Litenes Pudeļu dārza saimniece Anna Zīle turpina aktīvi rosīties un īstenojusi ieceri par pudeļu muzeju, kurā viņa glabā un ikvienam ļauj arī apskatīt dažādas unikālas pudeles, kas atceļojušas pie viņas no dažādām valstīm. 8.novembrī notika pudeļu muzeja svinīga atklāšana. Anna spriež, ka no ieceres par muzeju līdz tā realizēšanai pagājuši aptuveni četri pieci gadi. Viņa ar smaidu atminas, kā radusies šī iecere.
Šīs tak vajag muzejā likt!
“Kāds sportists “Stipro skrējienā” izcīnīja sešu litru “Martini” pudeli un trīs trīslitru “Torley” pudeles, kuras atveda man mūrēšanai. Es, tās ieraugot, saku: kur tad tādas mūrēšanai, šīs tak vajag muzejā likt! Un ar to arī pietika, ka tā pateicu, jo ar to arī viss sākās. Tad ārzemnieki sāka vest, un tā tas aizgāja. Vajadzēja taisīt muzeju. Un kā lai neveido muzeju, ja viss pats pienāk klāt!? Sapņos pirms tam nekas tāds nerādījās. Un vai nav tagad skaists muzejs?” priecājas Anna.
Iespaidīgajā pudeļu kolekcijā vieta rasta arī Smaidas Kalniņas mazo pudelīšu kolekcijai, kas tapusi Īrijā. Par to Annai atsevišķs stāsts. “Viņa dzīvoja Īrijā un bija sakrājusi šo kolekciju. Tad atgriezās Latvijā un gribēja to likvidēt, bet, atbraucot pie manis ekskursijā, to uzdāvināja man. Viņa ir priecīga, ka šī kolekcija tagad ir manā muzejā. Šī sieviete arī ir jautājusi man, vai vēl būs kur likt, ja atvedīs atkal. Un man te vēl vietas pietiek, kur likt,” saka Anna.
To, cik kopumā kolekcijā ir pudeļu, Anna nav skaitījusi, bet viņa cenšas, lai divu vienādu nebūtu. Pudeles atceļojušas no Sanmarīno, Spānijas, Meksikas, Itālijas, Ukrainas, Polijas, Francijas un citām zemēm. Tās ir dažādu formu un izmēru, atgādina pat mākslas darbus. Daudzas – oriģināla izskata: pudele kā tulpe, vijole, ierocis, lokomotīve, delfīns, kaķis, pūce, kurpe, sirds un citas.
Starp visām pudelēm izceļas tās, kas zilā krāsā, savukārt vesels plaukts atvēlēts dažādām šampanieša pudelēm. “Krāju zilās krāsas pudeles. No tām ir plānots atsevišķs objekts ārā, jo saules gaismā tās tik skaisti izskatās! Un arī sportistam par godu, kurš man uzdāvināja tās lielās pudeles, veidošu kādu objektu. Un viņš man joprojām ved lielās pudeles. Es tās krāju,” stāsta Anna.
Būs arī naudas kolekcija
Uz Annas Zīles Pudeļu dārzu brauc cilvēki no visām pasaules malām. “Šovasar atkal bija daudz ārzemnieku. Pirms divarpus mēnešiem pie manis ieradās piektais jaunlaulāto pāris no ārzemēm, šoreiz no Rumānijas. Vadīju te viņiem kāzas,” saka Anna un piebilst, ka kopumā pa šiem gadiem ļoti daudz jaunlaulāto izmantojuši iespēju savas kāzas svinēt tieši Pudeļu dārzā.
Īpaši vasarā Pudeļu dārzā valda liela rosība, kad netrūkst kāzinieku, ekskursantu grupu vai ģimeņu. Ir, kas uz šejieni atgriežas atkal un atkal, tāpēc Anna visu laiku domā, ko jaunu atkal varēs parādīt un pastāstīt. Joprojām viens no iespaidīgākajiem viņas objektiem ir šampanieša pudeļu labirints, kurš pabeigts pagājušajā pavasarī.
“Šovasar ļoti daudz brauca briti. Un zināt, kāpēc? Man nesen atklāja, ka viņiem savā zemē no pudelēm esot aizliegts kaut ko taisīt drošības apsvērumu dēļ. Tagad saprotu, kāpēc tie briti brauc un brīnās, ka te no pudelēm objektus taisa. Ļoti daudz brauc arī vācieši. Kopumā te ir bijuši no 51 valsts,” stāsta Anna, kura visu mūžu bija sporta skolotāja, bet tagad 12 gadus ir pensijā, tāpēc var to visu darīt. “Būs man vēl viena kolekcija, un tā būs naudas kolekcija, jo ārzemnieki, kas te atbrauc, atstāj te savas valsts naudu. Viss krājas, tāpēc gribu to parādīt arī citiem. Tikai tagad vēl nezinu, kā un kur to veidot, jo šajā pudeļu muzejā tai nebūs piemērota vieta,” saka Anna.
Viņa ļoti priecājas, ka šogad sākusi sadarboties ar mākslinieci no Alūksnes, kura viņai apglezno pudeles. Ievietojot pudelēs sīku gaismiņu virteni, tās pārtop par dekoratīviem elementiem.
– Inita Savicka
