Nepacietīgākie var sākt dārzkopības sezonu

Lai gan februārī laikapstākļi Latvijā vēl sakrīt ar kalen­dāro ziemu, tas ir lielisks laiks jau sākt diedzēt no­teiktas augu sugas. Kādas sugas tās ir? Kādi apstākļi šādai stādīšanai un diedzēšanai nepieciešami un kā atšķirt kvalitatīvas sēklas? Uz šiem un citiem jautājumiem atbil­dēs “Kesko Senukai” dārzkopības eksperti.

– Kādus dārzeņus un garšaugus jau var sākt diedzēt uz palodzes februārī?

– Februārī, martā iesakām jau sākt sēt dārzeņus ar ilgu veģetāciju, ku­ri vēlāk tiks audzēti siltumnīcās vai ārā. Ir vērts sākt sēt baklažānus un papriku, bet mēneša beigās – sele­rijas saknes, agrīnos puravus, ātri augošos kressalātus. Diedzētas sēklas pārtikā varat izmantot 7–14 dienu laikā pēc sējas atkarībā no sugas – tāpēc drīzumā jums būs aromātiskas, mājās izaudzētas gar­švielas un garšaugi.

– Kāpēc ir svarīga atbilstoša die­dzētava un podi stādiem? Kādi tie mēdz būt?

– Dārzeņu stādus, kas paredzēti stādīšanai ārā, var audzēt dabīgās kūdras diedzētavās (podiņos), po­limēru kastēs vai podiņos (diedzē­tavās).

Polimēru diedzētavas. Tās pēc dezinficēšanas var izmantot vēl vai­rākus gadus, turklāt, kastes ir vien­kārši pārnest, pārcelt uz vajadzīgo vietu. Ļoti ērti ir izmantot diedzē­tavas ar caurspīdīgiem vākiem – tajās tiek izveidoti optimāli apstāk­ļi sēklu dīgšanai. Diedzētavās ir viegli uzturēt optimālu augsnes mitrumu un pastāvīgu temperatū­ru. Šādās diedzētavās sēklas dīgst ātrāk un vienādi. Izmantojot kastes, tiek ietaupīta kūdra un stādi pārstā­dīšanas laikā mazāk tiek traumēti, jo uz saknēm paliek zeme, tās ne­tiek aizskartas, labāk iesakņojas.

Kūdras diedzētavas. Tās ir pare­dzētas diedzēšanai un ātri augošu stādu audzēšanai. Kūdras diedzē­tavas aizsargā audzējamā auga sak­ņu sistēmu no mehāniskiem bojā­jumiem vai deformācijas to pārstā­dīt, pārvedot u. tml. Tas nodrošina simtprocentīgu dīgstu iesakņoša­nos un pat par 30 % paātrina ražu. Pērkot kūdras diedzētavas, pievēr­siet uzmanību kūdras podiņa skā­buma pH līmenim.

Dārzeņu stādus, kurus domājat stādīt ārā, audzējiet neapsildāmās siltumnīcās, diedzētavās, zem pa­gaidu aizsegiem vai lecektīs. Sil­tumnīcām paredzētus stādus ietei­cams audzēt apsildāmās siltumnī­cās, audzējot stādus telpās, nepie­ciešams radīt atbilstošus audzēšanas apstākļus – obligāta optimāla temperatūra, februārī, martā audzējamiem stādiem nepie­tiek dabiskās gaismas, tāpēc vaja­dzīgs arī papildu apgaismojums.

Stādi labi aug speciālos substrā­tos, kuri pielāgoti noteiktas sugas augu audzēšanai. Ja augsne ir pārāk skāba vai pārāk sārmaina, augi ne­spēj labi absorbēt daudzas tiem nepieciešamās barības vielas.

– No kā atkarīga stādu kvalitāte? Kā atšķirt kvalitatīvas sēklas – kam pievērst uzmanību?

– Kvalitatīvi stādi ir labas ražas ga­rants. Viena no visbiežāk pieļauta­jām kļūdām – iesēj pārāk agri vai pārāk vēlu. Tiem, kas sēj tomātus februārī, jāzina, ka šajā laikposmā iesēts stāds jāstāda apsildāmā sil­tumnīcā. Ja jums nav tādas siltum­nīcas, optimāls laiks stādu sēšanai ir marta sākums.

Atpazīt kvalitatīvus stādus nav grūti – tie nedrīkst būt pārauguši, izstiepušies, lapas – sulīgi zaļā krā­sā, bet saknēm nevajadzētu būt atsegtām.

– Sagatavojusi Sandra Apine

STĀDU KVALITĀTE IR ATKARĪGA NO ŠIEM GALVENAJIEM FAKTORIEM:

• sēklas;

• augšanas ilguma;

• temperatūras;

• apgaismojuma;

• mitruma;

• substrāta, kurā tie tiek audzēti.

Galvenās un visbiežāk pieļautās stādu audzēšanas kļūdas:

● gaismas trūkums;

● auksts ūdens;

● nepiemērots substrāts;

● pārāk zema substrāta temperatūra;

● pārmērīgs mitrums;

● pārāk augsta gaisa temperatūra.

KĀDUS STĀDUS VISBIEŽĀK S TĀDA FEBRUĀRĪ?

Tomātu sēklas. Šo sēklu dīgšanas temperatūra ir 20 – 25 °C. Audzējot stādus, jāuztur piemērota substrāta temperatūra, kura nedrīkst būt zemāka par 16 °C. Tomātu sēklas izdīgst 4 – 6 dienu laikā. Pārstādot stādus, tie jāsargā no tiešiem saules stariem un nedaudz jāsamazina temperatūra līdz 14 –16 °C. Stādīšanai piemēro­tiem stādiem jābūt 30 – 35 cm augstiem, ar 7 – 8 lapām un pirmo ziedu ķekaru.

Papriku un baklažānu sēklas. Šo sēklu dīgša­nas temperatūra ir 23 – 26 °C. Substrāta tempe­ratūrai jābūt ne zemākai par 16 °C. Sēklas izdīgst 7 – 10 dienu laikā. Paprikai un baklažā­niem nepatīk pārstādīšana. Sēklas sējamas podiņos pa 2 gabaliem, vēlāk podā atstājam pa vienam stiprākajam stādam (vājākais ļoti uzmanīgi izņemams). Sēklu dīgšanas tempera­tūrai jābūt 20 – 25 °C. Stādi pārstādāmi, kad izaugušas divas īstās lapas. Pārstādot stādi jāaizsargā no tiešiem saules stariem, mazliet jāsamazina temperatūra līdz 14 – 16 °C. Audzē­jot stādus uz palodzēm, ļoti svarīgi saulainās dienās regulēt gaisa temperatūru, lai sasiluši stādi neizstieptos. Paprikas stādus rekomendē iestādīt pēc iespējas “vecākus”, t. i., 70 – 80 dienas pēc izdīgšanas. Tāda vecuma stādiem vajadzētu būt aptuveni 8 – 12 lapām, kā arī tiem vajadzētu būt 20 – 30 cm gariem. Pirms stādīša­nas stādi jārūda – jāpieradina pie āra apstāk­ļiem, temperatūras svārstībām, tiešiem saules stariem.

Selerijas un puravu sēklas. Šīs sēklas dīgst lēni. Selerijas jāstāda februāra vidū. Puravi, agrīnie kāposti un ziedkāposti – februāra beigās, marta sākumā. Selerijas sēklas būtu lietderīgi pirms stādīšanas pārliet ar karstu (40 – 50 °C) ūdeni, lai nomazgātos ēteriskā eļļa, kas kavē dīgšanu. Optimālā temperatūra selerijas dīgšanai ir 18 – 25 grādi, sēklas dīgst lēni. Pirmajās pāris dienās pēc izdīgšanas rekomendējams sēklas uzglabāt nedaudz zemākā temperatūrā, lai stādi nostipri­nātos. Pārstādot selerijas saknes stādus, ļoti svarīgi tos iestādīt tādā pašā dziļumā, tikai tad var gaidīt labu selerijas sakņu ražu.

NOTEIKUMI, KURUS IEVĒROJOT IZDOSIES VEIKSMĪGI UN VIEGLI IZAUDZĒT STĀDUS

Gaisma. Ja trūkst gaismas, stāda stublājs izstiepjas līdzi dīgļlapām, cieš sakņu un lapu attīstība. Turpmākās stādu audzēšanas laikā tāpat ļoti svarīgi, lai augiem pietiktu gaismas. Tādēļ jāizvēlas piemērots sējas laiks vai papildus jāapgaismo. Optimāls gaismas periods augiem ir 16 stundas diennaktī, bet minimālais ir 8–10 stundas. Kad trūkst gaismas, palēninās augšana, augi izstiepjas, dzeltē lapas un arī saknes slikti attīstītās.

Optimālā temperatūra. Visu laiku jāuztur optimāla gaisa un substrāta, kurā aug stādi, temperatūra. Tai ir liela ietekme, kad augs absorbē minerālvielas, kad notiek organisko vielu sintēze, kad stāds aug un attīstās. Temperatūra ietekmē ne tikai sēklu izdīgšanas ātrumu, bet arī stādu augšanas ilgumu un tāpat arī to kvalitāti.

Kopējais klimats. Audzējot stādus, svarīga ir arī gaismas un siltuma attiecība, nepietiek vien uzturēt optimālu temperatūru, bet nenodroši­nāt stādus ar gaismu. Šie divi faktori ir savstarpēji cieši saistīti. Ja neva­rat stādiem nodrošināt pienācīgu apgaismojumu, samaziniet tempera­tūru par 2–3 grādiem, tas mazliet palīdzēs augšanas procesā.

Mitrums. Audzējot stādus, jāuztur piemērots gaisa un substrāta mitrums. Gaisa mitrumam jābūt aptuveni 70 %, un to jūs varat viegli regulēt, vēdinot telpas, kurās aug stādi. Substrāta mitrums tāpat ir ļoti svarīgs, jo pārlaistīti stādi neabsorbē barības vielas, tāpēc tie slikti aug.