Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktors un meteorologs Toms Bricis atklāj, ka vairākas reizes mēnesī dodas stāstīt par laikapstākļiem un to ietekmi dažādām auditorijām Latvijā – gan pieaugušajiem, gan skolēniem.
T. Bricis ikdienā samērā bieži saņem arī cilvēku jautājumus un fotogrāfijas par it kā neredzētām dabas parādībām vai novērojumiem. Meteorologs teic, ka lielākā daļa nav nekas neparasts, vienkārši daudzi no mums ikdienā maz vēro dabu un debesis, tāpēc pēkšņi ieraudzītais izsauc izbrīnu. Spilgts piemērs, par ko daudzi jautā, ir halo – viena no visbiežāk sastopamākajām optiskajām parādībām – spīdošs varavīkšņains gredzens ap Sauli. Tas veidojas, gaismas stariem lūstot ledus kristālos, no kuriem sastāv augstie spalvu mākoņi. Nonākot līdz ledus kristāliņiem, gaismas stars tiek lauzts un sadalās spektrā – sarkanā spektra stari tiek lauzti mazāk un ir redzami loka iekšējā daļā, savukārt zilā un violetā gaisma – ārējā loka daļā. Šo parādību Latvijā novēro desmitiem reižu gadā, un tas nav nekas neparasts. Līdzīgi ir ar jautājumu – kāpēc mēness spīd dienā? Statistiski mēness dienā spīd tikpat bieži kā naktī, un arī tas nav nekas neparasts.
Šoruden cilvēki izteikti daudz ziņo par atkārtoti uzziedējušiem augļu kokiem un krūmiem. Meteorologs norāda, ka tas novērots arī citus rudeņus, bet šogad tiešām izteikti vairāk, ko var izskaidrot ar ilgstošo sausumu vasaras sākumā, kas augiem radīja stresu.
Laikapstākļu eksperts brīdina neticēt mazpazīstamos portālos bieži publicētiem paziņojumiem par gaidāmo visbargāko ziemu vai karstāko vasaru vēsturē, jo parasti tam nav nekāda ticama pamatojuma.
Mitrs un karsts gaiss rada diskomfortu
“Runājot par laikapstākļiem, svarīgākā lieta ir gaiss. Jo gaiss ir siltāks, jo tas ietver sevī vairāk mitruma, un otrādi. Izdala relatīvo un absolūto gaisa mitrumu. Relatīvais gaisa mitrums rāda, cik tuvu attiecīgā gaisa absolūtais mitrums ir maksimālajam gaisa mitrumam tajā pašā temperatūrā. Ļoti mitrā laikā, piemēram, miglā, relatīvais gaisa mitrums ir 100%. Relatīvais gaisa mitrums samazinās, paaugstinoties gaisa temperatūrai,” skaidro T.Bricis. To visvairāk var izjust, sākoties apkures sezonai, īpaši, kad ārā valda sals un ir skaidrs laiks. Vēdinot istabu un ielaižot tajā vēso un sauso gaisu, tas sasilst un kļūst vēl sausāks, rezultātā ir grūti elpot, jo izžūst gļotādas. Tas, protams, veicina slimošanu.
“Ja gaisa mitrums ir zems, tas saulē ātri sasilst, bet ēnā ātri atdziest. Šāds laiks raksturīgs pavasara pirmajām saulainajām dienām, kad dienas siltas, bet naktis ļoti vēsas. Sākoties vasarai, pie mums ienāk gaisa masas no Vidusjūras reģiona un gaiss kļūst mitrs, kam raksturīgas tveicīgas dienas un naktis. Mitrās un karstās vasaras dienās mēs jūtamies daudz sliktāk, nekā, ja ir sauss un karsts gaiss, jo cilvēka ķermenis nespēj atdzist,” stāsta meteorologs. Latvijā laika prognozēs gan par to papildus nebrīdina, bet ASV šim nolūkam tiek izmantots karstuma un mitruma indekss.
Atmosfēra ir kā viļņojošs okeāns ar nepārtraukti mainīgi spiedienu. To sauc arī par zemeslodes gāzveida apvalku, kas Zemes gravitācijas ietekmē ar savu svaru pastāvīgi iedarbojas uz Zemes virsmu, radot atmosfēras spiedienu. Vidējais atmosfēras spiediens ir 760 mm Hg. Mēs pie šāda spiediena esam pieraduši un to nejūtam, bet reāli tie ir kādi seši vai septiņi kilogrami, ko nesam sev līdzi. Gaiss līdzīgi kā ūdens spiež uz visa ķermeņa vienādi. T. Bricis norāda, ka atmosfēras spiediena izmaiņas uz visiem neiedarbojas vienādi: “Ir cilvēki, kas labāk jūtas pie pazemināta spiediena, bet citi tieši pie paaugstināta.”
JAUTĀJUMS: “Kāpēc tieši šogad piedzīvojām lielgraudu krusu?”
“Šogad tā bija apstākļu sakritība, kad, esot augstai gaisa temperatūrai un paaugstinātam gaisa mitrumam, papildus bija ļoti stiprs vējš. Arī agrāk tādas ir bijušas, bet tā ir lokāla parādība, un ne visas meteostacijas krusu piefiksē. Tomēr, ņemot vērā klimata pārmaiņas, lielgraudu krusu mēs piedzīvosim arvien biežāk.”
Vējš var radīt piesārņojumu
Vējam arī ir būtiska nozīme, kā mēs jūtamies. “Vēsākās dienās par vēju neviens nepriecājas, jo tas nav patīkams, bet karstā laikā vējš ir labs dzesētājs un palīdz darboties cilvēka dzesēšanas sistēmai,” stāsta laikapstākļu speciālists. Tomēr būtiskākā nozīme vējam ir piesārņojumā. Agrā pavasarī pilsētās vējš veicina piesārņojumu, jo gaisā no ielām tiek saceltas sāls un smilšu daļiņas. Tāpat vēlāk pavasarī vējš veicina putekšņu izplatīšanos, no kā cieš alerģiski cilvēki. Par putekšņu izplatības prognozēm vislabāk sekot līdzi Lietuvas portālā “pasyfo.lt”, kur informācija pieejama arī latviski.
Bezvējā virs lielpilsētām var veidoties smogs, kas, par laimi, Latvijā gan nav bieža parādība. Smogu veido indīgo gāzu maisījums, dūmi, tvaiki, dažādi aerosoli, kurināmā atkritumi, putekļi, transporta izplūdes gāzes. Tas rodas, ja siltās gaisa masas atrodas atmosfēras zemākajos slāņos, bet aukstās virs tām un bezvēja laikā nenotiek to sajaukšanās.
Meteorologs skaidro, ka pie mums var nonākt arī pelnu daļiņas no plašiem mežu ugunsgrēkiem Krievijā un Ukrainā, ja valdošie ir dienvidaustrumu vēji. Ja tas notiek tikai dažas dienas, veselus cilvēkus šāds piesārņojums neietekmē, bet problēmas var rasties, ja ir hroniskas elpceļu slimības. Tāpat Eiropu var sasniegt arī putekļi no Sahāras tuksneša.
Nereti dzirdam pamācību – nestāvēt caurvējā, jo tā var saaukstēties. “Īstenībā caurvējš ir tāds pats vējš, kāds tas ir laukā. Diskomforts no caurvēja rodas mūsu pašu sasprindzinājuma dēļ, jo parasti caurvēju jūtam telpās, kur ilgstoši jāsēž piespiedu pozā un vējš vairāk vai mazāk pūš uz kādu konkrētu ķermeņa daļu. Tas arī dienas laikā rada sāpošu savilktu plecu vai kaklu. Esot ārā, mēs parasti neatrodamies konstantā pozā, bet kustamies vai esam labāk saģērbušies, tāpēc vēja ietekme ir mazāka,” skaidro meteorologs.
JAUTĀJUMS: “Vai cilvēka prātu un sajūtas ietekmē pilnmēness?”
“Viedokļi ir dažādi, bet es domāju, ka nē, jo pilnmēness cikls ilgst 11 dienas, un tas ir diezgan ilgs periods mēnesī, lai teiktu, ka visā šajā posmā būtu jūtama ietekme. Arī uz mani pilnmēness nekādi neiedarbojas.”
Virs Latvijas neveidojas ozona caurumi
Ikdienā mūs katru ietekmē saules gaisma. Infrasarkanais jeb siltuma starojums nav redzams, ir tikai sajūtams. Tā iedarbība realizējas ar siltuma pozitīvo efektu. Ultravioletais starojums (UVS) ir visiedarbīgākais un izraisa gan vēlamas, gan nevēlamas organisma reakcijas. Vienu daļu no tā aiztur ozona slānis. “Nevajag satraukties par ozona caurumiem, jo mūsu platuma grādos tādi te nedraud. Tā ir problēma tikai virs Antarktīdas. Ozona slānis gan var kļūt biezāks vai plānāks, un par to parasti brīdina meteoroloģiskās prognozēs,” stāsta T. Bricis. Viņš arī skaidro, ka viss, kas met ēnu, mūs aizsargā no UVS starojuma, tajā skaitā jebkurš apģērbs. Jāņem vērā, ka UVS starojums var būt par 25% augstāks pludmalē, jo ūdens un smiltis atstaro gaismu. Pastāv mīts, ka pavasarī saule ir spēcīgāka, bet tā tas nav, jo, piemēram, 21. martā UVS ir tieši tāds pats kā 21. septembrī. Pavasara saulē cilvēki ātrāk apdeg tikai tāpēc, ka āda pēc ziemas nav pieradusi pie UVS.
Medicīniskais laika tips visus neietekmē vienādi
Bieži cilvēki neizprot, kā un kāpēc tiek noteikts medicīniskais laika tips. Galvenais parametrs tā noteikšanā ir atmosfēras spiediens un tā svārstības. Pirmais laika tips jeb īpaši labvēlīgs ir tad, ja atmosfēras spiediens ir nedaudz paaugstināts un stabils. Ja atmosfēras spiediens ir normāls vai mazliet pazemināts, kā tas ir visbiežāk Latvijā, medicīniskais laika tips ir otrais – labvēlīgs. Ja gaidāma strauja atmosfēras spiediena pazemināšanās vai ilgstoši augsts atmosfēras spiediens – trešais, nelabvēlīgs. Ja spiediens ilgstoši ir ļoti zems, kā tas pie mums gadās tikai rudeņos un ziemās, un arī ne katru gadu, tad ceturtais – īpaši nelabvēlīgs. Vēl ņem vērā vēja stiprumu un temperatūru.
T.Bricis atklāj, ka medicīniskais laika tips ir izdomāts Latvijā pagājušā gadsimta otrajā pusē, pētot laikapstākļu ietekmi uz Jūrmalas rehabilitācijas centra pacientu veselību. Nekur citur pasaulē to neizmanto. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs jau vairākus gadus laika prognozēm medicīnisko laika tipu nepievieno, tomēr mediju vajadzībām to vēl patur, jo tieši radiostacijas ir galvenais šīs informācijas prasītājs. Medicīniskais laika tips noteikti neiedarbojas uz visiem vienādi, un veseli cilvēki parasti šādas izmaiņas vispār nejūt. Pat ja ir hroniska saslimšana, jāpārliecinās, vai medicīniskais laika tips atbilst jūsu personīgajam gadījumam.
— Ingrīda Neusa-Luca
JAUTĀJUMS: “Kāpēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra laikapstākļu prognozes precizitātes ziņā atpaliek no Lietuvas meteocentra sniegtajām?”
“Šim apgalvojumam es piekrītu, un galvenā problēma ir nevis tehniskajā aprīkojumā, kas ir gana labs un moderns, bet centra mājaslapas darbībā, kas ir novecojusi.”
