Mārcis Glāznieks: “Sākotnēji nebija doma, ka to zinās tālāk par pagastu.”
Aktīvs, radošs jaunietis, kurš līdztekus mācībām labprāt nodarbojas ar sportu un dejo tautiskās dejas. Tāds ir lejasciemietis Mārcis Glāznieks, kurš ir arī dizaina autors T krekliem “zukers”.
Pašlaik “zukera” T krekli savā ziņā ir kā Lejasciema jauniešu piederības zīme, bet Mārcim nav iebildumu, ja ar šo vārdu asociētu arī Gulbenes novada jauniešus. “Zukers” esot ašs, enerģisks, pozitīvs jaunietis, “cukuriņš”.
Mārča motivācija pievērsties uzņēmējdarbībai sākotnēji noteikti bija nauda. “Es domāju, kā nopelnīt, jo 13 gados īpaši daudz pelnīšanas iespēju nav. Kad uztaisīju sev T kreklu, draugi arī sev tādus gribēja, tad arī pieķēros šai idejai. Es pieteicos par ēnu SIA “SLB”, tur man parādīja, kā var izgriezt uzlīmes, tad vēlāk tās mājās uz krekla gludināju pats. Pirmās uzlīmes man tur uzdāvināja un teica, kad palikšu bagāts, tad arī samaksāšu. Ilgi nebija jāgaida, kad jau sūtīju jaunas, par kurām varēju samaksāt. Skolā bija Miķeļdienas tirdziņš, uz kuru sataisīju kādus 20 T kreklus, un tajā reizē visus arī nopirka,” stāsta Mārcis.
Viņa mamma Agija piebilst, ka Mārcis, jau mazs būdams, ir domājis lielas domas un sapņojis lielus sapņus. Viņai kā mammai ir tikai jāatbalsta un jāsaka: labi, pamēģini! “Es taču nevaru būt tā, kas “apgriež” spārnus. Tāpat ar T kreklu ideju. Sākotnēji viņš gribēja sev, tad draugi prasīja un beigās Miķeļdienas tirdziņš. Jauniešiem ir svarīga piederība, iederēšanās, tāpēc varbūt arī “zukeram” bija atsaucība. Tas ir vārds bez vispārpieņemta skaidrojuma, bet vispār tas aizsākās ar viņu treneri Valēriju Gabdulļinu, kurš jauniešus tā sauca tad, kad tika pastrādātas kādas “ziepes”, tad paši sevi tā sāka saukt. Kad trenerim prasīju skaidrojumu, viņš pats īsti nevarēja paskaidrot – kaut kas starp žiperi un “cukuriņu”,” stāsta Mārča mamma.
Patīkams novērtējums
Mārci un viņa ģimeni pārsteidza tas, ka jaunieši viņu nominēja balvu pasniegšanas ceremonijai “Gada atsitiens 2023” nominācijā “Jaunietis uzņēmējdarbībā”. “Tas ir patīkams novērtējums no vienaudžiem. Mārcis par to bija pārsteigts un iepriecināts, jo nebija to gaidījis. Sākotnēji domāja, ka nominācija varbūt saistīta ar sportu, bet, kad saprata, ka ar uzņēmējdarbību, tad pats iesmēja, ka tagad būs jāturpina sava “dizaina līnija”,” atminas Mārča mamma.
Mārcis “Dzirkstelei” atklāj, ka viņam jau ir ideja par citādāku dizainu, tāpēc noteikti turpinās darboties šajā jomā. “Ir patīkami, ka “zukera” T krekli ir tāda kā Lejasciema jauniešu atpazīstamības zīme. Pasākumā “Gada atsitiens” tas viss izskanēja arī plašāk novadā. Sākotnēji noteikti nebija doma, ka to zinās tālāk par pagastu,” atzīst Mārcis.
Sasniegums – goda pjedestāls
Mārcis ir arī Gulbenes novada bērnu un jaunatnes sporta skolas audzēknis. Viņš pievērsies distanču slēpošanai. Viņš ir arī jaunsargs, kā arī dejo tautiskās dejas.
“Nopietnākie treniņi man ir distanču slēpošanā. Slēpošanā sāku trenēties 3.klasē, pārceļoties dzīvot no Stāmerienas uz Lejasciemu. Sasniegums man ir ikreiz, kad tieku uz goda pjedestāla. Visgaidītākais un lielākais gandarījums ir Latvijas čempionāts slēpošanā, kur šogad izdevās izcīnīt 3.vietu valstī V14 grupā, slēpojot brīvajā stilā. Arī tikko aizvadītajās Baltijas karavīru ziemas sporta spēlēs biatlonā un slēpošanas sprintā ieguvu 1.vietu. Liels paldies treneriem Lāsmai un Valērijam Gabdulļiniem – gan par vienmēr sagatavoto un nodrošināto inventāru, gan par motivāciju un atbalstu, gan par “audzināšanas stundām”,” saka Mārcis.
Mārcis dejo arī Gulbenes novada kultūras centra bērnu deju kolektīvā “Knausīši”. “Mani sāka tur vest, kad biju 5 gadus vecs, un toreiz mēs dzīvojām Stāmerienā, kur šādas iespējas dejot nebija. Jāsaka, ka dejas ir vairāk mammai par prieku, bet arī treniņos trenere Lāsma ir atbalstījusi šo manu nodarbi, jo dejas darbina citas muskuļu grupas. Ritms un stāja arī ir svarīgi. Bet sports noteikti man ir pirmajā vietā, uzņēmējdarbībā es varu mazliet nopelnīt, savukārt dejas ir dažādībai. Apvienot visu nav īpaši grūti: dejas ir pirmdienās, treniņi visās pārējās dienās, nedēļas nogalēs – sacensības,” saka Mārcis. Savukārt vasarā slēpošanas vietā ir rollerslēpošana vai skriešana.
Mārcis sevi raksturo kā sportisku un aktīvu jaunieti, un tādi ir arī jaunieši viņa tuvākajā lokā. “Pēc treniņiem mēs vēl sanākam kopā uzspēlēt hokeju vai basketbolu. Lejasciemā lielākā daļa jauniešu kaut ko dara arī ārpus stundām – sporto, dejo, spēlē kādu mūzikas instrumentu vai iet mākslas skolā. Tas ir forši!” uzsver Mārcis.
Viņa mamma Agija, zinot, ka Mārcim ir daudz enerģijas, cenšas to ievirzīt pareizajā gultnē. “Viņš nekad nav bijis īpaši jāmotivē. Viņš darbosies tajā, kas viņam ir personīgi svarīgs. Reizēm to svarīgumu ir jāpalīdz saredzēt, piemēram, mācībās, bet sports ir viņa sirdslieta,” saka Mārča mamma.
