Ira Žeigure: “Bez iedzīvotāju izglītošanas un komunikācijas problēma radīsies no jauna.”
Sinoles daudzdzīvokļu mājā “Gaujmalas” kādā pašvaldības dzīvoklī gadiem ilgi īrniece ir turējusi kaķu koloniju. Dzīvnieki brīvi gāja ārā un nāca dzīvoklī. Īrniecei aizejot mūžībā, kaķi palika bez barotājas. Par šo situāciju “Dzirksteli” informēja Gulbenes dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepaiņu draugu klubs” vadītāja Ira Žeigure.
Beļavas un Lejasciema pagastu apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Pūpols izvēlējās atrisināt situāciju, pašvaldībai pērkot pakalpojumu no Alūksnes un Rēzeknes dzīvnieku patversmēm. To viņš apstiprināja laikrakstam.
Dzīvoklī bijuši apmēram 20 kaķi
J.Pūpols akcentēja, ka daudzdzīvokļu mājā “Gaujmalas” kaķu dēļ ilgstoši bija izveidojušies antisanitāri apstākļi. Ar kaķu ekskrementiem un urīnu esot pilni pagrabi. Arī konkrētais dzīvoklis.
“Tak normāls cilvēks vairs kāpņu telpā nevar ienākt! Mums tur (vienā no dzīvokļiem – red.) atrodas bibliotēkas un neatliekamās medicīniskās palīdzības punkts. Darbinieki sāka sūdzēties, ka tas nav vairs izturams. Ka tas dzīvoklis (ar kaķu fermu – red.) ir tieši pretim (vienā kāpņu laukumā – red.) un no tā visu laiku nāk nenormāla smaka,” teica J.Pūpols.
Viņaprāt, mājas iedzīvotāji bezatbildīgi klusēja par šo situāciju. Pēc J.Pūpola vērojumiem iedzīvotāji kaķiem meta pabiras, “kaut kādas zivju galvas”, kas neliecina par normālu attieksmi pret dzīvniekiem.
“Alūksnes patversme paņēma tik kaķus, cik iestādei ir kapacitāte. Vietu skaits tur ir ierobežots. Stipri vairāk vietu ir Rēzeknes patversmē. Atbrauca paši pakaļ, veterinārārsts. Mēs, pašvaldības pārstāvji, nemaz nedrīkstam vest tos kaķus,” sacīja J.Pūpols.
Alūksnes patversmes darbinieki teikuši viņam, ka konkrētajā dzīvoklī sākotnēji ieraudzījuši apmēram 20 kaķus.
“Tur, kā izrādījās, bija gan nesocializētie kaķi, kuri klaiņo, kuri staigā pa pagrabiem, gan tādi, kuri pieder citiem šīs pašas mājas iedzīvotājiem. Uz to dzīvokli viņi visi gāja tusēt,” stāstīja J.Pūpols.
Dzīvoklī šie dzīvnieki agrāk brīvi varēja iekļūt. “Skats – gaužām nepatīkams. Kaut kur tie bija jāliek. Situācija bija traka!” viņš teica.
J.Pūpols ir informēts, ka starp Sinoles kaķiem, kuri nonākuši patversmēs, iemidzināts tika viens. Pārējie vecuma ziņā esot jaunāki par pusgadu, nav socializējušies, uzvedas kā mežoņi.
“Veterinārārsta uzraudzībā viens tika eitanazēts. Divi kaķi izrādījās agrāk jau sterilizēti. Tātad viņi dzīvos tās 14 dienas. Būs uzturēti. Uz viņiem varēs pieteikties, kas vēlas šos dzīvniekus paņemt savā paspārnē. Vienam Sinoles kaķim tika konstatēts mikročips. To dzīvnieku patversmes darbinieki paši atveda atpakaļ un atdeva saimniekam,” teica J.Pūpols.
Dārgs pasākums, bet vai efektīvs?
I.Žeigure uzskata – šāda J.Pūpola rīcība pašvaldībai izmaksājusi pārāk dārgi, bet ar laiku problēma var rasties no jauna. Bez komunikācijas ar iedzīvotājiem, kā domā I.Žeigure, risinājuma nebūs, kaķu kolonija veidosies no jauna. Viņa pieļāva, ka “Gaujmalās” ne visi pieklīdušie kaķi ir noķerti vai sterilizēti.
Viņa stāstīja, ka jau pirms laba laika, kad īrniece “Gaujmalās” vēl dzīvoja pašvaldības dzīvoklī, I.Žeigure iesaistījusies situācijas regulēšanā, palīdzot kaķu sterilizācijā ar pašvaldības nodrošināto finansiālo atbalstu. Biedrības vārdā arī palīdzējusi ar kaķu barības nodrošināšanu. Taču tagad, kad kaķi pilnībā ir palikuši bez aprūpes, pašvaldības uzdevums bija saziņā ar mājas iedzīvotājiem meklēt humānu risinājumu. I.Žeigure uzsvēra, ka sterilizētie kaķi var turpināt dzīvot mājas tuvumā, var tikt piebaroti, ķert peles. Citādāk esot ar tiem kaķiem, kuri nav sterilizēti. Viņa akcentē, ka nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut šo dzīvnieku neregulētu vairošanos.
Aizbraucot uz vietas, “Dzirkstele” ievēroja, ka ap “Gaujmalu” māju pastaigājās vismaz trīs kaķi. Ieraugot cilvēku, tie muka, pazūdot no acu skatiena pagrabu logu spraugās. Bija redzams, ka kaķi nav pieraduši izrādīt uzticēšanos un patiku pret cilvēku. Kopā ar I.Žeiguri aptaujājām mājas iedzīvotājus. Viņi apstiprināja, ka pašvaldība ir organizējusi kaķu izķeršanu. Vairums no tiem aizvesti, tomēr ne visi.
Pagalmā redzējām traukus, kas liecināja – kaķi tiek piebaroti. Tā ir cilvēciska un saprotama rīcība. Tiesa gan, neviens no aptaujātajiem neatzinās kaķu barošanā. Tomēr cilvēki ieklausījās aicinājumā sagūstīt klaiņojošos kaķus un saziņā ar Gulbenes dzīvnieku aizsardzības biedrību, kā arī pašvaldības policiju nogādāt dzīvnieku sterilizācijai pie veterinārārsta Gulbenē. Tas būtu pasākums, kuru apmaksās pašvaldība. Pēc tam kaķi varēs atgriezties savā dzīvesvietā un turpināt ķert peles. I.Žeigure uzsvēra, ka kaķi pretstatā suņiem ir dzīvnieki, kuri drīkst brīvi staigāt ārā, taču tiem ir jābūt sterilizētiem.
