28. un 29.jūlijā Gulbenē paredzētajam tradicionālajam mākslas festivālam “Divi Jūliji”, ko organizē vietējais muzejs, tāme ir 29 100 eiro. To paziņoja pašvaldības Finanšu nodaļas vadītāja Aija Kļaviņa, 30.martā piedaloties domes komiteju apvienotajā sēdē, kas tika publiski translēta internetā. Tēma, ko apsprieda deputāti, bija pašvaldības šāgada budžets, kas pagaidām vēl nav oficiāli apstiprināts.
A.Kļaviņa izskaidroja, ka festivāla finansējumu varētu veidot 10 000 eiro no pašvaldības budžeta, kā arī no projekta “Parki bez robežām” vēl 8050 eiro. “Šobrīd es vairāk citu finansējumu šajā tāmē nesaskatu,” teica A.Kļaviņa, runājot pat festivālam atvēlamo naudu no pašvaldības maka. Vienīgi atliekot vēl cerēt uz iespējamo atbalstu no Valsts kultūrkapitāla fonda.
Novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis sacīja, ka muzeja direktore Valda Dārgais turpmāk solījusi atbildēt uz visiem deputātu jautājumiem, taču šajā komitejas sēdē viņa piedalīties nevarēja un par to ir informējusi domes priekšsēdētāju.
Par “Divu Jūliju” autoratlīdzības līgumiem un norises vietu
Deputāte Mudīte Motivāne bija izbrīnīta par festivāla tāmē paredzēto autoratlīdzību par deviņu pētījumu sagatavošanu. “Stundu runās. Par stundu būs 400 eiro?” jautāja deputāte.
A.Kļaviņa skaidroja – autoratlīdzības līgumi tiek paredzēti tiem lektoriem, kuri uzstājas konferencē. Līdz šim parasti tas ticis finansēts no Valsts kultūrkapitāla fonda līdzekļiem, kuri pagaidām festivāla organizēšanai nav piešķirti.
M.Motivāne uzstāja, ka festivāla norisi varētu plānot nevis firmai piederošās telpās, bet gan tādās, kas pieder pašvaldībai. “Zinot, ka mums ar naudu ir, kā ir… Mums arī turpat ir muzeja klēts. Cik es saprotu, jēru mēs pie klēts varam cept. Bet klētī mēs nevaram tikties?” prātoja M.Motivāne.
Deputāts Normunds Mazūrs runāja par festivāla tāmē iezīmētajiem 5000 eiro, kas it kā atvēlami privātai firmai. Pagaidām neesot skaidrs, ko šī summa iekļauj. Iespējams, tur runa esot ne tikai par telpu nomu, bet arī par naktsmītnēm un ēdināšanu.
M.Motivāne iebilda, ka viņai liekas dīvaini, ja organizatoram jāapmaksā festivāla lektoru naktsmītnes.
Deputāts Ainārs Brezinskis piekrita, ka pasākums ir jārīko pašvaldības telpās, piemēram, kultūras centrā. Viņš akcentēja, ka tas turklāt ir pilsētas centrs. Tā kā festivāls notikšot pilsētas svētku laikā, “visi tur grozīsies”. Šādā veidā muzejam arī būšot ietaupījums festivāla tāmē, ko varēs “pārlikt uz citām funkcijām”. A.Brezinskis ar vairākiem kolēģiem esot norunājis: “Mēs paliekam pie tā, ka festivāla rīkošanai no pašvaldības budžeta atvēlam 10 000 eiro un no projekta “Parki bez robežām” – 8050 eiro. Ja dabū vēl klāt no kultūrkapitāla fonda vai no Azerbaidžānas vēstniecības, tā ir cita lieta.” Viņš piesolīja vispār nebalsot par pašvaldības 2023.gada budžetu, ja festivālam tiks paredzēts lielāks finansējums no pašvaldības maka. Deputāts akcentēja, ka šogad visiem kultūras pasākumiem novadā tiek samazināts finansējums. Viņaprāt, pret visiem pasākumiem ir jāizturas vienādi. A.Brezinskis pieminēja, ka pasākums “Gada balva kultūrā” tika sarīkots par 6700 eiro. Viņš retoriski vaicāja, ar ko šis pasākums bija sliktāks, ja turklāt tas bija pasākums tieši novada cilvēkiem.
M.Motivāne iestarpināja jautājumu, cik apmeklēts festivāls “Divi Jūliji” ir no pašu novada iedzīvotājiem un cik liels tādējādi ir pienesums tieši mūsu novada iedzīvotājiem.
“Tas, ka iepriekšējā gadā festivāla tāme bija 40 000 eiro, ir skaidrs, bet toreiz 20 000 eiro bija piešķirti no kultūrkapitāla fonda. Un tagad, lai mēs varētu pavilkt visu šo pasākumu, ja nav kultūrkapitāla fonda naudas – tas nav iespējams,” sacīja A.Brezinskis.
Neredz iespēju sarīkot lielo svētku ieskaņas koncertu Litenē
N.Mazūrs pauda nožēlu, ka kultūras darbinieki 29.martā vienojušies, ka maijā nerīkos pašdarbības kolektīvu prezentācijas koncertu Litenē, kas būtu sava veida vēstījums par paveikto pirms došanās uz lielajiem dziesmu un deju svētkiem Rīgā. “Dārgās biļetes dēļ vien daudzi neaizbrauks skatīties svētkus Rīgā,” teica deputāts. Viņš secināja, ka tātad pašvaldība šim pasākumam naudu atrast nevar.
To apstiprināja Kultūras pārvaldes vadītājs Atis Barinskis. Viņš teica – tas esot iekšējais novada kultūras darbinieku lēmums. Viens no iemesliem esot ierobežotās finanses. Otrs iemesls – ne visi pašdarbības kolektīvi var piedalīties šajā pasākumā, jo notiek skates, mēģinājumi.
N.Mazūrs iebilda, ka šāds koncerts tomēr būtu sava veida atskaite pret novada cilvēku. Turklāt šāds koncerts Litenē būtu vienīgais iespējamais gada laikā. N.Mazūrs norādīja, ka šāda koncerta ar vietējiem pašdarbniekiem “n-tos” gadus nav bijis. Kultūras darbinieku lēmumu un nepietiekamo finansējumu N.Mazūrs tulkoja kā negribēšanu parādīt novada iedzīvotājiem vietējo tautas mākslas kolektīvu prasmes. “Man liekas, piedodiet, tā ir vadītāja pusē bumba. Kā tāda nostāja vispār var rasties? Piedodiet,” rezumēja deputāts.
A.Kļaviņa piebilda – pašvaldība jau pagājušajā gadā ir finansējusi tērpu šūšanu saviem kolektīviem. Arī šogad turpinās šūšana. “Un amatiermākslai mēs atvēlam gandrīz 300 000 eiro gadā. Tad varbūt tomēr vienu pasākumu varēja pašdarbnieki priekš pašvaldības iedzīvotājiem sarīkot,” teica A.Kļaviņa.
M.Motivāne sacīja – būtu jānoskaidro, cik liela finansējuma vēl pietrūkst, lai tomēr koncerts Litenē varētu notikt.
A.Barinskis iebilda, ka tautas mākslas kolektīvu atrādīšanās novada iedzīvotājiem notiek nepārtraukti. “Šogad vien ir bijuši jau trīs sadanči, kuri ir atvērti, kur visi ir aicināti skatīties, priecāties par tērpiem, par apgūto repertuāru,” viņš teica un piebilda, ka ir žēl, ka pasākums nenotiks, bet tāda ir izveidojusies situācija.
Novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika rosināja atgriezties pie sarunas par koncerta rīkošanu Litenē.
A.Barinskis teica – tad patiešām jābūt sarunai par papildu finansējuma piešķiršanu.
N.Mazūrs uzsvēra – koncertam jābūt kā svētkiem, kas tiek popularizēti visā reģionā.
Deputāte Guna Pūcīte vaicāja, cik naudas papildus vajadzēs Litenes pasākumam. A.Barinskis teica – budžetā bija paredzēti 5500 eiro, no kuriem puse plānoti kā biļešu ieņēmumi. Viņš pauda, ka šis nebūtu tāds pasākums, kurā jāplāno ieeja par biļetēm. Lai vispār pasākums notiktu, kā uzskata A.Barinskis, vajadzīga tāme 6500 eiro.
Deputāti vienojās, ka līdz domes sēdei, kurā apstiprinās pašvaldības 2023.gada budžetu, jautājums par svētkiem Litenē vēl paliek atklāts.
