1.aprīlī noslēgsies kārtējā medību sezona, kad tiks saskaitīti nomedītie dzīvnieki, taču jau šobrīd mednieki ceļ trauksmi par situāciju ar mežacūkām.
Ne vienā vien medību kolektīvā izskan bažas par šo dzīvnieku skaita kritisku samazinājumu, kurā, visticamāk, vainojams Āfrikas cūku mēris.
Otrais vilnis
“Pagājušajā gadā Gulbenes novadā nomedīto un bojā gājušo cūku skaits kopumā sasniedza 1201 dzīvnieku. No tām Āfrikas cūku mēris apstiprināts 60 gadījumos. Bet šā gada nepilnos trīs mēnešos no nomedītajām 166 un 10 atrastajām cūkām šī slimība apstiprināta jau 19 gadījumos. Stāmerienas pagastā – 8, Lejasciema pagastā – 5, Litenes pagastā – 4, bet Tirzas un Beļavas pagastā – pa vienai cūkai. Tas tomēr ir daudz. Turklāt, jāņem vērā fakts, ka no kritušajām tiek atrasta vien neliela daļa. Pētījumi liecina, ka atrasta tiek vien aptuveni 10 daļa no bojā gājušajām. Situācija ar šo dzīvnieku sugu tiešām varētu būt bēdīga,” atzīst Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa.
Speciāliste uzsver, ka šobrīd mūs skar otrais Āfrikas cūku mēra vilnis, kas jau pagājušajā gadā ļoti spēcīgi izpaudās Latgales pusē un tagad ir sasniedzis mūsu teritoriju. “Latgalē tika atrasti lieli mirušo mežacūku bari, un šobrīd tur to gandrīz nav. Tas jau pierādījās 2014./2015.gadā – kad šāds vilnis pāriet pāri, tad cūku kādu laiku nav. Interesanti ir tas, ka šādās situācijās mežacūkas pazūd arī vienkārši tāpat. Viņas laikam jūt, ka nav labi, un meklē vietas, kuras infekcija vēl nav skārusi,” stāsta I.Tomiņa.
Iespēju robežās PVD darbinieki apseko arī mednieku mājas. Tiek veiktas pārrunas par drošības pasākumu ievērošanu un pētīta situācija kopumā. Ziemas periodā PVD galvenie sabiedrotie ir mežstrādnieki un mednieki, bet vasarā – visi, kas dodas mežā. Jāpiebilst, ka arī šobrīd cilvēkiem, kuri ir ziņojuši par atrastu mirušu mežacūku, ir iespēja tikt pie naudas prēmijas.
Vajadzētu dezinficēt meža tehniku
“Par sezonalitāti runājot, tas nav pārāk jūtams, tomēr ziemā, kad barības bāze ir vājāka un dzīvnieku organismi ir zināmā mērā novājināti, daudziem inficētiem dzīvniekiem izdzīvot neizdodas. Tiesa, ir atklātas cūkas, kuras ir pārslimojušas, un viņu ķermeņos ir konstatētas antivielas, bet tādu nav daudz, un tas nenozīmē, ka šī slimība nevar atkārtoties. Tas ir stāsts par to, kāpēc nav izstrādāta vakcīna. Daudzas valstis to mēģina darīt, un rezultāti ir, tomēr, ņemot vērā visas blaknes, tā izrādās mazefektīva, un tās pielietojums nav akceptēts,” uzsver I.Tomiņa.
Pastāv teorija, ka šo vīrusu dzīvnieki izplata ne tikai savstarpējas komunikācijas ceļā, bet to dara arī ikviens no mums, kurš, pat negribot, to var atvest ar personisko automobili.
“Āfrikas cūku mēra infekcija ir viena no izturīgākajām, tāpēc pastāv drauds, ka to var pārvadāt arī ar mežizstrādes tehniku. Pirms tās pārvietošanas uz jaunu objektu to vajadzētu dezinficēt, taču šis process nav lēts. Vai visi to dara? Šāda situācija bija Madonas novadā, kad infekcijas vilnis to vēl nebija skāris, bet notika straujš uzplaiksnījums tieši tur, kur nesen bija ievesta tehnika no inficētas vietas. Pie rokas jau nevar pieķert, bet pilnīgi iespējams, ka infekcija pārvietojas arī šādā veidā. Ja tā nāk lēnām kilometru aiz kilometra, tad tas ir tā saucamais dabīgais ceļš, bet, ja tā parādās momentā ar lielu kilometru starpību, tad var secināt, ka tā tomēr ir ievesta, jo dzīvnieki tik ātri nepārvietojas,” secina I.Tomiņa.
Tieši šobrīd tiem, kuri audzē mājas cūkas, ir jāpievērš pastiprināta uzmanība un jāievēro drošības prasības, jo vīruss nešķiro mājas un meža cūkas, tāpēc nevar cerēt, ka slimība neskars. “Tas attiecas tieši uz tiem, kam mājās ir tikai viena cūciņa, jo lielie audzētāji tomēr pret to visu attiecas daudz nopietnāk. Āfrikas cūku mēris ir tepat ārā aiz sliekšņa,” atgādina I.Tomiņa.
Palikuši 10-15 procenti
Litenes pusē mežacūku nekad nebija trūcis. Šābrīža situāciju skaidro Litenes mednieku kluba “Akmeņrūcis” vadītājs Jānis Neilands. “Diezgan bēdīgi. Šobrīd jau vēl ir daži bariņi un mēs tos neaiztiekam. Tie dzīvo uz vietas, tad ir mazāka iespēja inficēties. Dzinējmedību laikā dzīvnieki daudz pārvietojās un šis risks bija daudz lielāks. Ja salīdzinām ar laiku pirms šīs slimības, tad mūsu teritorijā varētu būt palikuši vien 10-15 procenti no kādreizējā mežacūku daudzuma,” teic J.Neilands.
Savukārt ilggadējais Jaungulbenes mednieku kluba “Skrauja” vadītājs un mednieks Valdis Kramerovskis par šo sezonu nesūdzas. “Dzirdēts, ka apkārt situācija nav tik labvēlīga, bet mūs tas pagaidām nav skāris. Šosezon nomedītas 87 mežacūkas, no kurām tikai vienai tests izrādījās pozitīvs. Arī šobrīd nevar teikt, ka viņu ir maz, bet, kā būs turpmāk, rādīs laiks,” saka V.Kramerovskis.
