Biedrība “Publiskās atmiņas centrs” iesaka Gulbenes novadā mainīt ar padomju varu saistīto divu ielu nosaukumus – Lejasciemā Annas Sakses ielu un Beļavas pagastā Partizānu ielu. “Dzirkstele” devās uz Lejasciemu, lai uzzinātu, ko par to domā paši lejasciemieši. Uzrunātie pagasta iedzīvotāji atzina, ka nevēlas, lai Annas Sakses ielas nosaukums tiktu mainīts uz citu. Annas Sakses ielas iedzīvotāja Dace “Dzirkstelei” saka: “Kāpēc gan jāmaina ielas nosaukums, ja arī cilvēks kaut kad savā laikā ir bijis partijā? Mēs nezinām, kāpēc bija partijā – pārliecības vai piespiedu kārtā. Iela nodēvēta viņas vārdā ne jau tāpēc, ka bijusi partijas biedre, bet gan tāpēc, ka rakstniece. Viņas pasakas par ziediem – tā ir klasika. Par tām priecājamies, kāpēc lai mēs šo cilvēku noliktu? Sakse te ir arī dzimusi. Kaimiņi arī neviens nav par to, ka mūsu ielu pārdēvē.” Arī Māris uzskata, ka ielas nosaukums nav jāmaina. “Viņa ir rakstniece, mūsu novadniece,” saka Māris. Arī Mārīte domā līdzīgi, sakot, ka šobrīd saistībā ar ģeopolitisko situāciju šos jautājums uztver saasināti. “Tas mierīgāk jāuztver. Paši jau izsaucam krustugunis,” saka Mārīte.
“Dzirkstele” un arī Gulbenes novada pašvaldība šonedēļ saņēma biedrības “Publiskās atmiņas centrs” vēstuli, kurā ieteikums mūsu novadā ir mainīt divu ielu nosaukumus, kas slavina padomju režīmu. “Publiskās atmiņas centra” valdes priekšsēdētājs Kārlis Kangeris šajā vēstulē norāda, ka šī gada 24.februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, arī Gulbenes novada pašvaldībai, bet no mūsu pašvaldības oficiāla atbilde nav saņemta.
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis “Dzirkstelei” skaidro, ka pašvaldība ir sūtījusi atbildes vēstuli. “Tad jāskatās, vai tur bija vairāki adresāti vai kā,” viņš saka.
A.Caunītis norāda, ka pašvaldība nav pieņēmusi lēmumus par šo ielu nosaukumu maiņu. “Ja iedzīvotājus tas netraucē, tad mēs kā pašvaldība neuzskatīsim par vajadzīgu pārdēvēt, jo nākamais – mums Goda bibliotēkā arī ir Anna Sakses grāmata, tad jau arī jāpieņem lēmums to ņemt ārā. Tas ir saistīts jautājums,” saka A.Caunītis.
Veica iedzīvotāju anketēšanu
Lejasciema pagasta pārvaldes vadītājs Māris Milns “Dzirkstelei” skaidro, ka par Annas Sakses ielas nosaukuma maiņu starp pagasta iedzīvotājiem bija veikta aptauja un nebija neviena, kurš domāja, ka šīs ielas nosaukums ir jāmaina. “Tur nav nekāda sakara ar partijām vai ko tādu, tās ir Annas Sakses pasakas, un viņa ir arī mūsu novadniece. Lejasciemā Annas Sakses ielu asociē kā ar ziedu pasaku autori. Tā kā iedzīvotāji nevēlējās, ka ielas nosaukums tiek mainīts, tas tika ņemts vērā, jo iedzīvotāju domas ir svarīgas,” stāsta M.Milns, kurš arī pats uzskata, ka nav nozīmes mainīt ielas nosaukumu.
Pagaidām neitrāla attieksme
PSRS Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas padomju kaujiniekiem veltītā Partizānu iela atrodas Beļavas pagasta.
Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš “Dzirkstelei” stāsta, ka Partizānu iela ir neliela, aptuveni 200 metrus gara iela, kur atrodas arī piemiņas akmens, kurš būs jādemontē, jo tā noteikusi valdība. “Šobrīd aptauja pagastā, ko par ielas nosaukuma maiņu domā iedzīvotāji, nav veikta. Pats biju divas reizes apsekot piemiņas akmeni, un iedzīvotāji to redzēja, neviens nenāca klāt un neinteresējas, ko tagad darīs, vai vajag, kāpēc. No iedzīvotāju puses pagaidām ļoti neitrāla attieksme, vismaz no tiem, kas dzīvo tajā apkaimē, kur šī iela un piemiņas akmens,” stāsta A.Rakstiņš.
Viņš pats domā, ka ielas nosaukuma maiņa sarežģī situāciju. “Iedzīvotājiem tad jārēķinās ar adreses maiņu, un viss cits, kas ar to saistās. Vai to kompensēs? Ja mainīs ielas nosaukumu, tad ir jautājums, uz kā rēķina tas būs? Uz pašvaldības? Uz iedzīvotāju? Un partizāni jau var būt dažādi – domāju, ka partizāni var būt arī pretējā pusē. Domāju, ka Partizānu iela nav tik daudz saistīta ar padomju varu, jo kā to ņem – partizāni var būt tie, kas cīnījās arī pret padomju varu, sauca – mežabrāļi. Tas ir diskutējams jautājums par vārdu “partizāni”. Jāskatās, kā tālāk risināsies šī situācija. Viss atkarīgs no lielās varas – ja jau lems, ka jāmaina, tad iedzīvotāju aptauja, ko viņi par to domā, neko nedos.”
Uz ierosinājumiem ir jāreaģē
Gulbenes novada domes deputāts, vēsturnieks Anatolijs Savickis “Dzirkstelei” šajā sakarā saka: “Gan 3. atmodas laikā, gan tagad domas sabiedrībā dalās – dažādi viedokļi. Maiņai nepieciešama politiska griba, šādi lēmumi nav vienkārši, jo jāmaina ierasto lietu kārtība, šajā gadījumā – ielām nosaukums. Sabiedrībai ir atšķirīgs informācijas daudzums un kvalitāte par vēsturi, personību lomu un propagandas izmantotajiem paņēmieniem. Tomēr uz sabiedrības un sabiedrisko organizāciju ierosinājumiem ir jāreaģē un lēmums jāpieņem lēmējvarai. Annas Sakses ielas nosaukuma maiņu izvērtēja Kultūras komisija un ieteica nemainīt nosaukumu.”
– Inita Savicka
Uzziņai
Annas Sakse (precējusies Abzalone) ir PSRS Augstākās Padomes Savienības Padomes locekle, PSRS propagandiste literatūrā, PSRS Valsts drošības komitejas segorganizācijas PSRS Miera aizstāvēšanas komitejas locekle, Vispasaules miera padomes dibinātāja, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas orgāna «Cīņa» nodaļas vadītāja 1940.gada PSRS okupācijā, nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas revolucionāre.
PSRS Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas padomju kaujiniekiem veltītā Partizānu iela Beļavas pagasta Letēs konkrēti veltīta nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas kaujiniekam, Staļina kolaborantam Latvijas 1940.gada okupācijā, PSRS okupācijas perioda Kara skolas politiskajam vadītājam, PSRS kaujinieku Ziemeļlatvijas vienības komandierim Voldemāram Ezerniekam, kā arī viņa biedriem PSRS kaujiniekiem Indriķim Stinkulim, Fjodoram Prokofjevam un citiem, kuri krita Beļavas pagasta Letēs 1943. gada 18. jūlija kaujā ar nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas režīma policistiem, kā arī iepriekš kritušajam PSRS kaujiniekam Mārtiņam Rudzītim, kas pārapglabāts Rīgas brāļu kapos, 1943.gada 10.janvārī kritušajam PSRS kaujiniekam Adalbertam Lasmanim un dzīvam palikušajam vienības politiskajam komisāram, vēlākajam komandierim Alfrēdam Raškevicam, kurš līdz nāvei 1977.gada 8. jūnijā īstenoja šo kaujinieku PSRS propagandu.
Avots: Biedrība “Publiskās atmiņas centrs”
