Unikālā kafejnīca šaursliežu dzelzceļa vilciena kravas vagonā Gulbenē noslēgusi savu pirmo sezonu un devusies ziemas atpūtā.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka Gulbenē tapusi unikāla kafejnīca šaursliežu kravas vagonā, par šo jaunumu parūpējusies Linda Kļaviņa kopā ar savu ģimeni. Kafejnīca izveidota vecā vagoniņā, kurā pirms tam iekšā auga pat koki. Tagad vagoniņš pārvērsts līdz nepazīšanai.
Atbrauc arī klases audzinātāja
Pēc pirmās sezonas Lindai ir daudz emociju un pārdomu. “Kopumā gāja labi,” vērtē Linda. Vasaras sezona bija ļoti intensīva, un veicies pat labāk, nekā viņa bija plānojusi. Savukārt iestājoties rudenim, bija grūtāk, jo klientu bija mazāk. “Bet varbūt es vasarā par daudz ieskrējos un pieradu pie lielā apjoma, un tad rudenī šķita, ka ir mierīgi,” smaida Linda.
Viņa atminas pirmās dienas, kad kafejnīca vēra vaļā savas durvis. Pirmajās divās dienās tika pārdoti aptuveni 200 burgeri. “Tas bija nenormāls temps! Es zināju, ka būs daudz cilvēku, bet es nerēķinājos ar tādu apjomu. Tas bija darbs no pirmās minūtes līdz pašām darba dienas beigām pilnīgi bez nekādas atpūtas. Biju pieņēmusi darbā jaunus cilvēkus, kurus tikai iepazīstinu ar visu, un uzreiz tik jaudīgas dienas! Bet man prieks, ka es pati strādāju pirmās dienas, kaut gan man nebija laika runāt ar klientiem, jo es visu laiku biju pie plīts,” atminas Linda.
Kafejnīcu apmeklēja radi, draugi, sabiedrībā zināmi cilvēki, bet vislielāko pārsteigumu Lindai sagādāja viņas klases audzinātāja. “Tas man bija vislielākais šoks! Jau pirmajā vai otrajā dienā, kad durvis vēra vaļā kafejnīca, atbrauca mana klases audzinātāja. Es pati esmu no Kārsavas, un viņa atbrauca kopā ar matemātikas skolotāju. Ir jau tā, ka gaidi draugus, radus, bet klases audzinātāja! Tas bija tas, ko es vispār negaidīju. Tieši viņas apciemojums man visspilgtāk palicis atmiņā,” stāsta Linda.
Viņa bija rēķinājusies, ka mēnesī varētu pārdot kādus 300 burgerus. “Pirmās nedēļas nogalē mēs pasūtījām 200 burgerus, un daudzi jautāja, kāpēc tik maz. Bet es pēdējos centus no sava un vīra konta ieliku, lai vispār pasūtītu. Pasūtījām, cik vien varējām atļauties. Un tad sanāca tā, ka aptrūkās burgeru un kafejnīca uz dažām dienām bija jāver ciet. Jā, man bija šoks par lielo apjomu, bet apzinājos to, ka mums finansiāli nebija iespējas vairāk pasūtīt uz to brīdi. Bet es vienmēr uzskatu – ja tas tā notika, tad tā arī vajadzēja notikt. Bija arī neliela atelpa pēc lielā skrējiena,” stāsta Linda.
Vidējais klients – ģimene ar bērniem
Viņa atzīst, ka lielākais izaicinājums bija slodze pirmajās dienās. “Var rēķināties ar lielu slodzi, bet nu tik lielu slodzi es negaidīju. Bet tas bija superpatīkami! Vēl tas, ka man bija jāiemācās sadzīvot ar kritiku, kas man ir ļoti grūti. Šis ir manas ģimenes uzņēmums, ļoti pārdzīvoju, ja kaut kas kādam nepatīk. Pirmās naktis pat negulēju un nopirku nervu zāles, lai vispār varētu gulēt. Nācās uzklausīt klientu kritiku – lēna apkalpošana, kaut kas negaršo. Un es par to visu pārdzīvoju, jo katra ēdiena recepte bija manis izdomāta, un pagāja laiks, kamēr ēdienu pielāgoju nevis savām garšas kārpiņām, bet gan klientu vajadzībām. Laika gaitā receptes pamats palika gan tas pats, bet mainījās, piemēram, mērces ēdienos, lai patiktu vairākumam, jo ne viss, kas patīk man, garšo arī citiem. Ar laiku pie kritikas pieradu. Tas nav patīkami, ja klientam ir slikts garastāvoklis un viņš atnāk uz šejieni, lai to izliktu. Bet tas bija ļoti reti. Pamatā cilvēki ir ļoti pozitīvi, paslavē. Bet tikai mums atmiņā diemžēl paliek tie, kas pasaka ko sliktu. Pirmās nedēļas man tiešām iedeva tādu spērienu! Tagad jau esmu rūdītāka. Nervu zāles vairs nevajag,” smejas Linda.
Rudens sezona septembra vidū vagoniņā iesākās ar mierīgāku laiku. “Tad arī sākām īsināt darba laiku, ņemto vērā apjomu. Interesanti, ka ražīgākā ir dienas pirmā puse, dienas vidus ir tukšs, bet vakaros atkal ir klienti. Mūsu vidējais klients – tā ir ģimene ar bērniem, jo bērniem garšo frī kartupeļi. Bija ģimenes, kuras pie mums nāca ļoti bieži,” stāsta Linda.
Sezona kafejnīcā tika noslēgta oktobrī. Pēdējās šīs sezonas dienās Linda sociālajos tīklos ievietoja informāciju: palīdziet izēst vagonu! “Ļoti daudzi nāca un teica, ka atnākuši palīgā. Man bija tāda pateicība sirdī šiem cilvēkiem! Tas ir tik patīkami, ka tu cilvēkiem rūpi, esi svarīgs un tu to izjūti! Mums blakus ir lieliski cilvēki!” gandarīta ir Linda.
Kopumā pirmajā sezonā pārdoti vairāk nekā 2000 burgeru, iecienīti arī frī kartupeļi un beļģu vafeles.
Soli pa solim un ir rezultāts
Lai arī līdz nākamajai sezonai vēl ir laiks, Linda ar ģimeni jau plāno, kā strādās nākamgad, kad atkal iestāsies silts laiks. Visticamāk, vagoniņš vērs vaļā durvis maijā. “Vislabākā un visaktīvākā ir vasaras sezona. Pati es nākamajā sezonā nestrādāšu. Visticamāk, vīrs strādās manā vietā. Viņš ir gatavs mēģināt sevi jaunā ampluā, jo īpašniekam uz vietas kafejnīcā tomēr ir jābūt, lai būtu pārliecināts par ēdienu kvalitāti, jo tie, kas strādā pie mums vagoniņā, nes manu vārdu tālāk, ne jau savu, tāpēc ir svarīgi man vai vīram tur būt uz vietas klāt. Ēdienkartē bez liellopu gaļas burgera būs arī vistas un brieža gaļas burgeri, kurus sākām testēt rudenī un kuriem arī ir pieprasījums. Vistas un brieža gaļa nāk no Latvijas uzņēmuma,” stāsta Linda.
Visas sezonas garumā viņa ir saņēmusi jautājumu, par to, vai nav domāts par lapeni vai saulessargiem virs galdiņiem. “Es saprotu, ka tos vajag, bet, pirmkārt, tas prasa lielus finansiālus ieguldījumus, un mums vēl nav atdoti visi kredīti par vagoniņa atjaunošanu. Otrkārt, es ļoti baidos aizklāt vagonu. Pašlaik vēl neesmu atradusi dizainisku risinājumu, kas neapslāpētu vagona skatu, jo man patīk, cik tas organiski iekļaujas šajā vidē. Un man gribas, lai tas ir vagons, nevis vagons ar piebūvi. Saprotu, ka vajag, bet vai to realizēšu tūlīt, to gan es nesolu,” saka Linda.
Viņa atminas, ka tieši pirms gada, baudot atpūtu Ēģiptē, ienāca prātā šī ideja – par ātro ēdināšanu vagoniņā. “Tagad, kad paskatos, ka jau ir aizvadīta pirmā sezona, tas ir ļoti neticami. Sākumā šī ideja patiešām bija nereāla, bet soli pa solim visu var izdarīt. Ja vīrs neatbalstītu, nekā nebūtu. Viņš ir ielicis tajā miljons domu un miljons darbu,” savam dzīvesbiedram pateicīga Linda.
Nākamajā sezonā viņa pati domā vairāk pievērsties mārketingam, popularizēt šo unikālo kafejnīcu visā Latvijā.
