Nu jau vairākus gadus Alūksnes Pilssalā var apmeklēt jaunu objektu – rekonstruēto dienvidu torni, ko sauc arī par “astoto brāli”. Protams, rodas jautājums, kāpēc astoto. Izrādās, pavisam ir bijuši astoņi torņi, bet vislabāk saglabājušās drupas no astotā, kurš tad arī rekonstruēts.
“Šis tornis ir viens no astoņiem Livonijas ordeņa pils torņiem. Ārpusē ir izstrādāts makets, kur ir bijuši visi šie astoņi torņi. Šis torņa fragments bija saglabājies vislabāk, tādēļ arī šis ir atjaunots,” stāsta vietējā gide.
Gaismas un skaņu piedzīvojums
Alūksnes pils priekšpils stūrī izvietotais un ugunsieročiem piemērotais dienvidu tornis izbūvēts 16.gadsimta 2.pusē. Tā apjoms un jumts pēc 17.gadsimta zīmējuma rekonstruēts 2020.gadā, torņa drupās iebūvējot koka konstrukcijas. Zemes stāvā rekonstruēta velve, pārējie stāvi izvietoti bijušā torņa grīdas līmeņos. Pēc oriģinālajiem fragmentiem rekonstruēta vienīgā saglabājusies šaujamlūka. Torņa augšmalā logu vietas izvietotas bijušo šaujamlūku vietās.
Piedzīvojuma “Marienburgas astotais brālis” radīšanā piedalījušies: dramaturgs Lauris Gundars, komponisti un mūzikas producenti Sigvards Kļava, Mārtiņš Brauns, Artūrs Maskats, dziesmas vārdu autors ir Ojārs Vācietis, savukārt Latvijas radio koris iedziedāja teiksmu par to, ka astotais pils tornis atceras visu. Visu īstenoja dizaina birojs “H2E”.
Gide stāsta, ka tornis atklāts diemžēl trīs nedēļas pēc Mārtiņa Brauna aiziešanas mūžībā. “Galvenā idejas autore ir Sanita Adlere, kas ir projektu vadītāja. Tā doma bija tāda, ka šo torni nepieciešams atjaunot, bet dēļ tās ietilpības īsti tā nevar būt standartekspozīcija, kas pārsvarā ir visur, bet šādā formātā, kā ir šis objekts, gribētu teikt, ka vienīgais Latvijā. Cēsīm ir arī kaut kas taustāms, bet šeit ir versija, teiksma,” viņa saka.
Pirms ieiešanas tornī saņemam grāmatiņu – Marienburgas pils vēstures un teiksmas libretu “Nosargāt Mariju”. Torņa dziedājums “Nosargāt Mariju” ir “astotā brāļa” stāsts par Marijas pils Marienburgas laimes gadiem un bojāeju, un nezūdošo dvēseli. Teiksma par Mariju, viņas pielūdzējiem un mītisko Mēnessputnu ir stāsts par mīlestību, kas nekad nebeidzas, par vēlmi un tiesībām būt patiesiem.
Teiksma stāsta, ka tad, kad pirmais cietokšņa tornis tapa gatavs, piedzima pirmais tēva dēls. Kad tapa gatavs astotais tornis – astotais tēva dēls, tā radītājs atvadījās no šīs zemes. Bija tapusi pasaule, kas nu varēja plaukt gadu simteņus, bet tās laimību sargāja astoņi brāļi. Neviens negribēja zaudēt dzīvību astoņu burvju sargātā cietoksnī. Tomēr pienāca šīs pasaules gals – cits pēc cita krita brāļi un astotajam bija jānodzēš no zemes vaiga šis cietoksnis. Viņš nepaspēja uzzināt, vai Marijai izdevās aizbēgt. Pulvera pagraba sprādzienu dzirdēja gan Rīgā, gan Pleskavā un pat Zviedru salā. Tā vēsta teiksma.
Pats stāsts ir teiksma, bet minētie gadi ir īsti. 1342.gada 25.marts tiešām tiek uzskatīts par Alūksnes pils būvniecība sākumu. Šī diena ir Marijas pasludināšanas diena. Pēc 360 gadiem – 1702.gada 26.augustā – pils aizstāvji uzspridzina pulvera pagrabu un Marienburgas pils pārvēršas drupās. Un tagad atjaunotajā dienvidu tornī joprojām mīt pils atmiņa. Šis tornis ir “astotais brālis” – vienīgais seno laiku liecinieks.
Viens otram netraucē
“Šis ir pirmais, bet par tālāku torņu un pilsdrupu atjaunošanu nav bijušas runas. Ir bijušas dažādas runas vēl pavisam nesen par estrādes atjaunošanu, bet ne tādā kontekstā, vai estrādi atstāt šeit. Šai estrādei ir ļoti liels pluss pasākumos. Mums ir tas dabiskais aizsargmūris, kur nevajag būvēt režģus, mums ir jānoliek caurumos cilvēki, kas pasākumos strādā kā apsardze. Arī ikdienā mēs šeit ļoti labi sadzīvojam tad, kad ir lielie pasākumi. Protams, ja pasākums ir ļoti liels, piemēram, pilsētas svētki, mēs kā objekts esam ciet, jo tur mēģina skaņu un mēs viens otram traucējam. Bet ikdienas ritumā mēs viens otram netraucējam. Arī tad ja Pilssalā ir pasākumi, mēs varam sadzīvot: viens pagriež uz to brītiņu, ja ir grupa, nedaudz klusāk. Nav bijis tāda incidenta, ka mēs viens otram traucētu. Šogad, tā kā mums tā ziema ir tik svarīga īpaši uzņēmējiem, mēs rīkosim gan naksnīgās pastaigas, kur iekļauts šis Marienburgas “astotais brālis”, gan skaņas – gaismas vakarus, kur būs šis pasākums plus Alūksnes īpašā kokteiļa baudīšana. Šim objektam viss ir ziemā – ir auksts, ir sniegs un ir jāstāv. Vasarā tornī ir ļoti labi ar apmeklētību,” stāsta gide un piebilst, ka, ņemot vērā, ka šis objekts nav apsildāms un darbdienās rudenī un ziemā tūristu plūsma ir mazāka, pagaidām tornis ir atvērts sestdienās un svētdienās, bet grupas tiek uzņemtas arī citās dienās.
