Otrdiena, 15. jūlijs
Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs
weather-icon
+20° C, vējš 2.03 m/s, Z vēja virziens
Dzirkstele.lv ikona

Pazemošana atstāj sekas uz mūžu

Publicitātes foto.

Aptuveni trešā daļa Latvijas skolēnu vismaz dažas reizes mēnesī saskaras ar ņirgāšanos jeb mobingu, rāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati. Tas ir augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības valstīm. Lai mazinātu pusaudžu ņirgāšanos citam par citu, Veselības ministrija pagājušajā nedēļā uzsāka plašu informatīvo kampaņu “Ieskaties acīs! Ņirgāšanās – nav smieklīgi!”.

Ietekmē veselību

“Pēc OECD datiem 35 procenti Latvijas skolēnu ir saskārušies ar ņirgāšanos. Bet es teiktu – 100 procentu, jo daļa cieš, daļa to veic, bet pārējie – redz,” informatīvās kampaņas atklāšanas konferencē pagājušajā piektdienā sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Pusaudžu psihoterapeits Nils Konstantinovs norādīja, ka tas atstāj iespaidu ne vien uz klases mācību sasniegumiem, bet arī skolēnu veselības stāvokli.

Klasē pieaug stresa līmenis, jo tie, kuri atrodas novērotāju rindās, saprot – pīķis jebkurā brīdī var pagriezties pret viņiem. Līdz ar to rodas nevēlēšanās apmeklēt skolu, kas tālāk izraisa psihosomatiskas saslimšanas. Turklāt pētījumi rāda, ka skolas laikā pārdzīvotais ietekmē veselību un dzīves kvalitāti arī nākotnē. Palielinās iespēja, ka pieaugot cilvēks strādās mazāk kvalificētu darbu un saņems zemāku atalgojumu, kā arī cietīs no atkarībām. “Tāpēc vienmēr jārūpējas ne vien par upuri, bet arī to, kurš dara pāri, un visu pārējo klasi,” uzsvēra N.Konstantinovs.

Notiek apzināti

Informatīvās kampaņas mērķis ir iemācīt pedagogiem un vecākiem atzīt problēmu un informēt par paņēmieniem, kā to novērst. “Pat ja vecāki vai skolotāji savā skolas laikā paši to ir izjutuši vai darījuši, jāsaprot, ka tas nav normāli. Tas nepadara cilvēku stiprāku un ir jāizbeidz,” uzsvēra D.Pavļuts. Viņš atzina, ka ar šo problēmu saskāries arī personiski – gan pats skolas gados, gan arī viņa bērni.

“Ņirgāšanās ir tīša otra cilvēka pazemošana, kas notiek apzināti un nevis pāris reižu mēnesī, bet katru dienu. Turklāt spēku samēri nav līdzvērtīgi – viena puse ir vājāka un nav spējīga stāties pretī,” konferencē skaidroja N.Konstantinovs.

Attiecīgi, ja divi viena vecuma un līdzvērtīga auguma puiši skolas gaitenī sakaujas, tā nav ņirgāšanās, bet neprasme pareizi risināt konfliktu. Mobings izpaužas tad, ja, piemēram, vecāks zēns sit mazāku vai arī vairāki cīnās pret vienu, apsmej viņu.

Izglītības un skolu psiholoģe Rita Niedre papildināja, ka šādās situācijās svarīgi ir strādāt ar visām pusēm, bet sevišķi – pāridarītāju. Viņa rīcība var būt sekas mazvērtības kompleksiem, vēlmei pievērst sev uzmanību un neprasmei pieņemamā veidā komunicēt. Situācijas risināšanā svarīgi iesaistīt vecākus un visu ģimeni, jo, visticamāk, nepieņemamās rīcības saknes meklējamas tieši tur.

“Grūti regulēt situāciju, ja skolā ņirgāšanos cenšas mazināt, bet mājās bērns saņem atbalstu, jo vecāki uzskata, ka bērns tādā veidā sevi tikai aizstāv,” sacīja R.Niedre. Viņa zina pat gadījumus, kad pieaugušie iesaka, kā atvasei nevēlamo uzvedību turpināt.

Jārīkojas uzreiz

Diskusijas dalībnieki arī norādīja, ka skola nav atrauta no visas pārējās sabiedrības. Tieši pretēji – tā ir kā mikromodelis, kurā var ieraudzīt visas tās problēmas. Augstie mobinga rādītāji liek secināt, ka sabiedrība Latvijā ir ļoti vardarbīga.

Vecāku organizācijas “Mammām un tētiem” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa uzskata, ka ir svarīgi mazināt bērnu audzināšanu ar vardarbīgām metodēm. Daļai pieaugušo aizvien šķiet, ka uzšaut pa dibenu vai stingri sapurināt drīkst, jo tā jau nav pēršana. “Bet pēc tam šādi audzināts bērns atnāk uz skolu, un mēs brīnāmies – kā tad tā, kāpēc viņš pret citiem izturas vardarbīgi?” viņa piebilda.

Tāpat būtiski izveidot uzticības pilnas attiecības starp vecākiem un skolu. Kopš pandēmijas sākuma komunikācija pasliktinājusies, norādīja eksperti. Pat zinot par pastāvošu problēmu, vecāki bieži vien atliek saziņu ar izglītības iestādi. Attālināto mācību laikā, dzirdot, ka skolotājiem jau tāpat pietiek problēmu, ka viņi jūtas noguruši un uz izdegšanas robežas, daudziem šķita – ko tad es vēl uzbāzīšos ar sava bērna problēmām. Rezultātā šobrīd tā ir ielaista un samilzusi tiktāl, ka prasa ilgstošāku darbu, lai rastu risinājumu.

Taču, meklējot situācijas risinājumu, svarīgi to darīt gudri un neveicināt situācijas eskalāciju, uzsvēra diskusijas dalībnieki. Bieži vien cietušā vecākiem un pedagogiem pāridarītāju un viņa ģimeni gribas nosodīt, vainot un norāt, bet šāds sarunas modelis neved pie vēlmes sadarboties. Tieši pretēji – otrai pusei ieslēdzas pretreakcija un vēlme visus ieteikumus noraidīt.

Lai klasē atjaunotu veselīgas attiecības, nepieciešams iesaistīt visus audzēkņus, balstoties personiskajā pieredzē, ieteica veselības ministrs D. Pavļuts. Viņa bērnu klasē tika noslēgta tā saucamā kontraktvienošanās. Tā paredz, ka par ņirgāšanos neklusē. Ja kāds to novēro, pastāsta skolotājam un kopēji tiek meklēts risinājums.

Neklusēt vajadzētu iemācīties arī pieaugušajiem. Pretējā gadījumā tas pāridarītājiem dod signālu, ka šāda uzvedība ir akceptējama, norādīja R.Niedre. Viņa uzsvēra, ka pieaugušajiem ir svarīgi nepalikt vienaldzīgam, reaģēt uzreiz, neatliekot uz vēlāku laiku.

  • Ilze Šķietniece

Kas ir mobings jeb ņirgāšanās?

/ Tas ir viens no vienaudžu savstarpējās vardarbības veidiem, kas rodas, cīnoties par varu un statusu kolektīvā.

/ Rodas grupā, kur bērni ir savstarpēji saistīti, piemēram, klasē, pagalmā, pulciņos.

/ Ietver manipulāciju, kontrolēšanu, noniecināšanu, apkaunošanu, noraidīšanu un izslēdzošu uzvedību.

/ Riskam vairāk pakļauti bērni, kuri ir “atšķirīgi”. Galvenie faktori ir fiziskais izskats, etniskā izcelsme, dzimums, neatbilstība dzimuma normām un stereotipiem, sociālais statuss un invaliditāte.

/ No konflikta atšķiras ar to, ka notiek ilgstošā laika posmā un varas pozīcijas atšķiras. Taču konflikts var pārvērsties mobingā.

/ No ķircināšanas atšķiras ar to, ka ir vienpusējs process un turpinās arī pēc tam, kad upuris lūdz to pārtraukt.

/ Pirmsskolas vecumā var izpausties tādās frāzēs kā “viņa nav mana draudzene un nevar nākt uz manu dzimšanas dienas ballīti!”.

/ Sākumskolā pāridarītāja un upura lomas bieži vien ir neskaidras. Viens un tas pats bērns vienā dienā var būt upuris, savukārt nākamajā uzvesties kā pāridarītājs.

Kā atpazīt?

/ Visvienkāršāk atklāt fizisko mobingu, jo tas ietver darbības, kas saistītas ar spēka pielietošanu – sišanu, iekaustīšanu, mantu iznīcināšanu, kniebšanu, grūstīšanu. Izplatīts dažādos vecumposmos, vairāk puišu nekā meiteņu vidū.

/ Verbālais mobings ir vārdiska pazemošana, apsmiešana, izjokošana, aprunāšana, iebiedēšana. Notiek arī ar žestiem, mīmiku, saskatīšanos, sasmaidīšanos. Visvienkāršākais veids, kā citam nodarīt pāri – arī tad, ja ir maz laika, un nodarījumu grūti pierādīt.

/ Izstumšana notiek tad, kad cilvēks tiek ignorēts un izolēts no grupas – ar viņu neviens nevēlas runāt, draudzēties, izturas tā, it kā šī skolēna vispār nebūtu. Biežāk sastopams vecāku bērnu, sevišķi – meiteņu, vidū.

/ Salīdzinoši jauns fenomens ir mobings, izmantojot modernās tehnoloģijas. Tas nozīmē, ka ar e-pasta un sociālo tīklu palīdzību tiek izplatīti attēli un ziņas, kas sāpina. Izmantojot šīs tehnoloģijas, pāridarītāji upurus var pazemot, kad vien vēlas, publiski un ātri.

Avots: “Dzimba.lvun “Humanium.org”.

Sabiedrības informēšanas kampaņa “Ieskaties acīs! Ņirgāšanās – nav smieklīgi!”:

/ ilgs līdz šā gada oktobrim;

/ tiks īstenota divos aktīvajos posmos – pavasarī un rudenī;

/ sadarbībā ar jomas ekspertiem tiks izstrādāti praktiski un informatīvi materiāli pusaudžiem, viņu vecākiem, skolotājiem un skolu vadībai;

/ tiek realizēta projektā “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi”;

/ īsteno Veselības ministrija;

/ finansiāli atbalsta Eiropas Sociālais fonds.

Dzirkstele.lv ikona Komentāri