Gulbenes novada deputāti 15.martā piedalījās Gulbenes novada pašvaldības administrācijas organizētajā sanāksmē par 2023.gada pašvaldības budžetu. Kādam sarunas ritēja četras stundas, bet citiem pat gandrīz sešas stundas – “Dzirksteli” informē deputāti.
“Sarunas, protams, ir jāturpina. Vienmēr budžeta salikšana nav vienkārša. Katru gadu budžeta pieprasījumi, kas nāk no iestādēm, struktūrvienībām, ir lielāki par iespējām. Un tas ir tikai dabiski. Es nezinu, kurai pašvaldībai varētu būt citādāk. Vai kādai vispār nauda paliek pāri?” “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis.
Viņš stāsta, ka pašvaldības šāgada budžets, salīdzinot art pagājušā gada budžetu, būs lielāks gan ieņēmumu, gan izdevumu sadaļā.
Budžeta pieaugums būs abos virzienos
“Budžeta pieaugums būs abos virzienus,” akcentē novada domes priekšsēdētājs. Tā kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpilde bijusi laba, tas papildina ienākumu sadaļu budžetā, tāpat arī vēl citas pozīcijas. Izdevumu daļa ir palielinājusies par nepilniem 8 procentiem, salīdzinot ar 2022.gada pašvaldības budžetu. Šo palielinājumu A.Caunītis saista ar minimālās mēnešalgas apmēra paaugstināšanu.
“Protams, ir vēl citas pozīcijas, kur izdevumos jau šogad jūtam palielinājumu. Atvērām sociālā dienesta struktūrvienību – ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums. Tur jau mums nav peļņas. Tur ir tikai mīnusi. Un jebkuras pašvaldības iestādes uzturēšana nepaliek lētāka. Skolas, energoresursi, elektrība, siltums – viss ir dārgāks salīdzinājumā ar 2022.gada sākumu. Plus vēl projekti. Nezinām šogad vēl attiecībā uz pedagogiem. Runa ir par 2023./2024. mācību gadu. Mēs zinām, kāda ir dotācija skolotāju algām līdz šā mācību gada beigām, bet nezinām, kāda šī dotācija būs nākamajam mācību gadam. Tāpēc šo summu nevaram vēl ielikt budžetā,” viņš akcentē.
Kopumā A.Caunītis lēš, ka šajā pašvaldības budžetā ieņēmumu pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu varētu būt nepilni 2 miljoni eiro.
A.Caunītis uzsver – pagājušā gada budžets ir vērtējams trīs sadaļās: gada sākuma budžets; budžets ar grozījumiem gada vidū; gada beigu budžets ar grozījumiem. 2022.gadā budžetam grozījumi veikti ļoti daudzas reizes.
“Arī šogad budžeta grozījumi būs un laikus būs jāsāk strādāt arī pie 2024.gada pašvaldības budžeta. Tā ka šogad noritēs darbs pie diviem budžetiem,” saka A.Caunītis.
Runājot par lielākajām bažām šāgada budžetā, A.Caunītis teic: “Ne visu var prognozēt iepriekš. Vai, strādājot pie 2022.gada budžeta, varējām iedomāties, ka sāksies plaša mēroga Krievijas karš Ukrainā? Tādu cenu pieaugumu šajā sakarā, tādu enerģētisko krīzi, kāda izveidojās, mēs nevarējām iepriekš nosapņot! Nevarējām arī iepriekš paredzēt, ka tik grūti un smagi uzņēmējiem veiksies ar pašvaldības pasūtīto projektu īstenošanu, ka trīs uzņēmumi netiks galā ar līgumsaistībām. Un tas ietekmēja smagi. Šogad viena no prioritātēm ir pabeigt iesāktos projektus, kā arī realizēt jaunus. Protams, visus ietekmē un sasaista inflācija un algu pieaugums. Vai varam iepriekš zināt inflācijas prognozi šim gadam?” prāto A.Caunītis.
Uzskata – jābūt tikai izdzīvošanas budžetam
“Bažas ir par to, ka atalgojuma palielinājums pašvaldībā paņems lielu daļu budžeta sakarā ar minimālās algas apmēra celšanos un no tā izrietošo algu pielikumu. Šai sadaļai papildus vajadzēs vairāk nekā miljonu eiro,” “Dzirkstelei” saka deputāte Guna Pūcīte.
Viņa arī nav pārliecināta, vai efektīvas ir bijušas reformas, kuras pašvaldības administrācijā notikušas laikā, kad novada domi vadīja Normunds Audzišs. Runa ir par Izglītības, Kultūras un Sporta pārvalžu izveidi agrākās vienas nodaļas vietā. Tāpat G.Pūcīte uzskata – pagastu pārvalžu tagadējā uzbūve ir jāreformē, jo izdevumi pašvaldībai ir lieli. “Man liekas, ka visi deputāti ir mazliet “uzvilkušies” par tradicionālā festivāla “Divi Jūliji” kārtējo tāmi – 40 000 eiro, ieskaitot telpu nomu Vecgulbenes muižā par 5000 eiro. (Festivālu vietējais muzejs organizē 28.-29.jūlijā – red.) Vai mēs to varam atļauties? Galu galā arī Vidzemes plānošanas reģionā citu pašvaldību pārstāvjiem šāgada budžets ir tāds izdzīvošanas budžets. Uz attīstību netiek virzīts ne cents. Un tā tas ir visos novados,” viņa saka.
Deputāts Aivars Circens “Dzirkstelei” arī pirmo piesauc festivālu “Divi Jūliji” un tā nesamērīgos izdevumus. Otrs, kas uzreiz iekritis acīs: “Sociālā joma tiek atstāta novārtā, kaut tai būtu jābūt kā prioritātei. Šāda sociālās jomas nenovērtēšana nav īsti adekvāta. Tajā pašā laikā novadā ir pagastu pārvaldes, kuras nav savu pastāvēšanu attaisnojušas un kuras būtu jāreorganizē līdz apvienošanai. Tiek tērēti milzīgi līdzekļi pārvalžu uzturēšanai un pārvaldnieku algošanai. Kamēr citu novadu pašvaldības pārmaiņas ievieš strauji, mēs kā vienmēr labāk nedarām neko, lai tikai nebūtu asi un kritiski jālemj. Patiesībā būtu jāpieņem nepopulāri lēmumi, bet izskatās, ka uz to mēs neesam gatavi,” saka A.Circens. Viņaprāt, jaunais budžets būs sabalansēts uz parāda palielināšanas rēķina. Tajā pašā laikā deputāts uzskata – visi iesāktie pašvaldības projekti ir jāpabeidz, jo pretējā gadījumā atlikti tie tikai sadārdzināsies.
Deputāts Intars Liepiņš “Dzirkstelei” teic, ka pagaidām ir bijusi tikai viena sapulce domniekiem, kurā runāts par pašvaldības šāgada budžetu. Finanšu nodaļas vadītāja Aija Kļaviņa turpina piesūtīt precizētus dokumentus, kuri ir jāpēta. “Es pagaidām tikai uzsūcu informāciju. Man būs savi priekšlikumi, kurus likšu galdā, kad būs novada domes sēde. Būs daudz tāda, par ko jādiskutē, kas jāmaina budžetā, bet lēmumu mēs, deputāti, pieņemsim kopā,” saka I.Liepiņš.
Gulbenes novada pašvaldības pamatbudžets (gada sākumā):
* 2022.gadā: ieņēmumi – 33 653 519 eiro; izdevumi – 43 162 631 eiro; finansēšana – 9 509 112 eiro;
* 2021.gadā: ieņēmumi – 24 457 285 eiro; izdevumi – 31 002 570 eiro; finansēšana – 6 545 285 eiro;
* 2020.gadā: ieņēmumi – 25 946 063 eiro; izdevumi – 29 592 061 eiro; finansēšana – 3 645 998 eiro;
* 2019.gadā: ieņēmumi – 24 960 394 eiro; izdevumi – 27 200 148 eiro; finansēšana – 2 239 754 eiro.
Avots: Gulbenes novada pašvaldība
