Stāmerienas pilī Jāņu noskaņās varēja klausīties lielisku novadnieku pianista Riharda Plešanova un flautistes Annijas Iļjenko koncertu “Saules mūziku”. Programma īpaši bija veltīta saulgriežu laikam un tika atskaņota latviešu, ukraiņu, vācu, franču, itāļu, igauņu un amerikāņu dažādu laikmetu skaņdarbi, pārsvarā klasiskā mūzika.
Rihards gan pats spēlēja solo, gan muzicēja kopā ar Anniju. Riharda vārds vairs komentārus neprasa, pieminēšu tikai, ka šogad viņš pretendēja uz Latvijas “Lielo mūzikas balvu” par sniegumu kameransambļos, savukārt Annija ir jaunā daudzsološā mūziķe, kas tāpat kā Rihards ceļu mūzikā sāka Gulbenes mūzikas skolā, bet turpina E.Dārziņa mūzikas skolā.
Pēc koncerta uz nelielu interviju “Dzirksteles” lasītājiem abi novadnieki labprāt piekrīt. Kā radās šis duets? Rihards “Dzirkstelei” atzīst, ka patiesībā viss ir ļoti vienkārši, jo Annija ir viņam attāla radiniece.
“Atceros Anniju jau kā mazu meiteni, ar kādu entuziasmu viņa kā bērns pievērsās flautai, atceros stāstus, ka Annija neļaujot ģimenei gulēt svētdienās, jo vingrinoties flautas spēlē. Tad mēs satikāmies Gulbenes mūzikas skolas salidojumā, mūs salika pa pāriem muzicēt priekšnesumos. Tas, manuprāt, bija 2019.gadā, Annija vēl mācījās Gulbenes mūzikas skolā. Man palika atmiņā šī reize, un toreiz nodomāju, ka mēs noteikti kaut kur vēl uzspēlēsim!”
Annijai, kura jau otro gadu mācās “dārziņos”, šis bija pirmais tāds lielāks koncerts. Viņa atzīst, ka bija sapnis uzstāties tieši Stāmerienas pilī, un liktenim labpatikās, ka sapņi piepildījās.
“Biju atbraukusi mājās Gulbenē un man ļoti gribējos koncertēt, lai kur tas būtu. Tieši tajā vakarā man uzrakstīja Rihards,” saka Annija, un tā tapa programma “Saules mūzika.
“Bija lietas, ko es piedāvāju un ko Annija noteikti vēlējās. Programmas pamatā bija flautas skaņdarbi, bet es mēģināju apaudzēt šo programmu un izstāstīt stāstu,” papildina Rihards. Viņš cer turpināt sadarbību ar Anniju un varbūt pieaicināt vēl kādu mūziķi. Varbūt taps pat novadnieku kameransamblis.
Vasarā – gan atpūta, gan darbs
Ko no šīs vasaras gaida mūziķi? Rihards stāsta, ka ļoti atbildīgs būs rudens posms, bet, tāpat kā sportistiem, mūziķim vasara ir tāds periods, kad var to “melno darbiņu” izdarīt, jo ir vairāk laika, nav arī jāiet uz nodarbībām pie bērniem. Rihards gatavojas piedalīties Balvu kamermūzikas festivālā vasaras beigās, kurā paredzēta interesanta programma. “Mums ir trio: fagots, flauta, klavieres, pieaicināta aktrise Guna Zariņa, kas lasīs Montas Kromas dzeju, arī dziedās. Komponiste Anna Veismane ir sarakstījusi mūziku, kopumā tā būs kā performance, kurā M.Kromas dzeja ir mūzikā iekomponēta,” stāsta Rihards.
Savukārt Annija ar Gulbenes kultūras centra orķestri piedalīsies dziesmu svētkos Rīgā. “Man Rīgā pietrūkst orķestra, tāpēc esmu priecīga, ka varu piedalīties šeit, kad ir iespējas,” uzsver Annija. Viņai gribas arī atpūsties, jo ir bijis spraigs mācību gads, nākamgad eksāmeni – jābeidz 9.klase, pēc tam Annija turpinās tālāk mācīties “dārziņos”. “Tā arī esmu sapratusi, ka turpināšu savu ceļu mūzikā,” uzsver Annija. Kurā mūzikas virzienā Annija vēl dosies, par to pāragri spriest, šogad viņa atklājusi džezu flautai, jo viņas klasesbiedrs ar to aizraujas. “Tas ir kas interesants, tāpēc es gribētu kādreiz arī džezu uzspēlēt,” secina jaunā mūziķe.
Rihardam gan ir pavisam skaidrs, ka kamermūzikā viņš sevi redz vislabāk. “Muzicēšana ar kādu – tas man ir tas svarīgākais, tāpēc nominēšana par to “Lielajai mūzikas balvai” man bija nozīmīga. Klavieru repertuārs ir tik plašs un skaists, ka tu nevari tam paiet garām, ir vēlme spēlēt, bet principā ar kādu muzicēt vienmēr ir foršāk nekā vienam,” uzsver Rihards.
Paldies Gulbenes mūzikas skolai
Kad es saku, ka jaunajiem censoņiem tomēr ir jādodas tālāk apgūt zināšanas “dārziņskolā” kā Annijai, lai izcīnītu ceļu mūzikā, Rihards man uzsver to, ko spējusi viņam dzīvē sniegt Gulbenes mūzikas skola. “Es mācījos arī vijoles klasē, dziedāju koros un dejoju, kā arī bungas orķestrī spēlēju, darbojos plašā spektrā un ieguvu skatuves pieredzi. “Dārziņos” tas nav iespējams, tevi bīda šaurākā “tunelī”, protams, spēcīgākā, bija tehniskās lietas, kuras es nevilku līdzi, bet to jau var pakārtot. Tomēr artistiskumu pamatīgu iedeva tieši Gulbenes mūzikas skolā,” uzsver Rihards. Annija viņam piekrīt, arī viņa novērtē māksliniecisko pusi, ko iemācījusies Gulbenes mūzikas skolā. “Rīgā klāt nāk tāda dzīves skola, īpaši bērniem, kuri ir no citām pilsētām,” vēl piebilst Annija.
Riharda dzīvē tagad ir arī jauns ampluā – viņš ir tētis. Viņa meitiņai tūdaļ būs gadiņš, un viņi jau abi “muzicē”. “Mēs spēlējam kādas minūtes desmit dienā – viņa sēž man klēpī, un mēs visu ko ar skaņām darām pa klavierēm, bet nav tā, ka es gribētu, lai viņa spēlē klavieres. Drīzāk es gribētu, lai viņa nespēlē klavieres, bet spēlē kādu citu instrumentu,” saka Rihards.
