Ozolkalniete Ludmila Kramiņa ir trīs bērnu māmiņa un dara darbu, kas viņai patīk – jau vairāk nekā 20 gadus strādā skaistumkopšanas nozarē. Viņa pārliecinājusies – gulbenietes lielākoties ir koptas, domā par sevi, savu labsajūtu, sevis palutināšanu, savu izskatu. Un ir arī otra daļa, kas sapucējas gadā reizi uz savu dzimšanas dienu.
Ludmila ir augusi sešu bērnu ģimenē, un viņa vienīgā ir izvēlējusies strādāt skaistumkopšanas nozarē. Skolas laikā sapņojusi par bērnudārza audzinātājas darbu, savukārt 30 gados aizdomājusies par to, ka varētu būt arī ķirurgs. Tās visas ir profesijas, kas ietver sevī darbu ar cilvēkiem, un Ludmilu tas saista. Viņa ir komunikabla, atvērta. Atvērta ne tikai pret cilvēkiem, bet arī jauniem izaicinājumam.
Bija, kas neticēja
Lai strādātu skaistumkopšanas nozarē, visu laiku ir jāmācās, jāapgūst jaunas lietas, jāņem vērā klientu vēlmes.
“Sāku strādāt kā nagu kopšanas speciāliste, pēc tam salonā “Ēra”, kādreiz tāds bija Gulbenē, biju administratore. Tur bija ļoti laba vadītāja, kura mudināja mani apgūt vaksāciju. Sākumā nepiekritu, jo šķita, ka nepatiks, bet tomēr devos uz mācībām Rīgā un sāku strādāt. Pēc tam apguvu arī ausu cauršaušanu, pīrsingu. Pakalpojumu klāsts kļuva arvien plašāks, jo šauri darboties, piedāvājot tikai vienu pakalpojumu, nav tik ienesīgi. Kādā dienā viena no manām klientēm ierosināja, lai mēģinu rakstīt projektu, tā piesaistot Eiropas finansējumu, un iegādājos lāzera epilatoru. Viņa gan arī teica, ka tajā gadā nepaspēšu, lai daru to nākamgad, bet man vārds “nākamgad” neder – ja esmu ko iecerējusi, tad daru to uzreiz,” stāsta Ludmila.
Šis bija viņas pirmais projekts, un, lai tiktu līdz rezultātam, bija gan asaras, gan brīži, kad pārņēma pesimisms, jo bija jātiek galā ar dažādiem neparedzētiem šķēršļiem, bet tas viss laika gaitā veiksmīgi ir atrisinājies. “Bija cilvēki, kas man teica, ka neuzrakstīšu projektu, un neticēja, ka man tas izdosies. Ja godīgi, es pat pati sev neticēju. Bija brīži, kad raudāju un domāju: kam man to vajag,” pārdzīvoto neslēpj Ludmila.
Viņa stāsta, ka atradusi lāzera epilatoru, kādu vēlējās. Sazinājusies ar firmu Lietuvā. Lai tiktu pie šī aparāta, bija no bankas jāaizņemas nauda, jo naudu tikai pēc tam atgriež atpakaļ. Kad tas bija nokārtots, ar Lietuvas firmu vairs nav izdevies sakomunicēt. “Pagāja mēnesis, divi. Zvanu, rakstu – neatbild. Pēc trim mēnešiem viņi padod ziņu, ka firma ir bankrotējusi,” nepatīkamo situāciju, ko nācās piedzīvot, atminas Ludmila. Par laimi, naudu viņa nepazaudēja.
Bet, tā kā viss jau bija procesā, nekas cits neatlika, kā saņemties un turpināt. “Sazinājos ar piegādātājiem no Spānijas, un viņi mani arī uzaicināja uz mācībām Spānijā. Iepazinos ar ļoti jaukiem cilvēkiem. Pasniedzēja runāja spāniski, un pēdējā dienā mēs, arī nepārzinot valodu, jau sapratāmies. Lāzera epilatori, kādi ir viņu piedāvājumā, pārsteidza. Spāņiem lāzera epilācija ir parasta ikdiena, savukārt mūsu cilvēkiem tas liekas kaut kas ekskluzīvs,” iedrošina Ludmila.
Sapņi piepildās
Ar “Satekas” atbalstu viņai ir izdevies īstenot projektu “Sapņa piepildījums”. Un tagad lāzera epilatoru var likt lietā gan estētiskos, gan medicīniskos nolūkos. Tas paredzēts dažāda vecuma sievietēm un vīriešiem, lai atbrīvotos no nevēlamajiem matiņiem jebkurā ķermeņa zonā uz ilgāku laiku, arī gaišu matiņu likvidēšanai. “Tas ne tikai likvidē matiņus, bet arī atjauno ādu,” stāsta Ludmila.
Viņa priecājas, ka ne tikai apguva jaunas prasmes, bet bija iespēja iepazīt arī spāņu kultūru, virtuvi. “Spāņi ir jauki, attieksme – viesmīlīga un draudzīga. Tur gan sievietes, gan vīrieši dodas uz skaistumkopšanas saloniem. Viņiem tā ir ikdiena. Latvijā vairāk pucējas sievietes, starp vīriešiem vēl valda stereotips, ka viņiem tas nav nepieciešams. Ir, kad vīrietim piedāvā vaksāciju vai lāzera epilāciju, skan atbilde: nē, es taču neesmu tāds! Bet tad, kad atnāk viņa sieva, tad uzdrošinās atnākt arī pats vīrietis,” stāsta Ludmila.
Reizēm skaistumkopšanas kabinetā nākas iejusties psihologa lomā un arī citu cilvēku pārdzīvojumos. Cilvēki uztic savus priekus un likstas. “Bija gadījums, kad kāda sieviete, kurai attiecībās bija sarežģījumi, manis mudināta, sarakstīja visus plusus un mīnusus. Pēc kaut kāda laika, kad atkal atnāca uz procedūru, viņa smaidot atzina, ka viss nokārtojies un tagad ģimenē ir burvīga meitiņa,” par veiksmīgi atrisinājušos situāciju priecājas arī Ludmila.
