Lizuma kultūras nama folkloras kopai “Āravieši” gatavošanās XXVII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVII deju svētkiem ir patīkama satraukuma un gaidu pilns laiks, jo viņiem šie ir pirmie lielie dziesmu un deju svētki, kuros piedalās kā folkloras kopa.
“Āraviešu” vadītāja Aisma Valtera “Dzirkstelei” stāsta, ka pirms tam folkloras kopa divas reizes ir piedalījusies folkloras festivālā “Baltika”. “Dziesmu svētku organizatori diezgan ilgi folkloras nozarē kavējās ar nolikuma atsūtīšanu, un tā kā viņi paši apzinājās, ka kavējas, tad bija pieļauts, ka tiek iesniegts tas pats materiāls, kas uz festivālu “Baltika”, tāpēc šogad dziesmu svētku skatei tika nosūtīts tas pats materiāls video formātā. Un mēs ieguvām 1.pakāpi! Par to mums bija liela sajūsma un pārsteigums, jo “Baltika” festivāla atlasē mēs ieguvām 2.pakāpi par šo pašu materiālu, bet “Baltikā” ļoti tiek vērtēta etnogrāfiskā puse, tērpi, tiešām tāds lokālais autentiskums. Šajā gadījumā – dziesmu svētku kontekstam atbildām ļoti labi ar savu programmu un vizuālo izskatu, līdz ar to arī 1.pakāpe, par ko ir liels gandarījums,” priecājas Aisma.
Maza un skanīga tauta
Aisma domā, ka kaut reizi piedalīties dziesmu un deju svētkos ir katra latvieša svēts pienākums, lai noķertu to īpašo kopības sajūtu, tautas vienotības sajūtu, jo tieši dziesmu svētkos tās ir pārpārēm. “Protams, valsts svētku svinīgajā pasākumā Krastmalā cilvēki jūtas ļoti vienoti, gaisā virmo patriotisms, tomēr dziesmu svētkos, kad visi tērpušies tautas tērpos, sanākuši kopā dziedāt un dejot, tā sajūta ir daudz svētsvinīgāka. Man tas nozīmē – sajust un saglabāt sevī šo sajūtu, piederību mūsu mazajai, skaistajai un skanīgajai tautai. Gatavošanās un mēģinājumi ir arī nogurdinoši un paņem enerģiju, bet tad, kad esi sasniedzis kulmināciju, svētkus, tas viss atmaksājas un nāk atpakaļ. Ja godīgi, pati nemaz tik daudz neesmu bijusi dziesmu svētkos. Esmu braukusi kā skolēns ar skolēnu kori, esmu piedalījusies ar jaukto kori, esmu bijusi svētkos arī kā folkloras kopās “Pērlis” dalībniece kopā ar druvēniešiem. Man no sirds gribējās uz šiem svētkiem vienu reizi dzīvē aizbraukt kā dejotājai. Pagājušajā gadā biju paguvusi iesaistīties Lizuma vidējās paaudzes deju kolektīvā “Dārda”, bet dieviņš lēma, ka mūsu ģimenē pieteicās trešais mazulītis, kuram pasaulē jāierodas ap dziesmu svētku laiku, līdz ar to visi mani dejotājas plāni tika atcelti un paliku tikai pie folkloras kopas. Šajos svētkos līdz kaulam būšu folklorists. Vai nu jau ar mazulīti uz rokām, vai vēl pilnīgā gatavībā un rēķinoties, ka dziesmu svētku epicentrā man jādodas uz dzemdību nodaļu. Tā kā mums ir skaisti notikumi saistībā ar svētkiem, kā arī ģimenes pieaugums,” atklāj Aisma.
Aismas māsa Undīne Ausekle, kura kopā ar saviem bērniem arī ir folkloras kopas “Āravieši” sastāvā un kura arī ir pirmā šīs kopas vadītāja, uz kādu laiku atkal pārņems vadīšanu.
Darbojas visas paaudzes
“Āraviešos” kopumā darbojas 26 dalībnieki. Uz lielajiem svētkiem Rīgā kā “Āravieši” dodas 23 dalībnieki, jo vēl divas kopas dalībnieces uz šiem svētkiem brauc citu Lizuma pagasta kolektīvu sastāvos, savukārt gados pati cienījamākā kolektīva dalībniece baudīs svētkus no mājām. “Āraviešos” ir pārstāvētas visas paaudzes, kas priecē kopas vadītāju. Tajā darbojas pirmsskolas vecuma bērni, starp tiem arī abi Aismas bērni, skolas vecuma bērni, jaunieši un pieaugušie. Visi pārsvarā ir Lizuma ļaudis. “Man simpatizē, ka folkloras kopā mammas darbojas kopā ar saviem bērniem. Esam tādā ģimeņu kopa. Bērni nav vieni paši atsūtīti kaut kā sevi nodarbināt, bet mammas ir ļoti ieinteresētas un iesaistās šajā folkloras kustībā, darbojas kopā ar bērniem, tad arī ir visskaistākā folkloras kopa, kad ģimenes skaisti, sinhroni darbojas gan gadskārtu svētku norisēs, gan vispār kopā svin svētkus, piedalās arī dziesmu svētkos,” stāsta Aisma.
Piedien senais skanējums
Folkloras kopas mērķis un misija ir saglabāt tradīcijas, iedzīvināt tās mūsdienās. Aisma novērojusi, ka daudziem cilvēkiem mūslaikos tautas tradīcijas ir kā tāds jaunums. “Laiki mainījušies un daudzi tik tālu aizgājuši prom no savas tautas tradīcijām, ka tagad to apgūst kā tādu jaunumu. Un tas nav kā pārmetums. Ir liels prieks un gandarījums, ka ir interese un cilvēki paši vēlas atsvaidzināt piemirstās zināšanas. Tas arī ir tas, ko mēs darām ar gadskārtu svētku svinēšanu. Mums ļoti patīk izzināt dažādas senās prasmes un amatus, iepazīt tautas mūziku no pavisam cita skatu punkta, principā no mūzikas instrumentu izgatavotāju skatu punkta, jo mūsu “Āraviešu” kolektīvā ir gan pašu darinātas kokles, gan bungas. Arī šobrīd mana vīra Riharda Valtera darbnīcā top, ja nemaldos, veselas sešas celma bungas, kuras darina mani “Āraviešu” jaunieši un mammas. Ko es ar visām tām bungām iesākšu kolektīvā! Droši vien kādos svētkos varēsim tā kārtīgi aizrībināt. Paši savam priekam, iespējams, Jāņos bungosim tā, ka rībēs vien,” smaida Aisma. Viņas uzsver, ka folkloras kopai piedien senais skanējums ar senajiem instrumentiem. Mazie bērni spēlē dažādus grabekļus, klabekļus, šeikerus, kas ir vietējo meistaru darinājumi, ieskanas arī stabulīte.
“Āravieši” labprāt dodas arī pārgājienos. Viņiem ir iecerēts doties uz tuvējiem pilskalniem un izzināt vēsturi. Aisma skaidro, ka šādas aktivitātes arī saistās ar folkloras mantojuma apzināšanu, gan materiālo, gan nemateriālo vērtību apzināšanu. “Folkloras mantojums nav tikai deja vai dziesma. Tas ir ļoti plaša spektra lauks, ko apzināt un saprast – gan valodas īpatnības, kā tās veidojušās, kas te dzīvojis un kā tas viss radies. “Āravieši” ir ļoti ieinteresēti to izzināt. Savas vēstures, vides un kultūras apzināšana ir mūsu mērķis un misija,” stāsta Aisma.
Katra satikšanās – kā mazi svētki
Folkloras kopa “Āravieši” ir aktīva visu gadu. Paši smejas, ka ir mazliet gardēži, jo uz mēģinājumiem ierodas ar tēju un groziņiem. “Mēģinājums nav tikai tāda sausa repertuāra mācīšanās, tā vienmēr ir tāda jauka kopā būšana ar sarunām un čalām. Mēģinājumus mēs rīkojam vienu reizi nedēļā, un katru otro nedēļu cenšamies noorganizēt papildus mēģinājumu. Kad sanākam visi kopā, tad pašiem ir prieks par mūsu kuplo pulku. Ar Jāņu laiku mums beidzas aktīvā sezona un tad atsākas augustā,” saka Aisma.
— Inita Savicka
UZZIŅA
Folkloras kopa “Āravieši” dibināta 2012.gada novembrī, kad Undīne Ausekle (Graumane) tika uzaicināta Lizuma vidusskolas 5. klasei iemācīt pāris tautasdziesmas. Jau pēc mēneša Lizumā notika pirmā kolektīva publiskā uzstāšanās, kurā pavisam negaidīti tika pieteikti kā Lizuma folkloras kopa. Dalībnieku sastāvs bieži mainījās un kolektīvs, šī iemesla dēļ ieguva savu pirmo nosaukumu “Ūdenszāles”. Tagad kolektīva nosaukums ir “Āravieši”, kas izzina, popularizē latviešu tautas tradīcijas un latvisko dzīvesziņu, un nodod tās nākamām paaudzēm, kā arī apkopo lizumniešu latviešu tautas dziesmas un iepazīstina ar tām pēc iespējas plašāku klausītāju loku. Aismas Valteras vadībā Lizuma folkloras kopa aktīvi piedalās latviešu tautas tradīciju saglabāšanas procesā.
