Novadnieks Aivars Brezinskis, kurš nopietni aizrāvies ar skriešanu, šī gada pašā janvāra sākumā ticis galā ar vienu no lielākajiem saviem izaicinājumiem – četri maratoni četrās dienās Itālijā, kopvērtējumā izcīnot trešo vietu.
Aivars stāsta, ka pirmās dienas bija salīdzinoši viegli skriet, jo spēka vēl bija daudz, bet, kad palika vairs pēdējie maratoni, tad nācās ļoti daudz sevi mentāli piespiest no rīta celties un skriet kārtējo maratonu. “Šajās sacensībās katras dienas rezultātus skaitīja kopā un rezultātā es izcīnīju trešo vietu vīriešu konkurencē. Nebiju domājis, ka spēšu iegūt godalgotu vietu, jo četrus maratonus četrās dienās skrēju pirmo reizi dzīvē un nezināju, ko vispār sagaidīt pēc trešās dienas,” saka Aivars.
Pirmais maratons – pērn novembrī
Aivara sportošanas gaitas aizsākās, kad viņš vēl mācījās Ozolkalna pamatskolā.
“Vēl tagad atceros, kā gājām uz treniņiem vasaras brīvlaikos, kad visi bērni atpūtās un izklaidējās. Viens no lielākajiem iedvesmotājiem uz sportošanu bija Ozolkalna pamatskolas sporta skolotājs Voldemārs Mezītis. Šis cilvēks ir sporta etalons visiem, kas pie viņa ir trenējušies. Skolas laikā mēs koncentrējāmies uz distanču slēpošanu ziemas laikā, bet vasaras periodos mēs cītīgi braucām uz dažādām skriešanas sacensībām, un jau tajā laikā man vairāk patika skriet garākas distances nekā īsās. Man padevās skriešana, skolas laikā jau tiku kāpis uz goda pjedestāla vairākas reizes,” atminas Aivars.
Doma skriet maratonus Aivaram bija jau ļoti sen, bet nespējis tam saņemties, līdz brīdim, kad saticis īsto cilvēku, kurš pamudinājis noskriet pirmo maratonu, kā arī devis svarīgus ieteikumus, kas sagaidāms maratona laikā. Ņemot vērā visus ieteikumus, Aivars noskrēja savu pirmo maratonu (42 kilometri 195 metri) pērn 20.novembrī Spānijā, Kanāriju salās.
“Distance bija ļoti grūta un brīžiem bija pat jāpaiet, tikai lai tiktu līdz finiša līnijai. Šī maratona laikā guvu mācību, lai zinātu, ko darīt citādāk jau nākamajos maratonos,” stāsta Aivars.
Pagājušajā gadā līdz decembra beigām viņš jau bija noskrējis piecus maratonus, kas, ir iespaidīgi tik īsā laika periodā. Vienā no maratoniem, kas notika Lietuvā, Aivars izcīnīja otro vietu vīriešu konkurencē.
Maratons – mīnus 17 grādu salā
Līdz šim ekstremālākie laikapstākļi, kad Aivars skrējis maratonu, ir aptuveni mīnus 17 grādus salā un pa sniegu.
“Sniegs bija virs potītēm, un šādi apstākļi bija gandrīz visus 42 kilometrus. Jāpiebilst, ka pirms šī maratona iepriekšējā dienā bija noskriets pavisam cits maratons, līdz ar to tas viss bija vēl grūtāk. Līdz šim brīdim es visās sacensībās esmu ticis līdz finišam, bet ir bijuši brīži, kad gribējās izstāties trases vidusdaļā. Bērnībā tika iemācīts: ja esi kaut ko uzsācis, tad tas viss ir jānoved līdz galam! Skriešanas laikā es daudz par to domāju. Ja jau esmu pieteicies kādām sacensībām un sācis skriet, tad, lai arī kas notiktu, es tikšu līdz finiša līnijai!” uzsver Aivars.
Viņš dien Nacionālajos bruņotajos spēkos, tāpēc ar izaicinājumiem saskaras bieži. Kā vienu no nozīmīgākajiem viņš min “Baltic Warrior” sacensības, kas notika Ādažu militārajā bāzē. Bija jāskrien 18 kilometri ar 15 kilogramus smagu mugursomu, tad divatā papildus jānes kanoe, pēc tam 13 kilometri jāairē un pašās beigās vēl bija jāskrien 2 kilometri. Lai arī šis pārbaudījums bija grūts, finišējuši pirmajā vietā.
Kopumā pagājušajā gadā Aivars piedalījies daudzās sacensībās. “Pusgadu pavadīju misijā Kosovā, bet tas neliedza man piedalīties militārajās sacensībās tur. Viss sākās ar dāņu organizētu “Dancon march”. Šajās sacensībās bija jānoskrien 25 kilometri ar 10 kilogramu smagumu, no aptuveni 900 dalībniekiem izcīnīju trešo vietu. Šajās sacensībās piedalījās vairāk nekā 10 valstu karavīri. Poļu karavīri organizēja vasaras biatlona sacensības, kurās atkal izcīnīju trešo vietu. Šajās sacensībās bija jāskrien stāvā kalnā, kas bija liels pārbaudījums kājām. Dāņi organizēja “Dancon march” otro reizi. Distance – tikpat gara, bet šoreiz nācās samierināties ar piekto vietu kopvērtējumā, taču, jau atgriežoties Latvijā, atkal piedalījos šādās pašās sacensībās, kurās izdevās uzvarēt, kā arī ASV karavīru maršā 20 kilometru garumā, kur atkal izcīnīju trešo vietu. Kad atgriezos no misijas, sāku intensīvāk pievērsties garo distanču skriešanai,” stāsta Aivars.
Būs maratoniem bagāts gads
Šogad Aivars plāno noskriet pēc iespējas vairāk maratonu. “Kad būs zināms grafiks visiem maratoniem, redzēs, cik skriešu šajā gadā, bet noteikti zinu, ka neapstāšos. Viens no šāgada mērķiem ir noskriet maratonu zem trīs stundām, kas ir kvalifikācija uz “World Marathon Majors” (sešu pasaules lielāko un prestižāko maratonu seriāls – red.). Pasaulē ir seši “World Marathon Majors”, uz kuriem ir ļoti grūti tikt. Daudzi cilvēki piedalās loterijā, jo šis ir viens veids, kā var tikt šajos maratonos, bet vēl viens, ir izskriet kvalifikācijas rezultātu, tāpēc šis ir viens no mērķiem, ko šogad plānoju izdarīt. Vēl viens mans mazais mērķis ir šogad skriet sacensībās Rīga-Valmiera. Šo sacensību distance ir 107 kilometrus gara. Protams, būs ļoti daudz laika jāpavada treniņos, lai sagatavotos šīm sacensībām. Līdz šim brīdim nebija tāda noteikta treniņa grafika vai plāna. Kad gribēju, gāju skriet un nemaz nedomāju, kā pareizāk. Šobrīd esmu uzsācis jau trenēties pareizāk, lai varētu sasniegt savu mērķi. Ir vairāki skrējēji, kas atbalsta mani ar padomiem, treniņu plāniem. Domāju, ja es turpināšu šādi trenēties, rezultāts būs garantēts,” saka Aivars, kurš pēc dabas ir azartisks cilvēks, mīl jaunus izaicinājumi.
Viņš arī atzīst, ka agrāk ļoti bija svarīgi uzvarēt, tikt uz goda pjedestāla, bet, kad sācis skriet maratonus, sapratis, ka lielāko gandarījumu dod pats piedalīšanās process. Tomēr ir arī sacensības, uz kurām viņš dodas ar mērķi uzvarēt.
“Pēdējās sacensības Itālijā parādīja, ka skriešana vairāk ir jāizbauda, nevis jācenšas uzvarēt vai tikt pirmajā trijniekā. Daudzi cilvēki nepiedalās, jo visu laiku domā, ka nespēs tikt pirmajā trijniekā, bet tā nav pareiza domāšana. Galvenais, ka cilvēks iet, dara un tiek līdz finišam, neskatoties, kāds ir rezultāts,” uzsver Aivars un saka lielu paldies savai ģimenei, kura atbalsta gan viņa sirdslietu – skriešanu, gan karjeras izvēli – militāro dienestu.
– Inita Savicka
Par Aivaru Brezinski
Dzimis Gulbenes novada Beļavas pagastā. Mācījies Ozolkalna pamatskolā, Gulbenes 2.vidusskolā, Nacionālajā aizsardzības akadēmijā Rīgā. Tad turpināja militārās gaitas Ādažos Mehanizētajā kājnieku brigādē. Dzīvo Rīgā.
Par armiju jau domājis, kad vēl mācījies pamatskolā, jo tajā laikā iestājās jaunsargos. Jaunsargu instruktors Ingolfs Lūsis bija viens no cilvēkiem, kas pamudināja iestāties Zemessardzē un tad jau tālāk Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Tagad jau vairāk nekā astoņus gadus ir dienestā.
Brīvajā laikā patīk slēpot ar distanču slēpēm. Vasaras periodos brauc ar rollerslēpēm un ar šosejas velosipēdu.
