Pie Zemkopības ministrijas ēkas izgāzta mēslu kaudze

Gaļas liellopu audzētāju biedrība 3.decembrī pie Zemkopības ministrijas ēkas izgāzusi mēslu kaudzi, kā arī izvietojusi vairākus plakātus ar saukļiem. Protesta akciju vērsta pret ministrijas virzītajām izmaiņām regulējumā, palielinot maksājumus Pārtikas un veterinārajam dienestam, kā arī ieviešot eksporta nodokli liellopiem.

Biedrības valdes priekšsēdētājs Raimonds Jakovickis norādījis, ka izmaiņas regulējumā tiek virzītas, nekonsultējoties ar nozari un neņemot vērā to ietekmi uz nozares konkurētspēju Eiropā.

Zemkopības ministrs Armands Krauze ziņu aģentūrai “Leta” ir komentējis, ka Gaļas liellopu audzētāju biedrības aktivitātes parāda nozares nevēlēšanos iedziļināties jautājumos, kā arī vēlmi agresīvi uzspiest savas vienpusējas prasības.

Jāredz situācija kopumā, valsts ir izmisumā

Litenes SIA “Sita Nature Park” īpašnieks Jurijs Prokofjevs, kurš nodarbojas ar liellopu audzēšanu, “Dzirkstelei” teica: “Akcijā nepiedalījos. Būtu tālu no Litenes jāved tie mēsli. To pietiek Rīgā.”

Tomēr viņš aicina raudzīties uz situāciju kopumā un saprast, ka valsts ir izmisumā. To var redzēt saistībā ar valsts budžetu, ar nodokļu politiku, ar valsts ārējo parādu – sacīja J.Prokofjevs.

“Tās ir sekas tam visam. Arī braucot pa ceļu, var ievērot, ka fotoradaru ar katru dienu kļūst vairāk. Un tas, visticamāk, mazāk ir saistīts ar satiksmes drošību, vairāk ar naudas iekasēšanu. Mēs atrodamies dziļā bedrē. Arī liellopu izvešanas izmaksu palielināšana – nezinu, cik tas sāpīgi būs. Valstī liels procents saimniecību nodarbojas ar atšķirto teļu pārdošanas biznesu, ar dzīvo dzīvnieku eksportu. Manu saimniecību tas neskars, jo es ar to nenodarbojos. Es nodarbojos ar kaujamo lopu eksportu,” pastāstīja J.Prokofjevs.

Viņu šodien vairāk uztrauc cita problēma, kas var skart visas saimniecības, kuras nodarbojas ar liellopu audzēšanu.

Vairāk uztrauc “zilās mēles” slimības draudi

“Vairāk būtu jādomā liellopu “zilās mēles” slimību jeb infekciozo katarālo drudzi, kas, iespējams, nonāks līdz Latvijai. Varbūt jau ir. Tā slimība pilnīgi aizliegs dzīvo dzīvnieku eksportu no valsts, un tad daudzām saimniecībām iestāsies krahs. Par to jādomā, kā pasargāties, ko darīt. Jau šodien būtu jāsāk domāt par pārorientēšanos saimniecībās no atšķirto teļu pārdošanas biznesa uz kaut ko citu. “Zilās mēles” slimība strauji izplatās visā Eiropā. Ja tā slimība atnāks līdz Latvijai, tas nenozīmē, ka liellopi būs jāizkauj. Vienkārši lopi slimos. Lielākā daļa no viņiem neaizies bojā, bet piensaimniecībās samazināsies izslaukumi, samazināsies gaļas pieaugums. Iestāsies ekonomiski neizdevīgs kritums saimniecībām. Vairums lopu, visticamāk, paliks dzīvi. Zināms, ka “zilās mēles” vīrusam ir kādi 24 paveidi,” teica J.Prokofjevs.

Lauksaimnieki tikai grib, lai viņus sadzird

Litenes zemnieku saimniecības “Sopuļi” īpašnieks Gunārs Ciglis, kurš arī nodarbojas ar liellopu audzēšanu, turot tos brīvā dabā, “Dzirkstelei” sacīja: “Zemniekiem ir tiesības protestēt. Arī paust savu viedokli. Tikai tajā viedoklī jau neviens neklausās. Tāpēc ir jāatrod kaut kādi paņēmieni, lai sāktu klausīties. Tas stāsts ir ļoti vienkāršs. Brisele prasa, Latvijā rakstām noteikumus, bet cilvēku viedokli neviens nepaprasa. Kurš mēs esam zinošs par valdības lēmumiem, kas tiek gatavoti vai tiek pieņemti? Vai par nodokļu palielināšanu, par apdrošināšanas izmaksām reāli ar sabiedrību laikus tika runāts? Tika diskutēts? Nejutu. Iznāk tā, ka katrs runā savā valodā un viens otru nedzird. Jāizdara kaut kas, lai sadzirdētu.”

Viņš pastāstīja, ka savulaik ir pārdevis izsolē savus audzētos liellopus, kuri aizceļojuši uz Poliju, Horvātiju, Ukrainu. Tas ir noticis Pasaules Dabas fonda atbalstītā projekta ietvaros, lielos zīdītājus atgriežot dzīvē savvaļā ar mērķi palielināt dabas daudzveidību. “J.Prokofjevs Litenē nodarbojas ar ko līdzīgu. Viņš tāpat gādā par dabisko pļavu noganīšanu,” piebilda G.Ciglis.

UZZIŅA

Par infekciozo katarālo drudzi

● Jau kopš šā gada sākuma Eiropā izplatās infekciozais katarālais drudzis jeb “zilās mēles” slimība. 2024.gada oktobra sākumā šī slimība bija skārusi 15 Eiropas valstu lopkopības saimniecības. Skartās valstis: Nīderlande, Spānija, Vācija, Andora, Luksemburga, Francija, Dānija, Apvienotā Karaliste, Norvēģija, Šveice, Čehija, Itālija, Austrija, Zviedrija un Portugāle.

● Infekciozais katarālais drudzis (arī “zilās mēles” slimība, kas ir tiešs tulkojums no angļu valodas – “Bluetongue”) ir nelipīga, vīrusa ierosināta, atgremotājdzīvnieku infekcijas slimība (tātad ar to var saslimt visu kategoriju liellopi, aitas un kazas, kā arī, piemēram, alpakas, lamas un savvaļā sastopamie atgremotājdzīvnieki). Retos gadījumos vīruss var inficēt suņus un citus gaļēdājus, ja tie ēd ar infekciozā katarālā drudža vīrusu inficētu materiālu (piemēram, abortu vai pēcdzemdību materiālu). Slimība ir bīstama ar tās straujo izplatību un ar to, ka tai nevar piemērot specifiskas ārstēšanas metodes.

● Infekciozais katarālais drudzis neietekmē cilvēku veselību vai pārtikas nekaitīgumu. Infekciozo katarālo drudzi pārnēsā un izplata bioloģiskie slimības pārnesēji – asinssūcēji insekti (miģeles, “Culicoides” sugas). Miģeles ir sastopamas arī Latvijas teritorijā. Miģeles ar vēju var aizpūst lielos attālumos, kas palielina slimības izplatīšanās risku.

● Latvija ir oficiāli brīva valsts no infekciozā katarālā drudža. Šī slimība Latvijā nekad nav konstatēta. Kas notiks, ja arī mēs būsim skarto valstu sarakstā? Atbilde ir vienkārša – apstāsies dzīvnieku eksports. Kā minimums uz diviem gadiem.

AVOTS: LATVIJAS VETERINĀRĀRSTU BIEDRĪBA