Gulbenes novada bibliotēka gatavo izdošanai grāmatu “Dzejnieks no Dieva žēlastības – Vilis Zvaigznītis dzejā, mākslā un dzīves ceļos”. Grāmatā būs lasāms lejasciemieša Jura Zaķa pētījums par V.Zvaigznīša dzīvesgājumu, V.Zvaigznīša dzejas un prozas darbu izlase, fragmenti no dienasgrāmatām, tēlniecības darbu fotogrāfijas.
Gulbenes novada bibliotēkas darbinieces Indra Logina un Inese Kalēja strādā pie šī projekta realizācijas. Gulbenes novada bibliotēkas vadītāja Sabīne Jefimova “Dzirkstelei” saka: “Lai arī darba apjoms ir liels, tomēr grāmata par mūsu daudzpusīgo novadnieku būs lielisks un nozīmīgs galarezultāts.”
Spēja nepazaudēt gaišumu
“V.Zvaigznītis lielāko daļu sava mūža nostrādāja kā ceļu remontstrādnieks, bet pēc izglītības bija inženieris-ķīmiķis. Brīnišķīgs stāstnieks, ar ļoti izkoptu valodu. Gids – vadīja ekskursiju grupas dzimtajos “Kalaņģos”. Viņš arī daudzus gadus izvadīja lizumniešus bērēs, turklāt ļoti rūpīgi tam gatavojās. Viņam piemita plašas zināšanas filozofijā, literatūrā. Protams, tēlnieks, un viņa slavenākais darbs ir “Gosupes velns”,” stāsta I.Logina.
V.Zvaigznītis ir dzimis Lizumā 1913.gada 8.martā. Šogad viņam ir 110.jubileja. V.Zvaigznīša mūža sapnis bija būt par dzejnieku, publicēt savus dzejoļu krājumus. Kaut arī atzīti literāti atbalstīja viņa centienus un darbus, laiku un apstākļu sakritības dēļ grāmata tā arī netika izdota. Arvien mazāk paliek to cilvēku, kas viņu atceras, un viņa literārie darbi joprojām nebija apkopoti un publicēti vienā krājumā.
“Ideja par šo grāmatu nāk no Jura Zaķa, kurš pats ir no Lizuma, bet tagad dzīvo Lejasciemā,” saka I.Logina. J.Zaķis ir rūpīgi studējis V.Zvaigznīša dienasgrāmatas, pārrakstījis viņa literāro darbu manuskriptus un apkopojis pētījumā, savijot stāstījumā laikmeta liecības ar fragmentiem no dienasgrāmatām. Grāmatā iekļauti arī dažādu posmu un dzejas formu darbi, fragmenti no dienasgrāmatām, viņa tēlniecības darbu fotogrāfijas.
Arī I.Logina nāk no Lizuma, un viņa atceras V.Zvaigznīti. “Biju maza, bet atceros. Viņa dvīņubrālis Ervīns strādāja kaltēs pie mana tēta Jāņa Čorbarda. Abus brāļus atceros kā ļoti gaišus un sirdssiltus cilvēkus. Vilis savas dzīves gaitā, neskatoties uz sarežģīto likteni, iesaukumu latviešu leģionā, izsūtījuma laiku Vorkutā, spēja nepazaudēt gaišumu, ticību, un tas ir apbrīnojami. Tāpēc arī grāmatai nosaukums “Dzejnieks no Dieva žēlastības”. Viņa iecere bija izdot grāmatu, tomēr viņa dzīves laikā tas diemžēl neizdevās. Un mums ir prieks un gandarījums, ka beidzot grāmata būs kā piemiņa ļoti talantīgam lizumnietim, kurš atstājis paliekošu vietu mūsu tautas kultūras vēsturē. Bet visa sākums tam – Jura Zaķa ļoti apjomīgais pētījums. Tāpat arī vēlamies pateikties Ligitai Zitānei par atsaucību un iesaistīšanos Viļa daiļdarbu atlasē, Lizuma skolas muzejam, daudziem lizumniešiem par atmiņām, dalīšanos ar fotogrāfijām,” uzsver I.Logina.
Tas turpinājās apmēram astoņus gadus
“Dzirkstele” sazinājās ar J.Zaķi, kurš stāsta, ka viņa darbs pie šīs grāmatas bija aizsācies krietni vien agrāk, jo doma par Viļa Zvaigznīša, šī neparastā, unikālā cilvēka, piemiņas saglabāšanu viņu urdīja jau sen. “Pamazām sāku pierakstīt atmiņas, lasīju viņa publikācijas, pētīju bagātīgo materiālu klāstu Lizuma pamatskolas novadpētniecības muzejā. Tā krājās arvien plašāks faktu, izrakstu un pierakstu klāsts. To visu kompilējot, veidojās tādi kā nelieli stāstiņi par Zvaigznīša gaitām kara laikā un gūstā, par viņu kā dzejnieku, kā tēlnieku, kā stāstnieku, par viņa personīgo dzīvi un gara pasauli un tā tālāk. Ar šiem stāstiņiem iepazīstināju muzeja vadītāju Vairu Briedi un citus muzejniekus. Tad arī radās kolektīva doma, ka šos stāstiņus kopā ar Zvaigznīša literāro darbu izlasi varētu izdot grāmatas veidā, taču īsti nesapratām, kā to realizēt. Tad talkā nāca atsaucīgās Gulbenes novada bibliotēkas darbinieces Indra Logina un Inese Kalēja, kuras uzņēmās sagatavot un iesniegt projektu Valsts kultūrkapitāla fonda rīkotajā konkursā. Meitenes darbu paveica ļoti profesionāli, un projekts guva atbalstu. Tādējādi grāmatas aprises bija iezīmējušās jau pirms projekta gatavošanas, bet projekts deva iespēju un motivāciju šo darbu novest līdz loģiskam noslēgumam,” stāsta J.Zaķis.
Grāmata sastāvēs no divām daļām: no J.Zaķa stāstiem par Vili Zvaigznīti un viņa darbu izlases – dzeja, balādes, arī daži prozas darbi. Izlasē būs ietverta daļa no padomju laikā presē publicētajiem darbiem, bet būs arī pirmpublicējumi no rokrakstiem un melnrakstiem, par kuru publicēšanu padomju laikā nevarēja būt ne runas.
“Darbs ar Zvaigznīša atstāto mantojumu tiešām bija darbietilpīgs, jo materiālu apjoms Lizuma muzeja krātuvē ir ļoti liels – dienasgrāmatas, dokumenti, piezīmes, viesu grāmatas, vēstules, skolotājas Silvijas Ulastes un viņas skolēnu sagatavotie albumi, manuskripti, melnraksti, dzejoļu uzmetumi un tā tālāk. Dienasgrāmatas vien – 30 biezas klades sīkā, grūti salasāmā rokrakstā. Daudzus dzejoļus viņš rakstījis iedvesmas brīžos, bieži vien brīvā dabā uz atsevišķām lapiņām. Daudzi palikuši līdz galam neizstrādāti. Iespēju robežās visus dzejoļus tiku pārrakstījis, lai literatūras lietpratēji tos varētu vērtēt un lemt par ievietošanu izlasē. Muzejā atkal un atkal atradās jauni materiāli, kādēļ ik palaikam nācās pārskatīt jau uzrakstīto, labot, papildināt un pārrakstīt. Tas turpinājās apmēram astoņus gadus līdz pat galīgā varianta nodošanai redakcijai,” stāsta J.Zaķis.
Fragments no grāmatas
“Visa viņa būtība bija pārņemta ar dzeju. Ir saglabājies liels skaits melnrakstu un uzmetumu iecerētiem darbiem. Lielai daļai uz lapas malām atzīmēts ne tikai rakstīšanas datums un pulksteņa laiks, bet arī vieta, kur tas noticis. Te redzams, ka vārsmas ir pierakstītas gan vēlās nakts stundās, gan mostoties nakts vidū, gan agros rītos. Tās radušās Pārgaujas silāja viršu laukā, mežā, pļavā, siena šķūnī, Lejpļavā siena pļaujas rīta cēlienā, Robežkalnā, atpūtas namiņā, Velēnas dzirnavās, kapos, Tirzas ceļā, dienai lietainai tumstot, silā pie Adulītes, Lizuma krustceļa sardzes būdiņā, teiksmainās Azandas līčos… Dzeja ar viņu ir vienmēr un visur. Iemīļoti ir klejojumi pa mežiem ar sēņu grozu uz rokas, kad klusumā atveras dvēsele un raisās domas.”
Fakti
Grāmata tiek izdota ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Piešķirts finansējums 5000 eiro grāmatas izdošanai, atvēršanas svētkiem un tēlniecības meistardarbnīcai kopā ar tēlnieku Ivaru Drulli.
Grāmatas iespiešanu nodrošina izdevniecība “Sava grāmata”.
16.septembrī notiks grāmatas atvēršanas svētki Lizuma pagasta “Kalaņģos”. Uz to aicināts ikviens, kurš vēlas atcerēties gan Vili, gan iepazīties vairāk ar šo grāmatu.
Lai popularizētu grāmatu un padarītu to pieejamāku plašākām sabiedrības lokam, grāmata būs pieejama Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālo objektu pārvaldības sistēmā. Grāmatas fragmentu lasījumu audio ieraksti būs klausāmi Gulbenes novada bibliotēkas mājaslapā un Latviešu Folkloras krātuves digitālajā arhīvā “Garamantas.lv”.
Avots: Gulbenes novada bibliotēka
