Pašreiz Gruzijā norit protesti, kuros iedzīvotāji pauž neapmierinātību ar prokremliskās partijas “Gruzijas sapnis” uzvaru parlamenta vēlēšanās. Mītiņos cilvēki pauž vēlmi gāzt prokremlisko valdību un izvēlēties eiropeisko demokrātijas ceļu Gruzijai. Policija mēģina apstādināt protestētājus ar nesamērīgu spēka pārsvaru, pielietojot asaru un piparu gāzi pret protestētājiem.
Levans Jugheli no Tbilisi “Dzirkstelei saka:
– Protesti notiek katru dienu, bet jau trešo dienu tie netiek organizēti. Cilvēki vienkārši nāk, negaidot uzsaukumu pulcēties. Visi, kuriem rūp Gruzijas nākotne, nāk vakarā pulcēties pie parlamenta ēkas. Pirmās piecas naktis es uz protestiem nācu jau no pulksten 20.00 un paliku tur līdz pat diviem vai trijiem naktī. Citi cilvēki nāk tikai uz mazu brīdi, lai parādītu savu nostāju, bet citi paliek pat visu nakti.
Vairums protestētāju, pat 80 procenti, ir vecumā līdz 25 gadiem. Ir jaunieši, kuriem ir pat 15 gadi, bet viņi nāk un protestē. Ir apbrīnojami, kādu atbalstu un mīlestību šeit var just, kā arī rūpes par Gruzijas nākotni. Es nekad neesmu Gruzijā jutis tādu vienotību, lai arī dažādos protestos Gruzijā piedalos jau kopš 16 gadu vecuma. Tagad man ir 34 gadi. Man ir svarīgi parādīt savu nostāju. Es apbrīnoju jauniešus, kuri nāk uz protestiem, jo, lai gan arī es jaunībā protestēju, mūsos nebija tik lielas drosmes. Šī paaudze ir tiešām drosmīga un nebaidās arī no piparu gāzes, kuru valdība pūš uz protestētājiem katru dienu. Protestētāji gan svilpo, gan nāk ar plakātiem, bet tieši jaunākā paaudze nebaidās arī iesaistīties konfliktā ar policiju. Kad policija pūš asaru gāzi vai ūdeni, šie jaunieši izmanto pirotehniku. Dīvaini tā teikt, bet tas pat ir skaists skats, jo šī pirotehnika visu izgaismo un šķiet, ka mēs pat kaut ko svinam. Svinam Gruzijas nākotni. Cilvēki neizmanto ieročus vai sprāgstvielas, bet pirotehnika ļauj proaktīvi parādīt savu nostāju.
Vairums protestētāju ir miermīlīgi, taču diemžēl mums pat nav laika stāvēt mierīgi, jo ik palaikam policija pūš uz mums asaru gāzi. Pirms divām dienām asaru gāze bija sajaukta ar piparu gāzi, tad ir ne tikai grūtāk elpot, bet šī gāze arī dedzina ādu. Mēs protestējam ne tāpēc, lai parādītu atbalstu kādai politiskai partijai, kā mums to pārmet parlaments, bet gan esam par vēlmi izvēlēties savu brīvību, brīvu Gruziju. Mēs nevēlamies nekādu saistību ar Krieviju un gribam kļūt par Eiropas Savienības daļu. Man personīgi nepatīk esošā valdība, jo tai nav labi nodomi.
Diemžēl daudzi Gruzijā arī atbalsta prokremlisko partiju “Gruzijas sapnis”. Ir vairākas opozīcijas partijas, bet arī tām mums nav īpašas uzticības. Diemžēl arī manā ģimenē ir cilvēki, kuri atbalsta “Gruzijas sapni”. Viņi arī neatbalsta protestus. “Feisbukā” publicēju daudzus ierakstus arī par protestu un tad “Gruzijas sapņa” atbalstītāji man sūta ļoti asas privātas ziņas. Gruzijas sabiedrība ir sašķelta, taču lielākā daļa atbalsta Gruzijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Protestanti ir gatavi cīnīties līdz galam, jo viņi saprot, ka tā ir mūsu pēdējā cīņa par brīvību. Mums nav vidus ceļa – palikt neiesaistītiem Eiropas Savienībā. Ja mēs nepievienosimies Eiropas Savienībai, tad mēs kļūsim par Krievijas un citu nedemokrātisku valstu “draugiem”. Policija arestē protestētājus, un viņiem ir arī salauzti kauli. Mēs nezinām, uz ko vēl ir spējīga šī valdība.
