Ar nākamo gadu Gulbenes novadā, īrējot dzīvojamo telpu no pašvaldības, būs jāmaksā par 15 līdz 45 procentiem dārgāk nekā šobrīd. Īres maksas palielinājums atkarīgs no īrētās platības lieluma, atrašanās vietas (pilsētā vai laukos) un mājokļa labiekārtotības pakāpes. Savukārt pašvaldībai piederošajās viendzīvokļa dzīvojamajās mājās īres maksa palielināsies no 12 līdz 25 procentiem.
Tāpat līdz 52 procentiem palielināsies īres maksa dzīvojamajām telpām sociālajā mājā “Blomīte” Beļavas pagastā.
Konceptuāli gaidāmās izmaiņas deputāti atbalstīja 19.oktobra finanšu komitejas sēdē, savukārt gala balsojums notiks novada domes 26.oktobra sēdē.
Deputāts Anatolijs Savickis aicināja kolēģus tomēr vēl pamatīgi konceptuāli pārspriest nākotnes stratēģiju, kā apsaimniekot ļoti plašo un dažādo pašvaldībai piederošo dzīvojamo fondu.
Gulbenē 2/3 pašvaldības dzīvokļu būtu jāpārdod
Deputāte Guna Pūcīte sacīja: “Šis īres maksas pieaugums, protams, ir likumsakarīgs.” Viņa aicināja salīdzināt, cik maksā privātā kārtā īrēt dzīvokli Gulbenē – tas esot krietni dārgāk. “Tie, kuri dzīvo pašvaldības dzīvokļos, nevarētu sūdzēties, ka viņiem ir dārgi par dzīvošanu jāmaksā,” teica G.Pūcīte.
Pilsētas pārvaldes vadītājs Gints Āboliņš informēja, ka pilsētā ir 399 pašvaldības dzīvokļi, no kuriem 26 ir neizmantoti. Pēc viņa aplēsēm pilsētā pašvaldībai faktiski būtu paturami savā īpašumā ne vairāk par 120 dzīvokļiem. Šogad Gulbenē pašvaldība ir pārdevusi 12 savus dzīvokļus. G.Āboliņš piekrita G.Pūcītei, ka īrēt pašvaldības dzīvokli Gulbenē nozīmē to lietot “zem tirgus vērtības”. Faktiski par tādu dzīvokli būtu jāmaksā 3-4 reizes vairāk, sacīja G.Āboliņš. Viņš domā, ka īres maksas pakāpeniska “audzēšana” mudinās cilvēkus pirkt šos dzīvokļus no pašvaldības.
Deputāts Gunārs Ciglis pauda, ka peļņa, ko pašvaldība gūst no savu dzīvokļu izīrēšanas, paredzēta dzīvojamā fonda uzturēšanai. Tomēr, viņaprāt, nākamgad inflācija varētu apēst lielu šīs peļņas daļu. Tādējādi faktiski naudas nemaz nebūšot tik daudz, lai uzturētu dzīvojamo fondu.
Novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis bilda, ka no šīs naudas pašvaldība maksā par saviem tukšajiem dzīvokļiem. Piemēram, par apsaimniekošanu, par centrālapkuri.
Deputāte Mudīte Motivāne izteicās, ka cītīgāk ir jāstrādā pie pašvaldības dzīvokļu pārdošanas izsolē. Tajā pašā laikā viņa pauda, ka jāpriecājas par tiem pašvaldības dzīvokļu īrniekiem, kuri cītīgi veic maksājumus un dzīvokļus uztur labā kārtībā.
Novadā ir daudz dzīvošanai nederīgu dzīvokļu
A.Caunītis sacīja – pašvaldībai ir daudz brīvu dzīvokļu, bet ir arī daudz dzīvošanai nederīgu dzīvokļu. Deputāta Normunda Mazūra ieteikums bija pārdot nelabiekārtotos dzīvokļus kaut vai par 15 eiro. Viņa viedoklim pievienojās kolēģis Normunds Audzišs, kurš aicināja pašvaldībā rēķināt līdzi un secināt, ka pārdot dzīvokļus ir izdevīgāk, nevis turēt tos tukšus un maksāt par to no pašvaldības maka.
A.Caunītis iebilda, ka gadu gaitā palielinās pārdoto pašvaldības dzīvokļu apjoms. Tomēr N.Mazūrs arī aicināja apzināt tos pašvaldības dzīvokļus, kuri ir jāpatur savā fondā. Pēc N.Mazūra domām, tie ir tieši labiekārtotie dzīvokļi. Tie vajadzīgi izīrēšanai pašvaldībai nepieciešamajiem speciālistiem.
“No pašreizējā dzīvojamā fonda 70 procenti dzīvokļu ir nelietojama kārtībā,” teica novada sociālā dienesta vadītājs Jānis Antaņevičs. Lielākais šo dzīvokļu īpatsvars ir ar daļēju labiekārtojumu, kā arī nelabiekārtoti. Viņš arī atgādināja, ka rindā uz pašvaldības dzīvokli atrasties var un šādi dzīvokļi ir jāizīrē tikai un vienīgi sociāli mazaizsargātajiem iedzīvotājiem. Tāpat J.Antaņevičs bilda, ka pieci dzīvokļi pilsētā un vēl vairāki Stāķos pašlaik netiek izīrēti speciāli, jo sociālais dienests gatavojas startēt projektu konkursā ar mērķi paplašināt sociālo dzīvokļu skaitu novadā.
J.Antaņevičs arī akcentēja, ka ne katrs īrnieks var prasīt, lai pašvaldība viņam pārdod izīrēto dzīvokli. Tādas tiesības ir tikai tiem īrniekiem, kuri īres līgumu ir parakstījuši periodā līdz 2000.gadam.
Par ES naudu pašvaldība remontēs 30 sociālos dzīvokļus
Līdz 23.novembrim ir izsludināts atklāts konkurss paskaidrojuma raksta izstrādei un autoruzraudzības nodrošināšanai, lai varētu atjaunot Gulbenes novada pašvaldības dzīvokļus. Par to liecina Iepirkumu uzraudzības biroja publiskotā informācija.
Darbu izpildes līdzfinansēšana paredzēta no Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam, atbalstot sociāli atstumtos, mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, kā arī nelabvēlīgā dzīves situācijā nonākušos un cilvēkus ar īpašām vajadzībām.
Izraudzītajam pretendentam projektēšana būs jāveic 120 dienu laikā, bet plānotais būvdarbu veikšanas termiņš ir septiņi mēneši.
Projektēšanas uzdevumā ir norādīti atjaunojamie pašvaldības dzīvokļi. Pagastos tie atrodas: Ozolkalna “Ceļmalās” 2.dzīvoklis. Stradu pagastā: “Šķieneri 4” – 1., 3. un 4.dzīvoklis; “Stāķi 3”- 4., 5., 9., 10., 12., 13., 17. un 19.dzīvoklis; “Stāķi 4” – 3., 4., 5., 7., 10., 11., 13., 18., 19., 21., 22., 24.dzīvoklis; Gulbenē: Nākotnes ielā 2/4 – 30.dzīvoklis; O.Kalpaka ielā 47 – 13.dzīvoklis; O.Kalpaka ielā 88 – 21., 13. un 20.dzīvoklis; Skolas ielā 5/3 – 19.dzīvoklis.
