
Nu laiks – ka despotu vara drūp!
Neticu
Neticu laimei es,
Neticu mīlai.
Viss manās krūtīs
Tukšs un svešs!
Reiz ziedi man tvīka,
Reiz smaidīja lūpas –
Tad pusdienas tveicē
Viss tas nīka.
Neticu ziediem es,
Neticu smaidiem.
Viss manās krūtīs
Tukšs un svešs…
