Stāķu pamatskolas zāle pagājušās trešdienas vakarā bija pārpildīta, jo uz tikšanos par valsts vietējā autoceļa Gulbene-Jaungulbene posma pārbūvi 6,54 kilometru garumā bija ieradušies iedzīvotāji no Šķieneriem, Stāķiem un Stariem, kā arī pašvaldības amatpersonas.
Pašvaldība negrib aizkavēt projekta izstrādi
Klātesošos uzrunāja Gulbenes novada deputāts un pašvaldības autoceļu (ielu) fonda komisijas priekšsēdētājs Normunds Mazūrs, kurš skaidroja, ka VSIA “Latvijas Valsts ceļi” projekts par ceļa pārbūvi tuvojas noslēgumam un šis ir pēdējais brīdis, kad tajā iespējams veikt korekcijas. “Par šī ceļa pārbūvi ir parakstījies 2071 iedzīvotājs, un šī cilvēku iniciatīva ir “nostrādājusi”. Es ceru, ka jau tuvākajā laikā šis projekts tiks apstiprināts, izsludināts iepirkums un uzsākti būvdarbi,” teica N.Mazūrs.
Savukārt Gulbenes novada domes priekšsēdētāja padomnieks Jānis Barinskis interesentus iepazīstināja ar “Latvijas Valsts ceļu” izstrādāto projektu un situāciju šobrīd. “Mēs no savas puses nekādi vairs negribam aizkavēt šā projekta virzību. Katra saskaņošana, diskusija par koka likteni vai notekūdeņu pārbūvi prasa laiku, un tie ir mēneši. Šis projekts vēl nav akceptēts, un tas ir jāizdara tuvākajā laikā, tāpēc mēs negribam strīdēties par niansēm un sīkumiem,” uzsvēra J.Barinskis.
No J.Barinska teiktā varēja secināt, ka ne viss projektā ieplānotais apmierina pašvaldību, taču citas izejas šobrīd nav. “Latvijas Valsts ceļu” uzstādījums ir vienkāršs – šādi vai nekā. Daudz kas tiek uzkrauts uz pašvaldības pleciem. Caurtekas, ja tādas būs nepieciešamas, notekūdeņu problēma Šķieneru pieturā, bet pats galvenais – gājēju un velosipēdistu celiņš, kurš ir “pazudis” “Latvijas Valsts ceļu” projekta izstrādāšanas gaitā.
“Projektētāji ir gājuši vieglāko ceļu. Samērā minimāli ir taisnoti līkumi, centušies maksimāli saglabāt kokus un pat gribēja likvidēt vienu pieturu, kam gan pašvaldība nepiekrita. Lai vairāk taisnotu ceļu, ir nepieciešama pieguļošo zemju īpašnieku piekrišana, vienošanās vai zemju atsavināšana. Tas prasa līdzekļus un resursus, un šādu risinājumu projektētāji nav izvēlējušies. Arī koki ir sāpīgs jautājums, un strīdi par to atstāšanu vai nogriešanu var ieilgt uz vairākiem mēnešiem,” skaidroja J.Barinskis.
Zemes robežas nesakrīt
Vietējais zemnieks Jānis Lazdiņš, kuram apkaimē pieder vairāki zemesgabali, nebija sajūsmā par nobrauktuvju platumu, kuras projektā ir paredzētas četru metru platumā. “Man lielākā daļa lauksaimniecības tehnikas ir šādā platumā. Kā tur lai normāli nobrauc? Nesaprotu arī, kāpēc projektētāji nav komunicējuši ar zemju īpašniekiem un uzzinājuši viņu vēlmes. Es šeit darbojos jau no 1979.gada un daudz ko zinu arī par situāciju ar notekūdeņiem, taču ar mani neviens nav sazinājies, un manas vēlmes netiek ņemtas vērā,” pauda J.Lazdiņš.
Arī pieguļošo zemju īpašnieks Adrians Novokreščenihs bija neizpratnē par projektētāju rakstisko un formālo piedāvājumu saskaņot un precizēt viņa īpašumā esošās zemes lietošanu, kas nepieciešama ceļa pārbūvei. “Man viņu piedāvājums nav skaidrs. Manas kupicas dabā no viņu projektā esošajām atšķiras. Kā es varu nomā atdot vai tirgot zemi, kas manos papīros man nepieder? Arī gabala atdalīšana un papīru nokārtošana ir ļoti dārgs process. Vai man tas būtu jādara?” Uz to J. Barinskis atbildēja, ka daudzviet pastāv šāda problēma, ka kadastri nesakrīt, un šeit var līdzēt tikai precīza topogrāfija, bet arī no tās projektētāji ir atteikušies, visticamāk, naudas taupīšanas pēc. Tāpēc risinājums ir savstarpējā ieinteresēto pušu komunikācijā.
Šķieneru pietura zaudēs funkcionalitāti
Klātesošajiem nepatīkams pārsteigums bija tas, ka Šķieneru pietura, kura savulaik saņēmusi sabiedrisko mediju balvu “Kilograms kultūras”, zaudēs savu funkcionalitāti un paliks vien kā kultūras objekts. Ceļa malā paredzēta jauna pieturvieta ar standarta būdiņu, bet piebraucamais celiņš gar veco autotransportam tiks slēgts.
Šeit gan pašvaldībai ir savs risinājums, kā saglabāt veco piebrauktuvi un nepārvērst to par zaļo zonu, taču tam atkal vajadzīgi līdzekļi, tāpēc līdz tam vēl tāls ceļš ejams. Ja neskaita kārtējos ātruma bremzētājus, iebraucot Stāķos, apgaismotas gājēju pārejas un slīpo piebraucamo ceļu krustojumu pārveidi par deviņdesmit grādu krustojumiem, tad principā neko daudz mainīt vairs nav paredzams.
Negrib veloceliņu sadalīt divās daļās
Tagad ir skaidrs – lai iesāktais projekts turpinātos, veloceliņš novada pašvaldībai būs jābūvē par saviem līdzekļiem. Novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis sanāksmē teica, ka, visticamāk, tas tiks veikts divās daļās: no pilsētas robežas līdz bijušajam Šķieneru veikalam un vēlāk caur Stāķiem uz Stariem.
Pret šādu risinājumu gan iebilda Daukstu un Līgo pagastu pārvalžu vadītājs Uldis Doņuks. “Man negribētos, ka veloceliņa izstrāde tiktu sadalīta divās daļās. Iedzīvotāju vārdā gribētu ierosināt, lai vismaz projektēšana tiktu veikta celiņa visā garumā. Visus šos ciemus saista nelieli attālumi, un daudzi cilvēki te pārvietojas kājām. Ņemot vērā to, ka veikals un skola atrodas Stāķos un 1,2 kilometrus garo, līkumaino ceļu līdz Stariem ikdienā veic ne viens vien gājējs un velosipēdists, tad šā posma celiņš ir pat aktuālāks nekā uz Gulbenes pusi. Varbūt būvniecību arī varētu dalīt, bet projektu racionālāk būtu izstrādāt kopā, taču par ceļu, protams, prieks. Arī mūsu, Daukstu pagasta, iedzīvotājiem un Jaungulbenes puses iedzīvotājiem tas ir ieguvums, it sevišķi zemniekiem, kas pārvietojas ar savu produkciju,” sacīja U.Doņuks.
Pašvaldība ir veikusi tehniski ekonomisko salīdzinājumu celiņa izveidei līdz Šķieneriem. Vispraktiskākais un drošākais, bet ne lētākais risinājums ir visā garumā to būvēt ceļa labajā pusē. Tiesa, nāksies šķirties no vairāk nekā simts dažāda izmēra kokiem, rast kompromisu ar gandrīz desmit pieguļošo zemju īpašniekiem un meklēt miljonu projekta īstenošanai. Vai to izdosies realizēt reizē ar ceļa pārbūvi, māc šaubas, bet nešaubīgi ir tas, ka visi klātesošie nobalsoja par to, ka celiņam jābūt ne šaurākam par diviem metriem un tā segumam jābūt no asfalta.
