Valmieras novada Brenguļu pagastā atvērts jauns tūrisma objekts – “MiniCiems”. Tajā var aplūkot vairākas pilis, baznīcas un vēsturiskas ēkas miniatūrā formātā. Jaunākais veikums – Stāmerienas pils makets.
“Šobrīd ir tā, ka nav tikai pilis, bet arī baznīcas un vēl dažas ēkas, kas ir nozīmīgas kādām zināmām aprindām. Šobrīd man uz vietas ir septiņas. Astotā top un devītā jau ir atradusi mājvietu pie citiem cilvēkiem, kas pasūtīja,” stāsta “MiniCiema” radītāja Santa Paegle.
Viņa saka, ka nav nekādu īpašu kritēriju, pēc kā viņa izvēlētos gatavot maketu. “Kas mani uzrunā, to es arī paņemu. Stāmerienas pils varētu būt tāpēc, ka tai bija dabūjami plāni, jo bija atjaunošanas pasākumi. Bija pieejami plāni, un es to izmantoju. Pati esmu bijusi Stāmerienas pilī un arī apkārtnē velomaršrutu taisījusi, tā ka tā puse man galīgi nav sveša,” stāsta Santa.
Vēl “MiniCiemā” var aplūkot Trikātas baznīcas, Mēru muižas, Alūksnes Jaunās pils, Brenguļu vecās skolas, kura nodega pirms diviem gadiem, Vijciema baznīcas un Lazdiņu pusmuižas, kas atrodas netālu no Variņu pagasta, maketi. Un Jērcēnu kungu māja, kura vairs nav saglabājusies, tika uztaisīta speciāli Jērcēniem un šobrīd arī atrodas Jērcēnos muižas vienā no citām ēkām, lai cilvēki varētu redzēt, kāda tad bija kungu māja,” par savu veikumu stāsta Santa.
Viņa nav arhitekte pēc izglītības. Ideja par šādiem miniatūriem ēku maketiem radusies, kad redzējusi poļu miniparkus. 2013.gadā pamēģinājusi izveidot pirmo maketu un iepaticies. “Sākumā maketi atradās mājas pagalmā. Man bija baigais zālājs un nebija laika ravēt puķu dobes. Man vajadzēja to zālāju atdzīvināt. Veidoju maketus no īstiem būvniecības materiāliem, stāv visu laiku ārā, ziemā netiek likti ne šķūņos, ne kur citur. Ja apsnieg, notīru. Visām ēkām mērogs ir 1: 25. Ja dabā ir metrs, tad man miniatūrā ir četri centimetri,” saka Santa.
Protams, viņa domā šo darbu turpināt, tāpēc arī šis “MiniCiems” ir izveidots. “Būs tūrisma objekts, kur var braukt un skatīties. Speciāli esmu īpašumu iegādājusies, lai attīstītu šo ideju tālāk. Eju uz to, lai tas zināmā mērā kļūtu par manu darbu un ienākumu avotu. Es taisu ne tikai ēkas, kas ir dabā, bet gribu uzcelt augšā arī tādas muižas, kas šobrīd ir drupas, lai zinātu, kādas tās izskatījās kādreiz. Tas ir arī izpētes darbs, nevis tikai esošu ēku uzmērīšana. Tas ir arī arhīva darbs. Varbūt kādu kripatiņu no Latvijas vēstures saglabāšu,” cerīgi saka Santa.
Viņa priecājas, ka no idejas līdz reālai vietai pagājuši tikai desmit gadi, no kuriem pēdējais ir bijis visintensīvākais – no iegādātas aizaugušas vietas tikt līdz stadijai, kad var jau izkārtot savus veikumus un piedāvāt tos aplūkot plašākai sabiedrībai. “Šī gan būs tāda īsta demo sezona, ar noteiktiem darba laikiem, ar neizsīkstošiem uzlabojumiem, taču priecāšos par ikvienu apmeklētāju, lai savu “MiniCiemu” varu paplašināt krietni lielāku,” saka Santa.
