Deleģēt pašvaldībām lielāku brīvību, bet arī redzēt reģionu kā vienību – tā nākotni Latvijā redz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks. Ar šo domu viņš piektdien, 31.martā, Gulbenē uzsāka sarunu ar novada deputātiem un pašvaldības darbiniekiem.
Ministrs pauda, ka demogrāfiskā situācija mainās, notiek iedzīvotāju migrācija no laukiem uz pilsētu un šiem procesiem līdzi jāmainās arī tam, kā uz vietas tiek nodrošināti pakalpojumi. Pašvaldības M.Sprindžuks redz kā integrētas, organiskas vienības, kurās ir gan uzņēmējdarbība, gan sabiedriskie pakalpojumi, gan vieta, kur atpūsties.
Plānošanas reģioniem vajag lielāku teikšanu
Latvijā šobrīd ir 43 pašvaldības. “Viennozīmīgi ir par daudz priekš tādām lietām kā sabiedriskais transports (kur gan joprojām tiek dzenāti autobusi ar vienu pasažieri), profesionālā izglītība, atkritumu apsaimniekošana, sabiedriskā drošība, civilā aizsardzība, arī veselības aprūpe (izņemot ģimenes ārstus) un deinstitucionalizācijas iestādes. Ir virkne pakalpojumu, kur ir vajadzīgs cits mērogs,” sacīja M.Sprindžuks.
Tomēr viņš izteica nožēlu, ka pašvaldības nav pie galda sabiedriskā transporta plānošanā un pat tad, ja ir idejas, tās nav, kam stāstīt. M.Sprindžuks sacīja – nepareizi rīkojas tās ministrijas, kuras pieņem reģionus skarošus lēmumus, iepriekš pašvaldības par to neinformējot. Viens šāds lēmums ir, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta 22 dislokācijas vietu slēgšana Latvijā. Tas pats ar Valsts policijas iecirkņu skaita samazināšanu. M.Sprindžuks atgādināja, ka ir tādi veidojumi Latvijā kā plānošanas reģioni, kuru misija ir politikas un pakalpojumu plānošana. Līdz ar to plānošanas reģioni varētu būt vieta, kur ministrijas sarunājas ar pašvaldībām.
M.Sprindžuka vērojums: “Pašvaldības šobrīd ir vairāk motivētas izklaidēt savus iedzīvotājus, nevis veidot platformu uzņēmējiem, lai tiem labi klātos, lai var nodarbināt cilvēkus, lai var ražot pievienoto vērtību.” Viņš akcentēja, ka pašvaldībām būtu jāpalīdz uzņēmējiem, sakārtojot ceļus un pārējo infrastruktūru. M.Sprindžuka vēlme, lai iekšējo jautājumu sakārtošanā Latvija ātrāk nonāktu “uz Igaunijas ceļa”, bet šobrīd, kā uzskata viņš, Latvijā “mēs to naudu sitam caurās laivās”.
Stāmerienas pagasta pārvaldes vadītāja Guntra Rone pauda – ļoti vēlētos, lai M.Sprindžuka vadītā ministrija sadraudzētos ar Satiksmes ministriju. “Reģioni var attīstīties tikai tajā brīdī, ja mums ir sakārtoti ceļi. Manā pagastā tas ir ļoti sāpīgs jautājums,” viņa teica un piebilda, ka tas ir svarīgi ne tikai centrā, bet arī tālāk no tā. Tieši slikto ceļu dēļ, kā uzskata G.Rone, jaunie cilvēki nevēlas dzīvot laukos.
“Saprotot, ka ceļu ir par daudz, cilvēku ir par maz, modelis ir: visi, kas uz šā ceļa dzīvo, atdod savu 10.tiesu caur nekustamā īpašuma nodokli vai nocērtot mežu, vai tur griežas vēja ventilators, vai LMT tornis stāv. Visi, kas uz šā ceļa gūst labumu, atdod savu daļu,” sacīja ministrs. Un uzvēra – viņš ir par to, lai tiktu veidota “godīga, loģiska sistēma”. Pēc M.Sprindžuka domām, jābeidz lauku ceļu darītā piederība, visiem ceļiem būtu jāatrodas pašvaldības pārziņā.
Jābeidz gaidīt dāvanas no savas partijas ministra
Ministrs, kurš amatā iecelts no Latvijas Reģionu apvienības un apvienības “Apvienotais saraksts”, lika saprast – tas neko nenozīmē, ja viņš un Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis pārstāv vienu partiju. “Jāizkāpj no komforta zonas, katram no saviem “ierakumiem”. Jāaizmirst vecās taciņas, ka mums tur partija, mums ir savs ministrs un tagad ir mūsu zelta laiks. Mums ir zelta laiks. Bet ko es varu viņam palīdzēt? Neko!” teica M.Sprindžuks.
Novada deputāte Mudīte Motivāne pretī bilda: “Slikti.” Tas izraisīja klātesošo smieklus. Ministrs teica – partijas esot tikai sava veida darbā iekārtotājas.
M.Motivāne vērsa ministra uzmanību uz problēmām, kuras, viņasprāt, būtu jārisina valsts līmenī. Viņa kritizēja sociālo pabalstu politiku, tā uzturot tos, kuri neko negrib darīt. Pēc M.Motivānes domām, labāk būtu dot šo naudu uzņēmējiem iesaistei nodarbinātības sekmēšanā. Atbilde bija – pagaidām prakse ir tāda, ka Satversmes tiesa un tiesībsargs to neatbalsta. M.Sprindžuks bilda, ja sociālā joma būtu pilnībā nodota pašvaldību rokās, noteikti jautājumi tiktu risināti citādi, bet valstī daudzās jomās ir tā saucamā dalītā atbildība. Piemēram, skolas pieder pašvaldībām, bet algas pedagogiem nodrošina valsts. Pēc M.Sprindžuka domām, tas “ir klibi”.
M.Motivāne vaicāja, vai ministrija finansiāli atbalstīs Gulbenes novada ieceres. Ministrs teica: “Mēs gribam veidot sistēmu, kur Gulbene pati sapelna sev naudu. Proti, nodokļu sistēma ir veidota veidā, lai pašvaldībām mazāk “ar cepuri jāstaigā” pa ministrijām. Tas nenozīmē, ka nebūs atbalsta programmu, jo Eiropā ir mērķēts atbalsts.” Viņš norādīja, ka vārds “pašvaldība” filozofiski ietver uzstādījumu “pašu valdība”. Tas nozīmējot, ka pašvaldība sapelnītos līdzekļus vai daļu no tiem novirza saviem mērķiem. Tomēr ceļu sakārtošanas sakarā pašlaik tas nedarbojas – atzina M.Sprindžuks un pauda, ka tas ir aplami.
Dzīvokļu problēmas laukos jārisina citādi
Novada deputāts Ainārs Brezinskis vērsa ministra uzmanību uz dzīvokļu problēmām laukos. A.Brezinskis teica: “Mums pagastos ir cilvēki, kuri ir gatavi nopirkt pašvaldības dzīvokļus, taču likuma absurduma dēļ (likums par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā – red.) nevar to izdarīt. Vienīgi var pirkt izsolē. Kaut cilvēks šo dzīvokli ir jau 25 gadus īrējis (no pašvaldības – red.). Mēs tāpat par “blatu” nepārdotu. Nāks vērtētājs, novērtēs, un par tādu cenu arī pašvaldība pārdotu. Bet lai likums atļautu cilvēkiem nopirkt tos dzīvokļus! Grozām likumu!”
M.Motivāne piebilda: “Ja gribam, lai laukos paliek cilvēki.”
Ministra ieteikums: “Atrodiet gudru veidu, kā tikt vaļā no tiem dzīvokļiem (kas nedaudzi pieder pašvaldībai dzīvojamajā mājā, kur vairākums dzīvokļu jau ir privāti – red.).” Tajā pašā laikā viņš piekrita, ka absurdas likuma normas ir iespējams mainīt. Tomēr M.Sprindžuks norādīja, ka sociālie dzīvokļi gan obligāti ir paturami pašvaldības īpašumā.
A.Brezinskis vērsa arī ministra uzmanību uz to, ka spēkā esošās likuma normas nosaka – ar cietu kurināmo (malku) kurināt atļauts tikai pirmā un otrā stāva līmenī, bet augstāk ne.
Elektroniskā vide un lauki – atšķirīgs skatījums
Sanita Mickeviča, kura vada novada vēlēšanu komisiju, interesējās par to, kādi jaunumi saistāmi ar 2.februārī Saeimā jaunievēlēto Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvu. Kā zināms, nākamgad maijā ir paredzētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas. M.Sprindžuks teica – šīs vēlēšanas būs “ļoti arhaiskas, kā pirms 10 gadiem”. Esot par vēlu, lai sakārtotu iespēju izmantot vēlētājiem elektronisku rīku. Problēmu risināšanu perspektīvā, iespējams, uzņemoties viņa ministrija, izveidojot jaunu, elektronisku vēlēšanu rīku tālākai nākotnei. M.Sprindžuks arī akcentēja, ka arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju ikdienā ienāk un ienāks iespēja ar iestādēm un pakalpojumu kārtošanu saskarties elektroniskajā vidē. Arvien plašākai jākļūst elektroniskā paraksta izmantošanai.
G.Rone sacīja – lauku realitāte ir tāda, ka te daudziem elektroniskā vide ir svešs jēdziens, jo nav pat bankas kontu.
